Kara sekas un sekss: kā ukraiņu kara veterāni mēģina atjaunot intīmo dzīvi (5)

Pagājušā gada martā Krievijas armija sāka brutālu aplenkumu Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē, pārvēršot tās lielāko daļu drupās. Viens no pilsētas aizstāvjiem bija Hļibs Strežko - tolaik jūras kājnieks, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Viens no Krievijas veiktajiem uzbrukumiem Hļibam kļuva liktenīgs. Sprādziena rezultātā viņš nokrita no ēkas 3. stāva. Vēlāk viņš tika saspiests zem gruvešiem.

Hļibam bija salauzts iegurnis, žoklis un deguns. Viņš guva ne tikai smagu smadzeņu satricinājumu, bet arī apgalvo, ka sprādziena karstums izkausēja viņa taktiskās aizsargbrilles, kas tobrīd bija uzvilktas. Pēc tam viņu sagūstīja Krievijas okupanti.

Mēnesi vēlāk notika karagūstekņu apmaiņa un Hlibu atbrīvoja. Viņš raidorganizācijai BBC apgalvoja, ka gūstā saņēmis nepietiekamu medicīnisko aprūpi. Rehabilitācijā esošo Hlibu vēlāk uzrunāja organizācija "ReSex". 

"Iegurņa traumas dziedēšana prasīja laiku. Un par [seksuālas dabas jautājumiem] netika daudz runāts, tāpēc es negribēju, lai tā notiktu ar citiem man līdzīgiem cilvēkiem," stāsta ievainotais Ukrainas aizstāvis. "Tā bija motivācija piedalīties ["ReSex"] projektā."

Ivona Kostina ir viena no biedrības "Veteran Hub" dibinātajām, kas vada "ReSex" projektu. Viņa BBC stāsta, ka ideja par projektu viņiem pirmo reizi radās jau 2018. gadā, kad viņa izlasīja par ASV karavīru problēmām.

Līdz ar Krievijas iebrukuma sākumu biedrība saņēma finansējumu un sazinājās ar Ukrainas karavīriem un ekspertiem, lai pārliecinātos, ka viņu palīdzība ir pielāgota tieši tiem vīriešiem un sievietēm, kuriem tā ir nepieciešama. Sākumā "ReSex" saskārās ar neizpratni no sabiedrības un kara veterānu puses.

"Cilvēki mirst, bet jūs domājat par seksu!" stāsta Kostina.

"ReSex" nācās saskarties arī ar dažiem kļūdainiem pieņēmumiem. Piemēram, ka visiem ievainotajiem veterāniem būs problēmas ar seksuālo dzīvi. Taču pārsvarā cilvēku reakcija ir ļoti pozitīva.

Labdarības organizācija izdrukājusi aptuveni 6000 bukletu un nosūtījusi tos medicīnas centriem, kara veterāniem un viņu ģimenēm visā Ukrainā. Bukleti pieejami arī digitālā formātā.

"ReSex" ir sākusi arī kampaņu sociālajos plašsaziņas līdzekļos ar videoklipiem, infografikām un palīdzības tālruni. Tā pievēršas visam, sākot no masturbācijas līdz seksa rotaļlietām un pat bioloģijas stundu pamatiem. "Mēs cenšamies aptvert visu," saka Kostina.

Bukletā ir arī sadaļa, kas īpaši paredzēta ievainotajiem kara veterāniem, kuri, iespējams, vēl nekad nav nodarbojušies ar mīlas priekiem.

"Sekss pēc gūtajām traumām būs viņu pirmais sekss, taču tas būs pavisam citādāks, nekā viņi varētu iedomāties," stāsta Kostina.

"ReSex" publicē atsevišķus ceļvežus sievietēm un vīriešiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgajiem partneriem ir īpaši padomi, kas pielāgoti viņu pieredzei un ķermenim.

Biedrības pārstāvji uzsver, ka "ReSex" projekts vairāk koncentrējas uz emocionālo, nevis fizisko pusi. 

"Tas ir par sevis pieņemšanu, sevis mīlēšanu un kā veidot attiecības ar sevi un savu partneri pēc šīm traumām - ar seksu un intimitāti attiecībās," norāda pārstāvji.

Paļaujoties uz veterānu atbildēm uz anketas jautājumiem, "ReSex" pētījumā bija radušās nepilnības. Piemēram, ir grūti iegūt atbildes no LGBTQ kopienas. Tomēr uzzināts daudz jauna par Ukrainas veterāniem. Piemēram, tika secināts, ka smadzeņu traumas Ukrainā bieži vien netiek diagnosticētas un tiek nepietiekami ārstētas, kas, iespējams, ļoti ietekmē "libido un visu seksuālo darbību".

Kostina uzsver, ka svarīgi ir, kādā "valodā" tiek runāts par seksu.

"Tā noteikti nav dramatiska valoda. Tā noteikti nav par "šķēršļu pārvarēšanu", kas varbūt der sportā, bet ne runā par seksu." 

Svarīgi pārliecināties, lai veterāni saprot, ka viņiem nav jānodarbojas ar seksu, ja viņi to nevēlas. Jāsaprot, ka sekss sākumā var būt grūts vai sāpīgs, turpina Kostina.

Kara veterāns Hlibs pozitīvi izsakās par "ReSex" projektu, kuram viņš pievienojies. Kad viņam tika jautāts, vai kopš traumas gūšanas viņam ir bijusi draudzene, Hlibs smejas.

"Kad atgriezos no gūsta un ārstēšanās slimnīcā, man bija draudzene. Tad parādījās vēl viena, kad jau pildīju projekta anketu. Tagad man ir partnere," saka Hlibs. Viņš norāda, ka ir pateicīgs par katru personu, ar kuru pēdējā gada laikā ir ticies.

"Katra partnere man bija svarīga, lai atgūtu pašapziņu. Esmu par to ļoti pateicīgs."