KAIFA CENA "Katra dzīvība ir dārga." Šaurā robeža starp narkotiku pamēģināšanu un pārdozēšanu (1)

Foto: Tinnakorn jorruang/shutterstock

Statistika liecina, ka atkarību problemātika Latvijā ir pieaugoša un pārsniedz vidējos Eiropas un OECD valstu rādītājus. Eksperti uzsver, ka atkarību izraisošo vielu lietošana pasaulē ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējo cilvēku veselību un drošību. Kādas ir narkotiku lietošanas tendences Latvijā un kādas ir galvenās problēmas? Intervijā "Apollo.lv" stāsta Agnese Zīle-Veisberga, kura Iekšlietu ministrijā atbild par narkotiku apkarošanu.

Narkotiku lietošanas paradumi un tendences Latvijā

Agnese Zīle-Veisberga par tendencēm stāsta: "Jāsaprot, ka tirgus Latvijā ir ļoti dažāds un saistīts ar to, kādā grupā vai tīklā cilvēks ir. Tendences var būt lielas un nozīmīgas, un tad ir daudz mazu tendenču, piemēram, ienāk jauna narkotiskā viela, tā tiek lietota un pēc neilga laika vairs nav pieejama.

Ja skatāmies uz globālām narkotiku lietošanas tendencēm, pirms dažiem gadiem īpaši izplatīts un lietots bija "spaiss", kas ir ārkārtīgi bīstams, var būtiski ietekmēt cilvēka veselības stāvokli."

"Spaiss" ir tā dēvētās legālās narkotikas jeb augu maisījums. 2014. gadā pēc plašas "spaisu" izplatīšanās Latvijā slimnīcās regulāri nonāca to lietotāji. Tika reģistrēti arī traģiski gadījumi, kad "spaisa" lietošana beigusies letāli.

Pret narkotikām cīnījās gan varasiestādes, kas noteica jaunus vielu aizliegumus, gan arī sabiedriskās organizācijas, kas mēģināja panākt šo narkotiku tirgošanas vietu slēgšanu, bet ar likumu "spaiss" nebija aizliegts.

Kopš 2014. gada aprīļa par "spaisa" tirdzniecību paredzēta kriminālatbildība, kas beidzot ļāva slēgt lielāko daļu pārdošanas vietu. Tā kā regulāri parādās jaunas vielas, tām nosaka pagaidu aizliegumus.

Pašreiz novērota satraucoša tendence par narkotiku lietotājiem, kas injicē opioīdus. Eksperte stāsta: "Tas lielākais risks ir tāds, ka viņi var pārdozēt. To redzam arī datos, ka narkotiku pārdozētāju skaits ir krietni pieaudzis diemžēl.

Injicējamo narkotiku lietošanas arī biežāk saistāma ar riskantu uzvedību, kopīgu injicēšanas piederumu lietošanu, kam seko arī lielāks risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām. Tā ir pārdozēšana, akūtas veselības problēmas un pēcāk ilgtermiņa sekas, kas ir infekcijas slimības un arī sirds un plaušu kaites."

Attēls: SPKC statistika – jebkuru narkotiku pamēģinātāju, neseno un pašreizējo lietotāju īpatsvars 2003.–2020. gadā

Foto: SPKC.

Daudz "augsta riska narkotiku lietotāju"

Agnese Zīle-Veisberga uzsver, ka narkotiku lietošanas tendences mainās. "Heroīns no tirgus sāka pazust 2012. gadā, bet tiem, kas lietoja heroīnu, bija nepieciešama alternatīva. Mēģinājumi atrast aizstājēju bija dažādi, piemēram, arī Valsts policijas dati liecina, ka daudzi narkotiku lietotāji heroīnu mēģināja aizvietot ar nelegāli iegūtu buprenorfīnu, ko izmanto aizstājterapijā.

Cilvēki pārdeva savas tabletes, šķaidīja, injicēja. Tas bija viens no virzieniem.

Otrs virziens, ko sākām manīt, ir jauno sintētisko opioīdu ienākšana tirgū. Un tās tendences mainās. Piemēram, ienāk viens opioīds, pirms vairākiem gadiem tas bija karfentanils. Tā partija beidzās, un tirgū ieplūda citas narkotiskās vielas."

Eksperte norāda, ka tajā laikā tirgū ienāca narkotisko vielu partija, kuru dēļ pārdozēšanas skaits pieauga. "Tad kādu brīdi pārdozēšanas gadījumu skaits bija mazāks, taču pēdējos divus gadus manāms, ka tirgū ir pieejamas vēl bīstamākas vielas. Gadījumu, kad cilvēki pārdozē, ir krietni vairāk," viņa skaidro.

Pieprasījums pēc sintētiskajiem opioīdiem

Slimību profilakses un kontroles centra apkopojums par sintētiskajiem opioīdiem liecina, ka 1960. gadā beļģu farmakologs un farmaceitiskais ķīmiķis Pauls Jansens (Paul Janssen) radīja fentanilu. Tas uzskatāms par revolucionāru sasniegumu, pirmkārt tādēļ, ka bija radīts savienojums, kas ir daudz potentāks (spēcīgāks) par dabisko opioīdu morfīnu, kā arī drošāks par citiem farmaceitiskajiem sintētiskajiem opioīdiem, tādiem kā dekstromoramīds, meperidīns un fenoperidīns.

Fentanila lietošana kļuva populāra visā pasaulē, ņemot vērā tā pieejamību dažādās formās – injekciju, sublingvālā un transdermālā formā. Pieauga arī fentanila un tā analogu ļaunprātīga lietošana un nelegāla izplatīšana.

Cīnoties ar jauno vielu izplatību, valstis visā pasaulē pakļauj kontrolei jaunos sintētiskos opioīdus – fentanilus, izmantojot dažādas metodes, piemēram, vielu kontroli pēc ģeneriskās sistēmas pamatprincipiem, vielu individuālu kontroli, pagaidu aizliegumus u.c., taču ik gadu nelegālajā tirgū parādās jauni un ārkārtīgi bīstami sintētisko opioīdu grupas savienojumi.

"Injicējamo narkotiku lietotājiem, kas lieto opioīdus, risks ir liels. Katra dzīvība ir dārga. Lielākais drauds ir tas, ka cilvēks var pārdozēt.

Jāsaprot, ka pieprasījums pēc narkotikām būs. Tas nozīmē, ka cilvēki atradīs kaut kādus veidus. Tāpēc ir svarīga pārdozēšanas profilakse. Viena no tām ir opioīdu aizstājterapijas programma, kur lietotājam katru dienu ir noteikta narkotiskās vielas deva, kas ir jāiedzer," par opioīdiem saka eksperte.

Kāpēc neziņo?

Šī gada janvārī Ogrē no narkotiku pārdozēšanas nomira 16 gadus vecs jaunietis. Uz jautājumu, kādi ir potenciālie iemesli tam, kāpēc un vai narkotiku lietotājs neziņoja iestādēm, eksperte atbild: "Iemesli ir dažādi. Ja skatāmies globāli, kāpēc cilvēki sāk lietot narkotikas, liela loma ir apkārtējai videi, situācijai.

Pēc tam jau ir arī citi iemesli un faktori, bet noteikti nevajag velt vainu, ka cilvēks nav zinājis par riskiem. Absolūti lielākā daļa zina par riskiem. Kaut kas ir nospēlējis par labu tam, kāpēc cilvēks pamēģina narkotikas."

Arī pārdozēšanas iemesli ir dažādi. "Varbūt cilvēks paņēmis lielāku ripu, pārāk lielu devu, bijusi slimība vai citi aspekti. Kāpēc nav saukta NMPD? Var tikai spekulēt, ka cilvēkam bijis bail, ka saņems rājienu no vecākiem, atņems telefonu, būs mājas arests.

Varbūt bijis bail no iestādēm vai sociālajiem dienestiem, bet to var tikai minēt, jo iemesli ir dažādi. Bailes noteikti spēlē lomu, bet, manuprāt, nevienam ekspertam tas neliekas labi, jāatceras, ka ikviena dzīvība ir svarīga. Katrs gadījums ir individuāls."

Atteikšanās no nulles tolerances

Ko valsts var darīt, lai mazinātu narkotiku lietotāju un pārdozēšanas gadījumu skaitu? Agnese Zīle-Veisberga skaidro, ka ļoti daudz.

"Fundamentāli būtu svarīgi atteikties no nulles tolerances, kas ir izplatīta starp ekspertiem, politiķiem, valsts pārvaldē strādājošiem cilvēkiem. Ir uzskats – ja pamēģina narkotikas, viss, nākamais būs heroīns un cilvēks nomirs. Spektrs starp pamēģināšanu un problemātisku lietošanu ir ārkārtīgi plašs.

Daudzi fokusējas uz to, lai vispār nemēģina, kas nenoliedzami ir pareizi, tomēr pazūd tas posms starp pāris reižu pamēģināšanu un problemātisku lietošanu.

Atsakoties no nulles tolerances, daudz vairāk pasākumu būs veltīti cilvēkiem ar dažādiem narkotiku lietošanas paradumiem, lai mazinātu sekas un riskus."

Narkoloģiskās palīdzības iespējas Latvijā (valsts apmaksātas)

Vietnē rindapiearsta.lv var uzzināt, kuras ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un kur tos var saņemt ātrāk. Gaidīšanas laiks dažādās ārstniecības iestādēs ir atšķirīgs.

Ja valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vienā ārstniecības iestādē jāgaida rindā, pacientam ir tiesības vērsties citā ārstniecības iestādē, kurā gaidīšanas rindas nav vai tā ir mazāka.

Informāciju par gaidīšanas rindu garumu ārstniecības iestādes apkopo reizi mēnesī, līdz ar to gaidīšanas rindu pārskatiem ir informatīvs raksturs un tie var neatspoguļot informāciju uz aktuālo datumu. Aktuālo informāciju par rindu garumiem var noskaidrot, sazinoties ar konkrētas ārstniecības iestādes reģistratūru.

Valsts apmaksāta ārstēšanas programma

Agnese Zīle-Veisberga par metadona un buprenorfīna ilgtermiņa farmakoterapijas (aizstājterapijas) programmu saka: "Jo vairāk cilvēku iesaistīsies, jo ticamāk, ka pārdozēšanas gadījumu skaits samazināsies. Programma Latvijā ir ieviesta, bet būtu vēlams paplašināt programmas pieejamību."

Metadona un buprenorfīna ilgtermiņa farmakoterapijas (aizstājterapijas) programmās ārstējas ambulatorie pacienti ar opioīdu atkarību. Lai pacients tiktu uzņemts šajās programmās, ir nepieciešams narkologa nosūtījums, pie kura pacients ārstējies vismaz pēdējos 3–6 mēnešus, asins un urīna analīzes, kā arī ārstu komisijas slēdziens

Šī komisija strādā Narkoloģiskās palīdzības dienesta ambulatori konsultatīvajā nodaļā Tvaika ielā 2. Metadona farmakoterapijas programma ir valsts apmaksāta. Buprenorfīna ilgtermiņa farmakoterapijas programma ir maksas pakalpojums.

"Otrs virziens, ko Veselības ministrija vēlējās virzīt, ir ieviest naloksona līdzņemšanas programmu, kas nozīmē, ka narkotiku lietotājam tiek izsniegts naloksons preparāts lietošanai pārdozēšanas gadījumos.

Naloksons ir preparāts, ko izmanto opioīdu pārdozēšanas gadījumos.

Tas ir veids, kas ASV labi strādā, secinot, ka samazinās pārdozēšanas gadījumi. Par narkotiku injicēšanas istabām ir nedaudz pretrunīgi dati, cik efektīvi tas ir," saka eksperte.

2019.-2020. gada narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānā minēts, ka Latvijā ir pieejami visi minētie Pasaules Veselības organizācijas pamatpasākumi, izņemot naloksona apmācības un līdzņemšanas programmu. 

Ņemot vērā, ka šī preparāta nepareiza lietošana neapdraud personas veselību vai dzīvību, vairākās valstīs ir ieviestas naloksona līdzņemšanas programmas. To ietvaros opioīdu lietotāji, izejot speciālu mācību kursu, var saņemt naloksona preparātu. Gadījumā, ja persona vai kāds cits lietotājs pārdozē opioīdus, citi narkotiku lietotāji vai ģimenes locekļi var sniegt tūlītēju palīdzību.

Problemātika pieaug

Veselības ministrija uzsver – speciālisti vērš uzmanību, ka atkarību izraisošo vielu lietošana pasaulē ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējo cilvēku veselību un drošību.

Atkarību izraisošo vielu lietošana ir cēlonis tādām slimībām kā psihiski traucējumi, mācīšanās grūtības (it īpaši atkarību izraisošo vielu lietošana ir bīstama pusaudžu gados, kad galvas smadzenes vēl nav nobriedušas, kas var ietekmēt bērna kognitīvo attīstību), kuņģa un zarnu trakta slimības, vēzis, sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības, aknu slimības, tiešs vai netiešs vielu lietošanas izraisīts traumatisms un citi. 

Tāpat atkarību izraisošo vielu lietošana palielina vardarbības gadījumus un tās smaguma pakāpi. Ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām viens no negadījuma cēloņiem parasti ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā.

Tāpat atkarību izraisošo vielu lietošana palielina riskantu seksuālu uzvedību, kā rezultātā persona var inficēties ar dažādām seksuāli transmisīvām slimībām. Tāpat dažādas infekcijas slimības var tikt iegūtas, narkotikas injicējot.

Statistika liecina, ka atkarību problemātika Latvijā ir pieaugoša un pārsniedz vidējos Eiropas un OECD valstu rādītājus. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas 2018. gadā apkopotajiem datiem reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 11,1 litri absolūtā alkohola, kamēr Eiropas vidējais rādītājs bija 9,8 litri.

Saskaņā ar pētījumu "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū 2020.gadā" marihuānu ir pamēģinājuši 15% Latvijas iedzīvotāju, kas ir stipri augstāks rādītājs nekā 2015.gadā - 9,8%.

Savukārt 15-16 gadus vecu skolēnu vidū marihuānu ir pamēģinājuši 26% (ESPAD, 2020), kas ir par 8% vairāk nekā 2015.gadā. Jebkuras citas narkotikas (izņemot marihuānu) pamēģinājuši 8,4% Latvijas skolēnu.

Tāpat saglabājas liels augsta riska (regulāra narkotiku lietošana injekciju veidā) narkotiku lietotāju skaits – 2020.gadā aptuveni 13 350 personas.

Video: Jāņa Skrastiņa stāsts

Foto: MAF logo

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Kaifa cena" saturu atbild TVNET GRUPA.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām