Mežu uzraudzība un medības nav augstākā riska joma. Daudz lielāks risks ir, ja kas nevēlams notiek ar IT sistēmām. Ja tās apstājas, viss apstājas,»
uz svarīgu faktoru norāda ģenerāldirektors.
Ne mazāk svarīgi izveidot efektīvu procesu un resursu vadību. VMD veiktā klientu aptaujā respondenti kā vienu no dienesta problēmām norādīja vienotas rīcības trūkumu līdzīgos apstākļos. Proti, līdzīgās situācijās dažādās virsmežniecībās speciālisti rīkojas atšķirīgi, tādēļ klienti, īpaši tādi, kuru īpašumi atrodas dažādu virsmežniecību teritorijās, nevar rēķināties ar vienādu lēmumu analogās situācijās. Dienests apņēmies panākt iespējami vienādu rīcību līdzīgos apstākļos, un to plānots sasniegt ar metodiskās vadības instrumentiem, tos kombinējot ar iekšējās kontroles pasākumiem.
Novirzīt naudu labiem speciālistiem
«Trešā lielā prioritāte ir darbinieku attīstība. Labāka darba vide, nepārtraukta apmācību un kvalifikācijas sistēma. Jāuzlabo atalgojuma sistēma, lai dienestā strādātu labākie speciālisti. Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums reglamentē algas apmēru, tas tomēr dod zināmu rīcības diapazonu. Tādēļ jāpanāk maksimāli labākais risinājums dienesta darbiniekiem.
Izvērtēsim, ko var izdarīt labāk, lai ietaupītos līdzekļus novirzītu darbinieku atlīdzībai,»
stāsta A.Ozols, uzsverot, ka 58% no visiem dienestā šobrīd strādājošajiem cilvēkiem ir vecumā virs 50 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa no visiem vairāk nekā 600 darbiniekiem jau nosvinējusi 60. dzimšanas dienu.
Tāpat iestāde sastopas ar nopietnām grūtībām nolīgt sezonas darbiniekus darbam ugunsnedrošajā laikposmā. Lai arī šim smagajam darbam būtu nepieciešami fiziski spēcīgi darbinieki ar līdzīgām prasmēm un prasībām kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), piedāvātā atalgojuma un darba sezonālā rakstura dēļ daļu darbinieku nākas pieņemt bez šīm kompetencēm, bet ar pieredzi.