FOTO Otro reizi devās apkārt pasaulei. Leģendārā Latvijas katamarāna "Kaupo" mistiskā pazušana

"Kaupo" devās otrajā braucienā apkārt pasaulei. Foto: Baltsails.com

Katamarāns "Kaupo" bija pirmā buru jahta Latvijā, kas veica ceļojumu apkārt pasaulei, ceļojums ilga trīsarpus gadus - no 1999. gada 31. oktobra līdz 2003. gada 21. martam. 2009. gada 25. augustā "Kaupo" atstāja Keiptaunu Dienvidāfrikas Republikā un devās Austrālijas virzienā. Sakari ar katamarāna komandu – kapteini Aleksandru Popovu, viņa dzīvesbiedri Svetlanu Timofejevu un Valda Grenenberga-Grīnberga dēlu Aigaru – negaidīti pārtrūka. Vēl līdz šim brīdim neviens nezina, kur pazudis "Kaupo" un kas noticis ar tā komandu iecerētajā otrajā braucienā apkārt pasaulei.

Ceļojums apkārt zemeslodei

Latvijas Zēģelētāju savienība vēsta, ka 1999. gada 31. oktobrī Latvijā projektētais un būvētais katamarāns "Kaupo" ar Latvijas karogu mastā sāka mūsu valsts burāšanas vēsturē pirmo braucienu apkārt pasaulei.

Vēsturiskajā jūras braucienā kapteiņu Valda Grenenberga-Grīnberga un Aleksandra Popova vadībā devās Svetlana Timofejeva, Jurijs Petrovs, Igors Pimenovs un Staņislavs Marcenjuks, kurš vēlāk komandu atstāja. Ceļojumam apkārt pasaulei viņi bija izvēlējušies grūtāko maršrutu – no austrumiem uz rietumiem, Dreika šaurumu starp Ugunszemi un Antarktīdu izbraucot pret valdošo vēju virzienu un Hornas ragu atstājot labajā pusē.

Foto: Latvijas Zēģelētāju savienība/Elita Viliama

Gatavojoties braucienam apkārt pasaulei, katamarāna komanda veica vairākus tālus jūras braucienus. 1992.-1993. gadā notika jahtas pirmais Transatlantijas reiss un brauciens gar Ziemeļamerikas kontinenta austrumu piekrasti no Maiami līdz Bostonai, turpceļā apmeklējot arī Tobago salu un atpakaļceļā rudenī šķērsojot Ziemeļatlantiju pa maršrutu Bostona – Havra.

Kā pirmā Latvijas jahta 1995. gadā "Kaupo" apmeklēja Eiropas tālāko ziemeļu punktu – Nordkapa zemesragu Norvēģijā, bet 1996. gadā – devās uz Eiropas tālāko dienvidu punktu – Marroki zemesragu Gibraltārā.

Vēlā 1999. gada rudenī "Kaupo" piestāja Kanāriju salās (Las Palmas Grand Canaria), Santakrusā Tenerifē (Santa Kruz de Tenerife), Sanpaulu salās. Šķērsojis ekvatoru, tas devās uz Resifi ostu Brazīlijas austrumos. Saremontējusi dzenskrūvi, komanda 2000. gada 1. aprīlī atstāja Resifi un burāja uz Riodežaneiro, no kurienes bija paredzēts pārgājiens uz Buenosairesu.

Kad līdz Buenosairesai palika daži simti jūdžu, 2000. gada 25. jūnijā pie Brazīlijas krastiem Riograndes tuvumā, kreisējot stiprā vējā, lūza jahtas masts – lidaparāta spārnu atgādinoša koka, finiera un stiklplasta konstrukcija.

Foto: www.kaupo.lv

Pēc starpgadījuma "Kaupo" ar motoru iebrauca Riugrandes (Rio Grande do Sul) ostā, kas atrodas pašos Brazīlijas dienvidos pie Urugvajas robežas, un noenkurojās pilsētas jahtkluba ostā.

Nākamajos divos mēnešos "Kaupo" komanda no Dienvidamerikas priedes araukārijas dēļiem un sarkankoka saplākšņa izgatavoja jaunu mastu. Tā platums (80 cm) bija par 20 cm lielāks nekā salūzušajam. Jaunajā konstrukcijā novērsa arī iepriekšējā masta nepilnības. 2000. gada 29. augustā 17 m garo konstrukciju ar sirēnām aprīkotu policijas automašīnu pavadībā caur pilsētas centru nogādāja Brazīlijas kara flotes remonta bāzē un 30. augustā ar ceļamkrānu uzstādīja uz katamarāna.

Aizkavēšanās ar jauna masta būvi un uzstādīšanu brauciena grafiku neizjauca, jo Dreika šaurumu burātāji plānoja izbraukt dienvidu puslodes vasarā. 2000. gada 8. oktobrī "Kaupo" turpināja ceļu, sākot braucienu uz Argentīnas galvaspilsētu Buenosairesu, kur ieradās 14. oktobrī.

Gluži kā kāpiens Everestā

Novembra vidū jahta piestāja Mara del Platas ostā, kur gaidīja labvēlīgus laikapstākļus ceļam uz Ugunszemes dienvidos Bīglza šaurumā esošo Usvajas (Ushuaia) ostu, kurā noenkurojās 2001. gada 1. februārī.

Hornas ragu "Kaupo" aplieca 2001. gada 7. martā plkst. 18.18 pēc koordinētā pasaules laika. Ceļš līdz šim ģeogrāfiskajam punktam caur rēcošajiem četrdesmitajiem un trakojošajiem piecdesmitajiem dienvidu platuma grādiem nebija viegls. Uzskata, ka Hornas raga apbraukšana burātājiem nozīmē to pašu, ko alpīnistiem uzkāpšana Everestā.

No kuģošanai ļoti bīstamā rajona Dienvidamerikas dienvidu galā, kur gandrīz nepārtraukti pūš stipri rietumu vēji, ir daudz sēkļu un uz robežas starp Atlantijas un Kluso okeānu rodas spēcīgas straumes, "Kaupo" devās uz Losandželosu (ASV), pa ceļam piestājot Sanantonio ostā Čīlē, Galapagu salās, Sanblases ostā Meksikā un Sandjego.

Foto: Latvijas Zēģelētāju savienība.

Apmēram pēc divu mēnešu brauciena no Losandželosas, kuru jahta atstāja 2001. gada 15. septembrī, "Kaupo" ieradās Zālamana salās. Pa ceļam mūsu burātāji piestāja arī Havaju salās un Kiribati atolā.

Tehniskās ķibeles un galamērķis

Darvinas ostā Austrālijas kontinenta ziemeļos "Kaupo" ienāca 2001. gada Ziemassvētkos.

Nākamā gada 2. aprīlī burātāji atstāja Austrāliju un devās uz Kokosu jeb Kīlinga salām, kas atrodas Indijas okeānā apmēram 1500 jūras jūdžu uz rietumiem. Kad jūrnieki tur nonāca, 23. aprīlī kādas 120 jūras jūdzes no jahtas garām brāzās tropiskā viesuļvētra Bonnie. Vēja ātrums tajā bija gandrīz 35 mezgli (18 m/s).

Maija sākumā "Kaupo" atstāja Kokosu salas un devās uz Maurīcijas (Mauritius) galvaspilsētu Portluī (Port Luis). Maurīcija atrodas Indijas okeānā apmēram 800 km uz austrumiem no Madagaskaras.

Keiptaunā (Dienvidāfrikas Republika) "Kaupo" ienāca 2002. gada 6. septembrī. Pa ceļam uz turieni komanda kārtējo reizi remontēja dīzeļmotoru un šoreiz – arī stūri, jo, izejot no Sentfrānsisas (St. Francis) ostas, starp moliem vilnis bija triecis jahtu pret grunti, sabojājot labā korpusa stūri un pakaļgalu (spoguli).

Atstājis Keiptaunu, "Kaupo" 18. septembrī sāka burāt uz Namībiju, bet pēc tam devās uz Svētās Helēnas salu, kuru sasniedza 14. oktobrī.

Visbeidzot 2002. gada 9. novembrī pulksten 16.53 kreiserkatamarāns "Kaupo" Atlantijas okeānā sasniedza vietu, kur ģeogrāfiskās koordinātas ir 14 grādi un 36 minūtes ziemeļu platuma un 22 grādi 56 minūtes rietumu garuma, tādējādi, nobraucot 34 400 jūras jūdžu, "Kaupo" bija veicis pilnu ceļojumu apkārt zemeslodei.

Katamarāna rūpīgā apkope

Atgriežoties no ilggadējā ceļojuma, katamarāns tika izcelts krastā, un piecu gadu laikā tam tika veikts remonts un dažādi uzlabojumi.

Foto: Latvijas Zēģelētāju savienība.

Laikā starp abiem braucieniem četrus gadus galvenokārt direktora Leonīda Kopila vadītās firmas "Ļekon" teritorijā Rīgā, Ventspils ielā 26, ilga katamarāna remonts.

Tā gaitā, iespēju robežās ņemot vērā pirmajā pasaules apbraucienā gūto pieredzi, jahtas korpusi aplīmēti ar divām stiklauduma papildkārtām, mainīta masta atbalstkopnes konstrukcija, uzstādīta papildu sija, nomainīts stacionārais motors.

Pēc tam korpusus pārveda uz Mangaļsalu, kur jahtkluba "Auseklis" teritorijā montāžas laukuma vietu laipni ierādīja Nikolajs Butvilo.

Otrais ceļojums apkārt pasaulei

2008. gadā katamarāns kapteiņa Aleksandra Popova vadībā devās otrajā ceļojumā apkārt pasaulei, izvēloties pretējo virzienu - no rietumiem uz austrumiem. Taču 2009. gada septembrī pilnībā pārtrūka sakari ar "Kaupo" komandu un vēl līdz šai dienai nav skaidru ziņu par tās likteni.

Foto: Baltsails.com

Kā iepriekš informēja "Kaupo" kapteinis Aleksandrs Popovs, ar katamarānu šoreiz bija iecerēts veikt daudz sarežģītāku un bīstamāku maršrutu no rietumiem uz austrumiem.

"Kaupo" plānotais maršruts bija Rīga - Laspalmasa - Riodežaneiro - Rio Grande do Sul - Keiptauna - Fremantle - Melburna - Velingtona Jaunzēlandē - Puerto Monte Čīlē - Keiphorna - Buenosairesa - Rio Grande do Sul - Azoru salas - Rīga. Plānots, ka ceļojuma kopējais ilgums varētu būt apmēram divi gadi.

Liktenīgā diena un neziņa

"Kaupo" ceļojuma laikā 2009. gada 7. janvārī tika saņemta ziņa, ka uz katamarāna, kas atradās pie Portugāles, ceļā uz Kanāriju salām, 110 jūras jūdzes no krasta, izcēlies ugunsgrēks. Taču šī informācija vēlāk izrādījās maldīga.

Video: 2010. gada LTV sižets

Latvijas glābēji bija saņēmuši ziņu, ka ir aktivizēta uz Latvijas katamarāna uzstādītā avārijas radioboja, tāpēc nekavējoties šī informācija tika nosūtīta jūras glābējiem Lisabonā.

Portugāles meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs visu dienu centies nodibināt radiosakarus ar "Kaupo", taču tas izdevies tikai vakarā, noskaidrojot, ka sākotnēji saņemtā informācija no Portugāles Jūras spēku kuģa par to, ka uz katamarāna izcēlies ugunsgrēks, izrādījusies maldīga.

Pārpratuma iemesls bijušas komunikācijas problēmas, iespējams, arī tehniskas problēmas starp "Kaupo" un Portugāles Jūras spēku kuģi, kurš uztvēra avārijas signālu.

Foto: Kaupo.lv

Pēc katamarāna "Kaupo" apskates Portugāles Jūras spēki tomēr pieņēmuši lēmumu veselības apsvērumu dēļ veikt viena cilvēka evakuāciju, izmantojot helikopteru, lai nekavējoties nogādātu viņu tuvējā slimnīcā.

No katamarāna tika nocelts mehāniķis Nikolajs Vederņikovs. Ievērojot to, ka katamarānam "Kaupo" bija tehniskas problēmas ar dzinēju, visu nakti drošības apsvērumu dēļ to novēroja Portugāles Jūras spēku patruļkuģis, bet vēlāk tam tika sniegta nepieciešamā tehniskā palīdzība. Pēc neliela remonta "Kaupo" turpināja iesākto braucienu apkārt pasaulei, dodoties uz Laspalmasu.

2009. gada 25. augustā "Kaupo" atstāja Keiptaunu Dienvidāfrikas Republikā un devās Austrālijas virzienā.

Katamarānam to vajadzēja sasniegt decembra sākumā, taču Austrālijas krasta apsardzei nekādu ziņu par to nebija, neesot saņemts arī SOS signāls, kas būtu nosūtīts, ja prāmis būtu grimis. Kopš 2009. gada 2. septembra nebija nekādu ziņu.

Izsludināti meklēšanā

Mēģinājumi sazināties ar Keiptaunas krasta apsardzi bijuši neveiksmīgi. Vienīgais saziņas veids ar apkalpi radiniekiem esot internets. Pēc ieilgušā klusuma starptautiskās meklēšanas instancēs vērsušies katamarāna kapteiņa Aleksandra Popova radinieki.

Valsts policijas (VP) Personu meklēšanas nodaļas darbinieki 2010. gada 2. februārī izsludināja meklēšanā 1948. gadā dzimušo Aleksandru Popovu, 1948. gadā dzimušo Svetlanu Timofejevu un 1970. gadā dzimušo Aigaru Grenbergu-Grīnbergu. Viņus izsludināja arī starptautiskajā meklēšanā, bet informācijas par to, kas noticis ar šiem cilvēkiem, joprojām nav.

Foto: LETA/Valsts policija.

Vēl līdz šim brīdim neviens nezina, kur pazudis "Kaupo" un kas noticis ar tā komandu iecerētajā otrajā braucienā apkārt pasaulei.

Daudz jautājumu, maz atbilžu

Latvijas Zēģelētāju savienība vēsta: "Katram pašam ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tajos laikos vēl nebija tādas saziņas, sakaru un arī meklēšanas operācijas netika ierosinātas tādā līmenī, kā tās būtu darītas šobrīd, jo, pirmkārt, tas būtu ļoti dārgi un nevienam nebija tādu līdzekļu, lai to apmaksātu."

2023. gadā aprit 20 gadi, kopš Latvijā pēc konstruktora ar pasaules vārdu Alda Eglāja projektētā un būvētā jahta-katamarāns "Kaupo" ar kapteini un ekspedīcijas vadītāju Valdi Grenenbergu-Grīnbergu un kīļjahta "Milda" ar ekspedīcijas vadītāju M.Gaili un kapteini R.Milleru ar Latvijas karogu mastā Latvijas valsts burāšanas vēsturē veica pirmos braucienus apkārt pasaulei.

Par godu šiem notikumiem "Kaupo" komandas locekļi kopā ar Latvijas mākslinieci Elitu Viliamu 1. jūlijā Ventspilī atklāja izstādi "Latvijas burātāju pasaules maršruti un Elitas Viliamas marīnas".

Foto: Latvijas Zēģelētāju savienība.

Izstāde ir arī par Latvijas jūrniecības vēsturi un pasaules apceļošanu.

Izstādē izstādīts katamarāna "Kaupo" modelis, gravīras, Latvijas un ārzemju mākslinieku gleznas, foto plakāti, pastmarku projekti un realizētie varianti, kā arī citi materiāli un apraksti.

Meklēšanas lietas izbeigtas

"Apollo.lv" noskaidroja Valsts policijā jaunāko informāciju par "Kaupo" pazušanu. Valsts policija norāda, ka par šīm personām meklēšanas lietas ir izbeigtas.

Saskaņā ar tiesisko regulējumu visu trīs personu radinieki tika informēti par to, kādā veidā civiltiesiskā kārtā personas atzīt par mirušām, - tiesiskais regulējums paredz, ka persona no pazušanas brīža meklēšanā atrodas desmit gadu, bet, ja persona pazušanas brīdī bija sasniegusi 70 gadu vecumu, viņa tiek meklēta piecus gadus,

savukārt pēc Civillikuma 378. panta persona tiek atzīta par mirušu ātrāk, ja tā ir pazudusi kaujas laukā un divu gadu laikā no karadarbības izbeigšanās nav ziņu par viņu, ja persona atradusies uz bojā gājuša kuģa vai lidmašīnas, vai nokļuvusi citās nāves briesmās un sešus mēnešus par viņu nav ziņu.

Civillikuma 377. pants paredz, ka tiesa pazudušo izsludina par mirušu pēc ieinteresēto personu (radinieku un citu), bet, ja tādu nav, pēc pazudušā mantas aizgādņa vai prokurora lūguma.

Kā norāda Valsts policija, Svetlana Timofejeva un Aleksandrs Popovs (dzimis 1944. gadā) atzīti par mirušiem 2016. gada 24. februārī. Faktiski tad arī meklēšanas lietas izbeigtas.

Savukārt par Aigaru Grenbergu-Grīnbergu meklēšanas lieta izbeigta saskaņā ar tiesisko regulējumu 2020. gada 11. janvārī.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu