Tikko iestādīta, trausla jaunaudze varenā, zaļojošā mežā izaug aptuveni pusgadsimta laikā. Tādēļ mežsaimniecībā neder plānošana viena, piecu vai pat desmit gadu griezumā. Plānam jāaptver vismaz 150 gadu periods, paturot prātā dažādus faktorus un intereses. Tādēļ meža attīstības stratēģijai jābūt rūpīgi pārdomātai, tālredzīgai un nododamai no paaudzes paaudzē, saka Valsts meža dienesta (VMD) jaunais ģenerāldirektors Arvīds Ozols, iepazīstinot ar dienesta darbības stratēģiju nākamajiem gadiem.
Lai arī oficiāli apstiprināts amatā tikai šovasar, A.Ozols šos pienākumus faktiski veicis jau visu pēdējo gadu. Tādēļ VMD darbā kardinālas izmaiņas un reformas nesola. Dienests pieturēsies pie jau apstiprinātās darbības stratēģijas 2021.- 2027. gadam, kas paredz rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Izvirzītas arī prioritātes, un tās ir veselas trīs.
«Pirmā ir nodrošināt Meža likuma un Medību likuma ievērošanu, vienlaikus uzlabojot sadarbību ar klientiem jeb cilvēkiem, uz kuriem šie likumi attiecas. Šajā jautājumā mūsu galvenās mērķauditorijas ir mežu īpašnieki un mednieki. Sabiedrība par VMD spriež pēc tā, kā mēs apkalpojam klientus, kā ar viņiem sadarbojamies, tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai cilvēkiem mūsu pakalpojumi ir maksimāli pieejami, saprotami un ērti. Labi apzināmies, ka dienestam vēl ir krietni jāattīstās, lai mēs spētu šādu pakalpojumu sniegt vēlamajā kvalitātē,» VMD ģenerāldirektors atzīst, ka sadarbības uzlabošanā ar sabiedrību vēl ir daudz darāmā.
VMD pakalpojumu saņēmēju loks ir gana plašs – vairāk nekā 116 tūkstoši meža īpašnieku, 18,5 tūkstoši aktīvu mednieku, un daudzi citi ar mežiem saistīti cilvēki.
Dienests ir izveidojis un uztur valsts informācijas sistēmu – Meža valsts reģistru (MVR), kas satur nozīmīgus datus par meža resursiem valstī. Šīs valsts informācijas sistēmas dati kalpo par vienotu informatīvo atbalsta portālu gan dienesta darbiniekiem lēmumu pieņemšanai, gan klientiem pakalpojumu saņemšanai. Svarīgi šo informācijas sistēmu pilnveidot un papildināt ar jauniem datiem, lai ikviens lietotājs varētu ērti piekļūt nepieciešamajai informācijai un izziņām, minimāli iesaistot dienesta darbiniekus. Piemēram, tagad
jau ir izveidots e-pakalpojums mednieka sezonas kartes saņemšanai un uzbūvēta saskarne datu saņemšanai no mobilās lietotnes «Mednis» medījamo dzīvnieku, to klātbūtnes pierādījumu, nomedīšanas fakta un postījumu reģistrēšanai.
Paplašinātas arī meža īpašnieku pašapkalpošanās iespējas un tiek veidoti datu apmaiņas risinājumi ar citām valsts pārvaldes institūcijām, tostarp Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Tiesu administrāciju un Valsts kasi. Nākotnē tiks paaugstina arī MVR meža inventarizācijas datu pieejamību, jo meža inventarizācijas dati no ierobežotas pieejamības informācijas kļuvuši par vispārpieejamu informāciju.
Lai uzlabotu sadarbību, nepieciešams stiprināt paša VMD kapacitāti. Tas attiecas gan uz IT sistēmu uzlabošanu, gan iekšējo procesu pārvaldību. Šī ir otrā svarīgā prioritāte.
«Līdz gada beigām plānots realizēt ZM resora ERAF projektu, turpmāk attīstot arī VMD informācijas sistēmas un datu apmaiņu sistēmu līmenī ar citām iestādēm, it īpaši ar Lauku atbalsta dienestu.
Mežu uzraudzība un medības nav augstākā riska joma. Daudz lielāks risks ir, ja kas nevēlams notiek ar IT sistēmām. Ja tās apstājas, viss apstājas,»
uz svarīgu faktoru norāda ģenerāldirektors.
Ne mazāk svarīgi izveidot efektīvu procesu un resursu vadību. VMD veiktā klientu aptaujā respondenti kā vienu no dienesta problēmām norādīja vienotas rīcības trūkumu līdzīgos apstākļos. Proti, līdzīgās situācijās dažādās virsmežniecībās speciālisti rīkojas atšķirīgi, tādēļ klienti, īpaši tādi, kuru īpašumi atrodas dažādu virsmežniecību teritorijās, nevar rēķināties ar vienādu lēmumu analogās situācijās. Dienests apņēmies panākt iespējami vienādu rīcību līdzīgos apstākļos, un to plānots sasniegt ar metodiskās vadības instrumentiem, tos kombinējot ar iekšējās kontroles pasākumiem.
«Trešā lielā prioritāte ir darbinieku attīstība. Labāka darba vide, nepārtraukta apmācību un kvalifikācijas sistēma. Jāuzlabo atalgojuma sistēma, lai dienestā strādātu labākie speciālisti. Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums reglamentē algas apmēru, tas tomēr dod zināmu rīcības diapazonu. Tādēļ jāpanāk maksimāli labākais risinājums dienesta darbiniekiem.
Izvērtēsim, ko var izdarīt labāk, lai ietaupītos līdzekļus novirzītu darbinieku atlīdzībai,»
stāsta A.Ozols, uzsverot, ka 58% no visiem dienestā šobrīd strādājošajiem cilvēkiem ir vecumā virs 50 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa no visiem vairāk nekā 600 darbiniekiem jau nosvinējusi 60. dzimšanas dienu.
Tāpat iestāde sastopas ar nopietnām grūtībām nolīgt sezonas darbiniekus darbam ugunsnedrošajā laikposmā. Lai arī šim smagajam darbam būtu nepieciešami fiziski spēcīgi darbinieki ar līdzīgām prasmēm un prasībām kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), piedāvātā atalgojuma un darba sezonālā rakstura dēļ daļu darbinieku nākas pieņemt bez šīm kompetencēm, bet ar pieredzi.
«Meža ugunsgrēku dzēšana ilgstoši bijusi diskusiju objekts. Ir izskanējuši viedokļi, ka tas jādara VMD. Citi saka, ka dzēšanas darbi pilnībā jānodod VUGD. Bija pat veikti likuma grozījumi, lai šo funkciju pilnībā nodotu VUGD pārziņā, bet, ieraugot skaitļus, iecere tika atmesta, jo tolaik tādi līdzekļi nebija pieejami. Pēc tam gan VMD nācās rūpīgi argumentēt vairāku gadu garumā, lai dabūtu investīcijas un iegādātos modernāku dzēšanas aprīkojumu.
Kopumā mums ir izveidojusies laba sadarbība ar VUGD, NBS, Valsts robežsardzi un pašvaldībām. Esam izveidojuši veiksmīgu sadarbības sistēmu, kas darbojas.
Tas tika pierādīts arī šīs vasaras sākuma sausajā periodā – kopīgiem spēkiem mums parasti izdodas lokalizēt ugunsgrēku vidēji 1 hektāra teritorijā,» skaidro VMD ģenerāldirektors, piebilstot, ka valsts interesēs ir atrast ilgtermiņa risinājumus meža ugunsdzēsības funkcijas nodrošinājumam. Šī risinājuma izstrādei VUGD un VMD ir uzsācis ES atbalstītu projektu, kam jādod risinājumu varianti jau nākamgad.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
/nginx/o/2020/10/29/13443001t1h5aa9.jpg)