VIDEO Kariņš: Es negrasos nekur pazust, personīgi nemetu plinti krūmos (4)

LETA
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV). Foto: Paula Čurkste/LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izvairīgs atbildēs par to, vai viņš vēlētos strādāt nākamajā valdībā kāda ministrs amatā. Pirms paziņojuma par demisiju, pa nedēļas nogali "nedaudz padomāja un izdomāja", ka, ja reiz jāveido jauna valdība, tad viņš gribu palīdzēt veicināt to, stāsta Kariņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

"Es negrasos nekur pazust, personīgi nemetu plinti krūmos - gan es, gan mans politiskais spēks nekur nepazudīs, vienkārši nedaudz pārveidosimies un virzīsimies uz priekšu," sacīja Kariņš.

Politiķis uzskata, ka sarunās un mēģinājumos pārliecināt partnerus pavadītā vasara nav zaudēts laiks. Viņš ir pārliecināts, ka jaunu valdību izdosies izveidot raiti, tādējādi nekavējot arī būtisku lēmumu pieņemšanu.

"Nekādā gadījumā nebūs tehniskais budžets. Jebkurā gadījumā visas iespējas ir vienoties par jaunu valdību līdz tam laikam, kad sanāks Saeima septembra pirmajās nedēļās," pauda premjers.

Jautāts, vai gatavs un vēlētos strādāt nākamajā valdībā kāda ministra amatā, Kariņš tieši neatbildēja, bet norādīja, ka "atradīs savu vietu, kā vislabāk palīdzēt". "Skatoties uz priekšu, šobrīd gaidu, kā varēsim izvirzīt manu pēcteci, kam es gribu palīdzēt būt veiksmīgam," norādīja Kariņš.

Taujāts par izskanējušo informāciju, ka Kariņš vēlētos ieņemt ārlietu ministra amatu, politiķis arī nesniedza konkrētu atbildi, uzsverot, ka visam jānotiek soli pa solim.

"Jaunā vienotība" (JV) trešdien plāno lemt un paziņot savu Ministru prezidenta amata kandidātu. Par pieņemto lēmumu paredzēts paziņot preses konferencē plkst.18.30 JV birojā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12-3.

VIDEO: "Rīta panorāma" sižets

Kariņš intervijā arī atzina, ka papildspēku mobilizācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir proaktīva rīcība un signāls, ka "nekādu joku nebūs".

Šī ir proaktīva rīcība, palielinot savu klātbūtni un raidot skaidru signālu mūsu sabiedrībai un Baltkrievijas varasiestādēm, ka "nekādu joku te nebūs" un Latvijas, kā arī Eiropas Savienības ārējā robeža tiek un tiks aizsargāta, pauda Kariņš, piebilstot, ka spiediens no Baltkrievijas puses pakāpeniski pieaug.

Lēmums par papildspēku mobilizāciju pieņemts strauji pieaugušā hibrīdapdraudējuma uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas pirmdien dēļ, kad konstatēti 96 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot valsts robežu, kā arī ar pastiprinātu Baltkrievijas varas iestāžu iesaistīšanos nelegālo imigrantu plūsmas organizēšanā.

Tostarp tas saistīts arī ar riska informāciju, kas liecina par iespējamu hibrīdapdraudējuma pieaugumu.

Valsts robežsardzes amatpersonām tiek pārtraukts piešķirt ikgadējos atvaļinājumus un amatpersonas, kuras šobrīd atrodas ikgadējā atvaļinājumā, tiek atsauktas no tā.

Tāpat Valsts robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) ir uzdevusi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nosūtīt papildu spēkus atbalsta sniegšanai Valsts robežsardzei uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Šogad kopumā no nelikumīgas Latvijas- Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēts 5799 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 292 cilvēki.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu