Latvijā reālā alga pēc ilgāku laiku novērotā krituma ir atsākusi pieaugt, apsteidzot inflāciju, pavēstīja banku analītiķi, komentējot trešdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos datus par darba samaksas izmaiņām.
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka algu pieauguma temps ir atgriezies spēlē un kopš 2023. gada sākuma mēģina panākt visu, ko ir palaidis garām pirms gada, un pagaidām izdodas.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gada otrajā ceturksnī Latvijā vidējā bruto darba alga ir pieaugsi par 12%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.
Viens no galvenajiem algu kāpuma iemesliem 2023. gada otrajā ceturksnī joprojām bija iepriekšējo periodu augstā inflācija, kura tikai attiecīgajā ceturksnī pirms gada sāka atspoguļoties algās, un šobrīd process vēl nav beidzies, skaidro Migunovs. Tomēr inflācijas temps jau ir būtiski krities, tāpēc nemazina iedzīvotāju pirktspēju - gada algu kāpums ir nedaudz pārsniedzis cenu pieaugumu 2023. gada otrajā ceturksnī, kas liecina, ka Latvijas nodarbināto pirktspēja atkal vidēji sāka pieaugt.
Arī darba tirgus šajā periodā bijis salīdzinoši ciešs, kas stimulē darba devēju savstarpējo konkurenci un mudina tos palielināt algas, jo, mazinoties darbaspēka piedāvājumam, darbinieku aizvietošana prasa vēl vairāk resursu. Turklāt nekur nav pazudis arī minimālās algas kāpuma efekts 2023. gada sākumā.
Ņemot vērā, ka 2023. gada otrajā ceturksnī ekonomikā bija kritums, uzņēmēji turpmāk varētu kļūt piesardzīgāki un sākt konsolidēt izdevumus, no kā būtisku daļu veido algas. Migunova ieskatā, tas varētu mazināt arī spiedienu uz algu pieauguma tempu. Tomēr vienlaikus pašlaik tiek izskatītas atalgojuma shēmu reformas sabiedriskajā sektorā, kuras varētu mazināt kvalificēta darbaspēka trūkumu ar atalgojuma palielināšanu. Piemēram, viena no valsts prioritātēm ir pedagogu atalgojums, kam tiks veltīts papildu finansējums 2023./2024. mācību gada sākumā.
Lai arī algu kāpums tagad ir ļoti tuvu inflācijas tempam, kas turpinās mazināties nākotnē, vēl jāpaiet kādam laikam, lai iedzīvotāji atgūtu kopš 2022. gada sākuma zaudēto pirktspēju.
Tas, ka reālā alga vairs nemazināsies, jau ir pozitīvi - turpmāk kļūsim turīgāki, uzskata Migunovs.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka otrajā ceturksnī vidējais atalgojums gada laikā ir pieaudzis par 163 eiro jeb 12%, tāpēc simboliski, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu, par 0,1 procentpunktu ir augusi arī reālā alga.
Inflācijas dzītais algu pieaugums ir turpinājies arī otrajā ceturksnī, pat neskatoties uz to, ka izaugsme vairākās nozarēs ir sākusi nopietni buksēt. Līdzšinējais algu pieaugums gada pirmajā pusē ir bijis ļoti straujš. Gašpuitis skaidro, ka to veicināja augstā aktivitāte darba tirgū, gan darbinieku spiediens kompensēt izmaksu pieaugumu. Savukārt pelņas rādītāji deva iespējas algu palielināt. Inerces dēļ augstais temps vēl tuvākos ceturkšņus noturēsies un tad mazināsies.
Inflācija krīt un pirktspējas atjaunošanās trešajā ceturksnī būs jau pārliecinošāka, prognozē Gašpuitis. Protams, tas nenotiks visiem vienlaicīgi un vienmērīgi, īpaši tiem, kuri ir ārpus darba tirgus. Tomēr tendence mazinās spiedienu darba devējiem, īpaši tajās nozarēs, kur vērojama stagnācija vai pat kritums. Bezdarbs gada otrajā pusē nedaudz pieaugs, kam arī jādzesē algu pieaugums.
"Lai arī skaidrs, ka ikviens darbinieks vēlas lielāku algu, kamēr ekonomika buksēs, darba devēju fokuss būs izmaksu kontrole, lai noturētu konkurētspēju. Tajos uzņēmumos vai nozarēs, kur līdzšinējais algu pieaugums būs izrādījies par strauju, var nākties aktīvāk veikt optimizācijas pasākumus," pauž Gašpuitis.
"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas otrajā ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem - ja aprīlī reālās algas gada laikā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%.
Strautiņam nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties.
Cenu līmenis kopš marta gandrīz nav mainījies, un šī tendence turpināsies gada atlikušajos mēnešos un arī nākamgad, skaidro ekonomists. Turpretim algu pieaugums turpinās, neskatoties uz neiepriecinošiem iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem, jo darba tirgus līdzsvars ir algota darba veicējiem labvēlīgs. Šā gada beigās reālo algu kāpums atsevišķos mēnešos varētu sasniegt pat 10%, prognozē Strautiņš.
Ekonomists skaidro, ka pagājušajā gadā reālais IKP auga diezgan strauji (+2,8%), bet pirktspēja samazinājās, reālajām algām sarūkot par 8,7%. Šogad kopumā gan IKP, gan reālo algu pieaugums būs ļoti neliels. Turpretim nākamgad reālo algu izmaiņas varētu būt gandrīz precīzs 2022. gada "kļūdas" labojums - līdzīgs skaitlis ar pretējo zīmi jeb pieaugums apmēram par 8%.
Trešdien publicētie patērētāju noskaņojuma augusta aptauju rādītāji rāda, ka sabiedrība ir pamanījusi labklājības līkņu virziena maiņu, uzskata Strautiņš, norādot, ka personiskās finanšu situācijas prognoze ir labākā kopš 2022. gada februāra un ir tuvu neitrālajai atzīmei (-1,9 punkti). Arī valsts ekonomiskās situācijas prognoze ir labākā kopš 2021. gada oktobra. Uzlabojums kopš pērnā novembra ir ļoti iespaidīgs, proti, no -55,9 līdz -17,7 punktiem, vēsturiski vidējais rādītājs ir -10,1 punkts.
Vidējā bruto alga otrajā ceturksnī sasniedza 1525 eiro, gada laikā pieaugot par 12%, tātad nezaudējot gada sākumā uzņemto tempu.
Straujākais algu kāpums joprojām bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, atspoguļojot šo nozaru lielisko sniegumu iepriekšējos divos gados un vēsturiskā darba roku pārpalikuma izsīkšanu lauku apvidos. Lēnākais algu pieaugums bija medicīnā un sociālajā aprūpē (+2,5%), bet algas šajā nozarē vismaz vairs nesamazinās, kā tas notika pirmajā ceturksnī. Pandēmijas piemaksu beigšanās ļāvusi valstij īslaicīgi ietaupīt, bet ir skaidrs, ka nākotnē algām šajā nozarē atkal būs strauji jāaug.
Kopumā, pēc Strautiņa paustā, algu pieauguma temps ir diezgan vienmērīgs, lielajās nozarēs - tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, valsts pārvalde, profesionālie pakalpojumi, izglītība - tas ir 10-15% intervālā.
Dramatiski neatšķiras arī algu pieauguma temps dažādos reģionos. Visstraujāk algas auga Pierīgā, (+14,9%), iespējams tāpēc, ka tur pārceļas ražojošie un eksporta pakalpojumu uzņēmumi, tāpēc šis reģions arvien mazākā mērā ir relatīvi zemi atalgoto vietējo pakalpojumu zona. Lēnākais algu kāpums bija Zemgalē jeb 9,7%.
"Algu pieaugums ir visiepriecinošākais rādītājs kopumā diezgan pelēcīgajā šā gada makro skaitļu ainā, līdz šim pārsniedzot visoptimistiskākās prognozes. Nav vairs lielu šaubu par to, ka šogad kopumā algu pieaugums būs divciparu skaitlis.
Nākamgad algu kāpumam ir jābremzējas, daļēji tāpēc, ka vairs nebūs dzīves dārdzības kāpuma ārkārtas kompensāciju, daļēji tāpēc, ka darba tirgus nav pilnīgi imūns pret nepatikšanām preču eksporta nozarēs - bezdarba kritums ir apstājies," prognozē Strautiņš.
Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmē, ka vidējā darba samaksa Latvijā turpina nemitīgi palielināties un pat nelielais ekonomikas kritums šī gada otrajā ceturksnī nav spējis kavēt algu kāpumu. Līdzīgā tempā šobrīd aug algas arī Lietuvā un Igaunijā, un pašreizējās algu kāpums ir ātrāks nekā tas, pie kā bijām pieraduši iepriekšējos četros-piecos gados, kad Latvijā algas auga vidēji par 6-8% gadā.
Āboliņš uzsver, ka šī brīža labā ziņa ir, ka darba algas Latvijā atkal aug ātrāk nekā cenas, un iedzīvotāju pirktspēja pēc gandrīz divu gadu krituma atkal sāk palielināties, lai arī pēdējo divarpus gadu laikā cenas Latvijā ir augušas par vairāk nekā 30% un vēl paies zināms laiks līdz algas noķers šo cenu pieaugumu.
Pēdējā gada laikā algas Latvijā ir augušas visās lielākajās nozarēs un arī visos valsts reģionos. Lauksaimniecībā darba algas pieaugums otrajā ceturksnī pārsniedza 20%, savukārt veselības aprūpē, līdz ar Covid-19 piemaksu beigām, vidējā alga ir augusi tikai par 3,5% un ievērojami atpaliek no cenu kāpuma. Ekonomikā kopumā algas sabiedriskajā sektorā ir augušas nedaudz ātrāk kā privātajā sektorā, proti, 12,2% sabiedriskajā sektorā pret 11,9% kāpumu privātajā sektorā.
Neskatoties uz salīdzinoši straujo algu kāpumu, mājsaimniecību finanšu situācija nav tuvu ideālai un ekonomikas izaugsme visā Baltijas reģionā ir apstājusies, atzīst Āboliņš. Salīdzinājumā ar pērno gadu tirdzniecības apjomi pat nedaudz samazinās, noguldījumi bankās aug ļoti lēni un patērētāju noskaņojums joprojām ir salīdzinoši slikts. Tomēr pirktspēja ir atsākusi augt un zemākas apkures izmaksas šoziem uzlabos mājsaimniecību finanšu situāciju.
Āboliņam nav šaubu, ka darba samaksa Latvijā turpinās augt un spiediens celt algas gan valsts, gan privātajā sektorā būs liels. Ienākumu līmenis Latvijā joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa. Bezdarba līmenis ir vēsturiski zems un, pat pie salīdzinoši vājas ekonomikas izaugsmes, Latvijā nav pamata bezdarbam pieaugumam. Drīzāk pretēji - iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā samazinās, un strādājošo skaits vecumā virs 55 gadiem Latvijā jau šobrīd pārsniedz strādājošo skaitu vecumā zem 35 gadiem.
Šīs demogrāfiskās tendences nozīmē, ka cīņa par darbiniekiem saasināsies, un tuvākajos gados visām nozarēm ar mūsu cilvēkiem darbinieki nepietiks pat paaudžu maiņai, skaidro Āboliņš. Ekonomikai kopumā tas, protams, ir liels izaicinājums, un atsevišķās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē vai izglītībā darbinieku trūkums būs ļoti akūts. Tādēļ ekonomikā vislielākā prioritātē ir produktivitātes un efektivitātes palielināšana, tajā skaitā valsts pārvaldē.
Tomēr strādājošajiem tas nozīmē, ka algas turpinās augs un trīs-četru gadu laikā vidējā alga Latvijā varētu pārsniegt jau 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, prognozē Āboliņš.
Jau ziņots, ka Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1525 eiro, kas ir par 12% jeb 163 eiro vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023. gada otrajā ceturksnī augusi par 11,9%, sasniedzot 1519 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,2%, sasniedzot 1549 eiro.