/nginx/o/2018/09/03/11377334t1h3447.jpg)
Stambulas konvencijas ratifikācija būs ne tikai stingrs politiskais vēstījums Latvijas sabiedrībai, ka iestājamies pret vardarbību, bet arī nozīmīgs vēstījums Latvijas ārvalstu partneriem, šādu vērtējumu pauž Ārlietu ministrija (ĀM), kas pašlaik ir palikusi bez ministra, bet kuras darbu uzrauga demisionējušais premjers, "Jaunās vienotības" (JV) politiķis Krišjānis Kariņš, kura vārds izskan starp ārlietu ministra amata kandidātiem.
Pēc ĀM paustā, tas esot īpaši aktuāli saistībā ar pašreizējo Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, "kad kā prezidējošā valsts sastopamies ar pastiprinātu ārvalstu partneru interesi un jautājumiem par iemesliem Stambulas konvencijas neratificēšanai".
Ārlietu ministrijas ieskatā, Stambulas konvencija ir būtisks starptautisko tiesību instruments cilvēktiesību aizsardzības jomā, lai aizsargātu jebkuru personu no vardarbības ģimenē.
Ministrija uzsver, ka valstij pastāv pienākums aizsargāt katras tās jurisdikcijā esošas personas tiesības uz dzīvību bez jebkādas diskriminācijas.
Šonedēļ Saeimas Ārlietu komisijā sāka skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai, un šim jautājumam komisija veltīšot vairākas sēdes, aģentūrai LETA sacīja komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
Savukārt tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) aģentūrai LETA lēsa, ka kopdzīves regulējumu un Stambulas konvencijas ratifikāciju Saeima varētu atbalstīt līdz šī gada beigām. Tieslietu ministrijā ir izstrādāts gan kopdzīves regulējums, gan likums, kas paredz ratificēt Stambulas konvenciju.
Līdz šim valdošajā koalīcijā strādāja JV, Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), un ar abām pēdējām JV esot bijis neiespējami panākt minēto regulējumu ieviešanu. Tagad JV premjera amata kandidāte Evika Siliņa veido jaunu valdību, kur koalīciju veidos JV, ZZS un "Progresīvie".
