Uzņēmējs pret "Sadales tīklu" un SPRK vēršas prokuratūrā par iespējamu krāpniecību (4)

LETA
AS "Sadales tīkls" darbinieks veic elektrolīniju rekonstrukcijas darbus Inčukalna pagastā
AS "Sadales tīkls" darbinieks veic elektrolīniju rekonstrukcijas darbus Inčukalna pagastā Foto: Paula Čurkste / LETA

Atjaunojamās enerģijas ražošanas nozarē strādājošs uzņēmējs Gatis Lazda kā privātpersona ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS "Sadales tīkls", piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Lazda uzskata, ka "Sadales tīkls", iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un prokuratūrai ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta "Krāpšana" otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam.

Tāpat Lazda uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta "Valsts amatpersonas bezdarbība" pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam.

Šogad 1.jūlijā stājās spēkā jaunie "Sadales tīkla" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām būtiski sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu, norāda Lazda, piebilstot, ka jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente - maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš "Sadales tīkla" elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu (kWh) daudzums.

Lazda skaidro, ka, analizējot 24 lietotāju konkrētus pieslēguma piemērus Ķekavā, viņš secinājis, ka elektroenerģijas sadales sistēmas punktā, kur tehniski pieejamā kopējā pieslēguma slodze ir 125A, ir izveidoti 24 lietotāju pieslēgumi, kuru kopējā līgumos paredzētā pieslēguma slodze ir 634A.

Šādi pieslēgumi pastāv jau vairākus gadus pirms stājās spēkā jaunie tarifi. To ietvaros "Sadales tīkls" uztur un nodrošina 125A slodzes pieejamību pie transformatora, no kura atzarojas divas kabeļlīnijas ar 24 lietotāju pieslēgumiem. Starpība starp "Sadales tīkla" reāli uzturētajiem 125A un formāli tīklam pieslēgtajiem 634A ir 509A.

Piestādot rēķinus lietotājiem, maksa par jaudas uzturēšanu tiek attiecināta uz tādu lietotāja pieslēguma slodzi, par kādu katrs no tiem ir noslēdzis līgumu ar "Sadales tīklu", informē Lazda. Savukārt "Sadales tīkls" pie transformatora tehniski nodrošina tikai 125A pieejamību, jo pie uzstādītajiem transformatoriem nav iespējams nodrošināt lielāku pieslēguma slodzi par 125A.

Lazda skaidro, ka tādēļ tehniski "Sadales tīkls" gan pirms, gan pēc jauno tarifu stāšanās spēkā visiem 24 lietotājiem kopā ir nodrošinājis un turpina nodrošināt 125A pieslēguma slodzes pieejamību. Pēc Lazdas paustā, pamatoti būtu iekasēt fiksēto maksu no šiem 24 lietotājiem par 125A nevis 634A, kas formāli ir norādīta mājsaimniecību līgumos.

Lai arī "Sadales tīkls" tehniski nemaz nevar šīm 24 mājsaimniecībām nodrošināt paredzēto 634A pieslēguma jaudu, tomēr atbilstoši jaunajam tarifam saņem fiksētu maksu par visu līgumos paredzēto jaudu uzturēšanu. Tādējādi 24 lietotāji kopīgi apmaksā ne vien 125A, bet vēl papildu 509A pieslēguma jaudu, kuru "Sadales tīkls" vispār tehniski nenodrošina un neuztur, informē Lazda.

Viņš arī pauž viedokli, ka tarifiem ir jāsedz ekonomiski un tehniski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, bet SPRK, pieņemot tarifus, ir pienākums aizstāvēt lietotāju intereses. Turklāt iedzīvotājiem ir saprātīgi sagaidīt, ka ekonomiski pamatotas izmaksas tiek attiecinātas tikai uz tādiem pakalpojumiem, kurus "Sadales tīkls" patiešām sniedz. Samaksas iekasēšanu par nesniegtu pakalpojumu nevar uzskatīt par ekonomiski pamatotām sabiedriskā pakalpojuma izmaksām.

Uzņēmējs norāda, ka SPRK kā nozares uzraugam, apstiprinot jaunus tarifus, ir pienākums uzraudzīt "Sadales tīkla" darbību, lai nepieļautu jaudas uzturēšanas maksas iekasēšanu no galalietotājiem par tādas elektroenerģijas pieslēguma jaudas uzturēšanu, kādu "Sadales tīkls" vispār nemaz neuztur.

Tostarp Lazdam pēc krāpniecības izskatās arī "Sadales tīkla" aicinājums lietotājiem samazināt līgumos paredzētās formālās jaudas.

Lazda skaidro, ka lietotājiem no savas puses līgumos samazinot it kā paredzētās jaudas, no "Sadales tīkla" puses nekādas darbības varēs nesekot, jo "Sadales tīkls" faktiski šādu jaudu pieejamību lietotājiem tāpat nemaz nenodrošināja. Konkrētajā gadījumā, minēto 24 lietotāja izvēle mazināt līgumos paredzēto pieslēguma jaudu neietekmēs un nemazinās "Sadales tīkla" izmaksas par 125A pieslēguma jaudas tehnisku uzturēšanu.

"Tādejādi varam uzskatīt, ka SPRK amatpersonu bezdarbības dēļ uz lietotāju pleciem tiek pārnesta visa atbildība par izvairīšanos no sevis apkrāpšanas, nepieļaujot turpmāku nepamatotu elektroenerģijas pakalpojuma rēķinu pieaugumu," pauž Lazda.

Jau ziņots, ka 1.jūlijā stājās spēkā SPRK apstiprinātie "Sadales tīkla" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunie elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi.

"Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām ir atšķirīga. Tā ir atkarīga no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu nosaka, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kWh.

Pēc kompānijā skaidrotā, dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaudzis par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Lazda ir vienīgais īpašnieks 2022.gada oktobrī reģistrētajai kompānijai SIA "LG Management", kurai pieder pa 6,25% kompānijās SIA "Saules Energy", SIA "Inčukalna SES", SIA "Valmieras SES", SIA "Cēsu SES", SIA "Carnikavas SES", SIA "Kokneses SES", SIA "Kalkūnes SES", SIA "Carnikavas SES 2", SIA "Zilupes SES" un SIA "Brenguļu SES". Tāpat Lazdam pieder 2% atjaunojamās enerģijas kompānijā SIA "Evecon", liecina "Firmas.lv" informācija.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu