Latvijas "zaļais zelts" būvniecībā. Iemesli, kāpēc izmantot koku

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: daizuoxin/Shutterstock

Koks Latvijas teritorijā būvniecības vajadzībām izmantots jau vairākus gadu tūkstošus, jo ir ekoloģisks materiāls un viegli pieejams. Par koka izmantošanu būvniecībā iestājas biedrība "Zaļās mājas", kuras galvenais mērķis ir veicināt izpratni par meža nozari un attīstīt Latvijā ilgtspējīgu būvniecību, kas respektē ekoloģiskos ierobežojumus un ir sociāli un finansiāli izdevīga. Biedrības vadītājs un koka būvniecības entuziasts Kristaps Ceplis stāsta par koka nozīmību būvniecībā.

Mīti un izpratne

Kristaps Ceplis stāsta, ka problēmas ir ar sabiedrībā valdošajiem mītiem par koka izmantošanu. "Lielākās problēmas ir tās, ka cilvēki Latvijā baidās no koka kā būvmateriāla. Pastāv secinājums, ka koks deg un ātri bojājas. Arī speciālistu vidū nereti valda uzskats, ka koks ne vienmēr ir labākā opcija.

Koks kā būvmateriāls nenozīmē, ka lēti taps mājoklis, taču tas nozīmē, ka taps ļoti labs, efektīvs mājoklis.

Cenas atkarīgas no būvniecības risinājumiem. Tas nebūs lētāk, bet arī ne dārgāk. Papildus tam jāmin, ka Latvijas iedzīvotāju turība nav pārāk liela, tāpēc koku māju būvnieki orientējas uz ārzemēm. Ir, protams, arī vietējā tirgū pieprasījums, bet tas ir neliels," viņš skaidro.

Ceplis uzsver pozitīvu aspektu, ka Latvijā koku būvniecībā izmanto un arī arhitekti pamazām vairāk interesējas par koka izmantošanu būvniecībā.

"Taču tā izmantošana pieaug pavisam nedaudz. Latvija ir mežu zeme, un tas būtu mūsu pienākums kokus izmantot būvniecībā.

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un virzienu, ka jāsaimnieko klimatam draudzīgi, koks būvniecībā šim mērķim palīdzētu. Koks būvniecībā ļauj oglekli, kas ir kokā, neemitēt. Ja pārdodam uz ārzemēm, tad emitējam. Ja koku izmantojam vairāk Latvijā, tad vairāk veicinātu klimatneitralitātes pasākumus," viņš skaidro.

Savukārt AS "Latvijas valsts meži" komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs uzsver: "Latvijas valsts mežos uzskatām, ka koksne ir mūsu pirmā izvēle būvniecībā – gan lielos, gan mazos objektos.

Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē viss ir veidots no koka – gan skulptūras, gan lapenes, galdi un soli, gan arī informācijas centra ēka. Koksne ir izcils materiāls ne vien privātmājām, bet arī administratīvām ēkām un ražošanas telpām.

2017. gadā Dundagā atklājām pirmo no uzņēmuma klientu centriem, kura būvniecībā plaši izmantota koksne. Darbinieki, kas strādā šajās ēkās, ir apmierināti ar vidi, ko rada koksne – ēkā ir ļoti labs gaiss, dizainiski koksne rada skaistu un veselīgu darba vidi.

Foto: LVM klientu centrs Zemgalē

Foto: LVM.

Arī pirms diviem gadiem atklātais Zemgales reģiona klientu centrs būvēts, izmantojot koksni gan būvkonstrukcijās, gan interjera veidošanā, apvienojot modernu, ērtu dizainu un apliecinot koksnes kā inovatīva un videi draudzīga būvmateriāla priekšrocības.

Zemgales klientu centra būvniecībai izmantotie kokmateriāli izgatavoti no apmēram 1200 m3 apaļkoksnes – šāds daudzums koksnes mežos Latvijā mežos izaug vien apmēram 25 minūtēs. Arī jaunajā Mežvidu kokaudzētavā, kas atrodas pie Kalsnavas, ražošanas ēkās iespējami daudz izmantojam koksni – gan nesošajās konstrukcijās, gan apdarē."

Foto: Kokaudzētavas ražošanas ēka Mežvidos

Foto: LVM.

Koks klimata politikas pasākumos

Biedrības vadītājs uzsver, ka būvniecība ir viena no tām nozarēm, kura rada visvairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju. Viņš skaidro: "Ja spējam šīs emisijas samazināt, tas ir pozitīvs faktors. Ja Latvijā dominē tradicionālie būvniecības veidi, kā betons un tērauds, tad tie ir materiāli, kas rada vairāk siltumnīcefektu gāzu emisijas.

Ja šos spējam aizstāt ar koku, kas ir vienīgais atjaunojamais resurss, tad tas ir veiksmes stāsts. Un mēs to varam darīt, jo Latvijā ir koki, un Latvijā ir uzņēmumi, kas zina, kā strādāt ar koku. Zināšanas mums ir. Tas ir galvenais.

Tajā brīdī, kad cērt kokus, lielai sabiedrības daļai tas nav izprotams un nepatīk, taču aicinu cilvēkus apdomāties, ka Latvijā mežus neiznīcina, bet gan nocērt un iestāda vietā. CO2 piesaisti turpina.

Viens no lielākajiem draudiem mūsdienu sabiedrībai ir klimata izmaiņas, ko izraisa siltumnīcas efektu veicinošas gāzes, piemēram, oglekļa dioksīds CO2.

Latvijā mežu platības un koksnes apjomi palielinās, jo koksnes pieaugums ir lielāks par izciršanas apmēru. Augošais mežs no atmosfēras uzņem oglekļa dioksīdu, kas pēc tam uzglabājas kokmateriālā, līdz koks sadeg vai sadalās bioloģiski, bet oglekļa dioksīds atgriežas atmosfērā. Pēc tam to atkal uzņem citi augošie koki.

Tas ir kairinājums dabai, bet jebkurā gadījumā ir vajadzīgi resursi. Es ticu, ka Latvija apsaimnieko gudri un pareizi mežu. Vienmēr var labāk, diskusijai ir jābūt un jāmeklē labākie risinājumi. Bet nav jāuztraucas, ka Latvijā iznīcina mežus."

Viņš skaidro, ka koku pārstrādā produktos - sākot ar kvalitatīviem dēļiem un beidzot ar mēbelēm. "No Zaļā kursa skatu punkta nav labi tas, ka šos materiālus aizvedam uz ārvalstu tirgu. Šī apziņa Latvijas iestāžu vidū ir, kaut vai tāpēc, lai nesaņemtu sankcijas no Eiropas Savienības," piebilst Ceplis.

Raugoties uz to, vai pircējam ir izdevīgi celt māju no koka, viņš skaidro: "Aicinām skatīties uz mājas cenu ēkas dzīves cikla periodā. Jo, ja uzbūvē ēku tikpat dārgi kā no citiem materiāliem vai pat dārgāk, pareizi lietojot kokmateriālu, var būtiski ietaupīt, piemēram, ar apdari.

Arī ar nojaukšanu var ietaupīt, jo materiālu efektīvi var izmantot turpmāk. Šādā gadījumā, ja kokmateriāls ir bijis būvē un ir vēlme izmantot kaut kur citur, juridiski tas skaitās kā būvgruži, nevis materiāls."

Apsaimniekot gudrāk

Vaicājot par to, kas Latvijai vēl būtu jādara, lai koks tiktu izmantots būvniecībā, Kristaps Ceplis skaidro: "Pirmais, ko vajadzētu darīt un veicināt vēl vairāk darīt, ir mācīt cilvēkiem, kas ir mežs, kā tas var tikt izmantots un kas notiek mežos.

Modernais cilvēka, kas dzīvo pilsētā, nereti vēlas aizsargāt kokus, neizprotot, ka resurss ir nepieciešams. Tas ir jāizmanto jebkurā gadījumā. Koku jāizmanto arvien efektīvāk.

Otrkārt, tas, ko vajadzētu darīt, ir ķīmiskā pārstrāde – izmantot koku atlikumus, lai ražotu audumus, līmes un citus materiālus. Latvijā jau tiek šādi izstrādāti materiāli, taču tas būtu jāveicina vairāk."

Treškārt, viņš uzsver, ka Latvijā ir daudz padomju laikos celtu māju, kurām ir problēmas ar energoefektivitāti. Biedrības vadītājs uzsver: "Vajadzētu strādāt pie tā, lai izmantotu koka paneļus siltināšanas nolūkam. Ar tiem var ēkas ļoti ātri renovēt."

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām