Septiņi valdības "veterāni"

1. Ministru prezidente Evika Siliņa

Siliņa ir dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

2011.gada novembrī viņa kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī - par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri. 2018.gada septembrī Siliņa atkārtoti kļuva par IeM parlamentāro sekretāri.

Siliņa 2018.gada oktobrī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās "Jaunās vienotības" (JV) sarakstā, taču parlamentā neiekļuva. Līdz ar valdību maiņu pēc Saeimas vēlēšanām 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

14.Saeimas vēlēšanās Siliņa kandidēja no JV saraksta, tika ievēlēta un 2022.gada nogalē kļuva par labklājības ministri.

2. Finanšu ministrs

Ašeradens dzimis 1962.gada 30.decembrī. Mācījies Maskavas kino institūtā, bet 1986.gadā Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu specialitātē ekonomiskā ģeogrāfija.

Ašeradens 1986.gadā bijis galvenā redaktora vietnieks informācijas aģentūrā "Latinform", 1989.gadā - izdevniecības "Atmoda" direktors, bijis viens no AS "Diena" dibināšanas iniciatoriem un 1992.gadā kļuvis par "Dienas" prezidentu. 2009.gada jūlijā Ašeradens atbrīvots no "Dienas" valdes locekļa amata.

No partiju apvienības "Vienotība" saraksta Ašeradens 2010.gadā kandidējis 10. Saeimas vēlēšanās un ievēlēts par 10.Saeimas deputātu. 2011.gadā Ašeradens kandidējis 11. Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Vienotība" saraksta, 2011.gada oktobrī kļuvis par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru.

Savukārt 2011.gada novembrī Ašeradens kļuvis par 11.Saeimas deputātu, iegūstot "mīksto mandātu" par ministru kļuvušā Arta Pabrika vietā. 2014.gada novembrī Ašeradens kļuvis par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru.

Savukārt 2016.gada februārī Ašeradens apstiprināts par ekonomikas ministru Māra Kučinska valdībā, kā arī apstiprināts par ministru prezidenta biedru Kučinska valdībā.

Ašeradens ieņēma finanšu ministra amatu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā no 2022.gada decembra līdz 2023.gada augustam.

Ašeradenu 2017.gada augustā ievēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju. 13. Saeimas vēlēšanās 2018.gadā ievēlēts par Saeimas deputātu no apvienības "Jaunā vienotība". 13. Saeimā Ašeradens bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs. Ašeradens kandidēja 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts. 2022.gada oktobrī Ašeradens ievēlēts 14. Saeimā no partiju apvienības "Jaunā vienotība" saraksta.

3. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša

Čakša dzimusi 1974.gada 11.jūlijā. 1999.gadā viņa absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju, iegūstot ārsta grādu. 2002.gadā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) specializējusies pediatrijā un anestezioloģijā, un intensīvajā terapijā. 2007.gadā Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā ieguvusi profesionālo maģistra grādu veselības aprūpes vadībā. 2010.gadā RSU papildinājusi zināšanas Tālākizglītības fakultātes mācību programmā "Psihodinamiskā psihoterapija".

Laikā no 1999. līdz 2002.gadam bijusi RSU pediatrijas katedras vecākā laborante. No 2001. līdz 2005.gadam strādājusi VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā" par bērnu intensīvās terapijas nodaļas ārsti pediatri.

No 2003. līdz 2008.gadam viņa strādājusi farmācijas uzņēmumā SIA "Sanofi-Aventis Latvia" LTD. 2008.gadā vadījusi ārvalstu komersanta "Ewopharma AG" pārstāvniecības Baltijas biznesa vienību.

Laikā no 2011. līdz 2016.gadam Čakša bijusi VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas" valdes priekšsēdētāja, bet no 2014.gada februāra līdz 2015.gada decembrim bijusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle.

Čakšu veselības ministres amatā apstiprināja 2016.gada 16.jūnijā. Viņu ministres amatam virzīja Zaļo un zemnieku savienība pēc tam, kad, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC), no amata atkāpās veselības ministrs Guntis Belevičs (ZZS).

2018.gada rudenī Čakšu no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta ievēlēja 13.Saeimā.

Ņemot vērā, ka ZZS pēc 13.Saeimas vēlēšanām nonāca opozīcijā, 2019.gada augustā Čakša izstājās no Latvijas Zaļās partijas (LZP), sākotnēji solot turpināt darbu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā. Taču pāris dienas vēlāk viņa paziņoja par pievienošanos partijai "Vienotība".

2022.gada rudenī viņa no "Jaunās vienotības" saraksta tika ievēlēta 14.Saeimā un izvirzīta izglītības un zinātnes ministres amatam.

Čakša ieņēma izglītības un zinātnes ministres amatu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā no 2022.gada decembra līdz 2023.gada augustam.

Politiķes iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2022.gadu liecina, ka Čakša deklarējusi 75 042 eiro lielus uzkrājumus un 62 646 eiro aizdevumu.

Viņai Rīgā pieder viens dzīvoklis, kā arī pērn viņa tikusi pie jaunas automašīnas "Mini Cooper Countryman".

4. Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš

Krišjānis Kariņš dzimis 1964.gada 13.decembrī Delavēras štatā, ASV. Mācījies augstskolā "Svētā Jāņa koledža", kā arī Pensilvānijas Universitātē, kur 1988.gadā iegūts bakalaura un 1996.gadā filozofijas doktora grāds.

Pārceļoties uz Latviju, viņš sākotnēji darbojās kā uzņēmējs - 1994.gadā dibināja uzņēmumu "Lāču ledus" un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma "Formula" prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Kariņš iesaistījās politikā un bija viens no partijas "Jaunais laiks" (JL) dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no JL saraksta kandidēja Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.

Pēc Einara Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija JL ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā JL atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi ZZS pārstāvi Induli Emsi.

Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē JL valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.

Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo JL aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja JL Saeimas frakciju. Viņš strādājis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Kariņš piedalījās EP vēlēšanās 2009.gadā no JL saraksta, bet 2014.gadā - no "Vienotības" saraksta. Abas reizes Kariņš tika ievēlēts EP.

2019.gadā toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēma nominēt "Jaunās Vienotības" (JV) politiķi Kariņu. 23.janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību un viņš kļuva par Ministru prezidentu.

2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās JV premjera amata kandidāts bija Kariņš. Vēlēšanās JV ieguva 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, Apvienotais saraksts - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus.

2022.gada 14.decembrī Saeima apstiprināja otro Ministru prezidenta Kariņa vadīto valdību. Kad ar premjera partijas, Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvo" balsīm par Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Kariņš no 8.jūlija uz laiku pildīja arī ārlietu ministra pienākumus.

Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš iniciēja koalīcijas paplašināšanas sarunas. No dalības sarunās atteicās Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts. 9.augustā Kariņš izteicās, ja būs "force majeure" situācija un nāksies veidot jaunu valdību, Kariņš bija iecerējis aicināt Rinkēviču šo darbu uzticēt viņam. Savukārt jau 17.augustā premjers oficiāli informēja Valsts prezidentu par valdības demisiju.

Valsts prezidents 24.augustā aicināja līdzšinējo labklājības ministri, JV izvirzīto premjera amata kandidāti Eviku Siliņu veidot valdību. Siliņa 13.septembrī paziņoja, ka no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci - Zaļo un zemnieku savienībai, bet trīs - "Progresīvajiem". Jaunajā valdībā Kariņš pildīs ārlietu ministra amata pienākumus.

5. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1969.gada 26.maijā dzimušais Kozlovskis 1989.gadā pabeidzis desmit klases Rīgas 69.vidusskolā, bet gadu vēlāk ieguvis vidējo izglītību Murjāņu Sporta internātskolas Dubultu filiālē.

No 1987. līdz 1993.gadam Kozlovskis mācījies Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur kļuvis par sporta pedagogu, savukārt no 1995.gada viņš studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur 2003.gadā ieguvis jurista kvalifikāciju.

1991.gadā nepilnus četrus mēnešus Kozlovskis nostrādājis Iekšlietu ministrijas 1.policijas bataljonā par jaunāko inspektoru, bet pēc tam līdz 1993.gadam strādājis par inspektoru Valdības apsardzes dienestā. No 1994. līdz 1996.gadam Kozlovskis bijis Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamenta vecākais inspektors, bet no 1996. līdz 2005.gadam - Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, policijas pulkvežleitnants.

2005.gadā Kozlovskis pārgājis uz darbu Aizsardzības ministrijā, kļūstot par Aizsardzības ministrijas padomnieku. Kozlovskis vadījis NATO valstu un valdības vadītāju Rīgas sanāksmes organizācijas biroja Drošības pasākumu sagatavošanas un norises koordinācijas nodaļu.

Savukārt no 2007.gada Kozlovskis strādāja par juristu SIA "BBF Consulting".

2011.gadā Kozlovskis kandidēja no Zatlera Reformu partijas 11. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

2011. gada oktobrī viņš kļuva par iekšlietu ministru Valda Dombrovska (JV) valdībā. Amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas (V) valdībā. 2014. gada maijā pārgājis uz partiju "Vienotība".

2014.gadā ievēlēts 12. Saeimā. Iekšlietu ministra amatu saglabājis arī Straujumas otrajā valdībā un Māra Kučinska (toreiz ZZS) valdībā.

2018.gada rudenī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī kļuva par Saeimas deputātu valdībā darbu sākušā partijas biedra Edgara Rinkēviča vietā.

2022. gadā ievēlēts 14.Saeimā no apvienības "Jaunā vienotība" saraksta.

Kozlovska dzimtā valoda ir latviešu, taču viņš labi zina arī angļu un krievu valodu. Tāpat viņam ir franču valodas pamatzināšanas.

6. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere

Lībiņa-Egnere dzimusi 1977.gadā. Viņa ir tiesību zinātnes doktore, grādu ieguvusi Latvijas Universitātē (LU) 2007.gadā. 2001.gadā viņa beigusi LU Juridisko fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. Savukārt 2002.gadā politiķe ieguvusi maģistra grādu Alberta Ludviga universitātē Vācijā.

Viņa bijusi zvērināta advokāte birojā "Liepa, Skopiņa/Borenius". Kopš 2004.gada Lībiņa Egnere ir docente LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā.

Laikā no 2007.līdz 2011.gadam viņa bija Valsts prezidenta Valda Zatlera juridiskā padomniece.

Vēlāk viņa pievienojās Zatlera Reformu partijai. No šīs partijas saraksta kandidēja 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kur arī tika ievēlēta no Kurzemes apgabala. Viņa darbojas Saeimas Juridiskajā komisijā, kopš 2011.gada 20.oktobra bija Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre. Deputāte darbojās arī Eiropas lietu komisijā, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, kā arī līdz 2013.gada 1.jūnijam bija Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sekretāre.

2012.gada 14.jūnijā Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par toreizējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biedri.

Pēc diviem gadiem, 2014.gada maijā, Lībiņa-Egnere kopā ar grupu "Reformu partijas" deputātu un ministru pievienojās partijai "Vienotība", no kuras saraksta ievēlēta 12.Saeimā, saglabājot Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu.

2018.gada sākumā Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju. Savukārt rudenī viņa tika ievēlēta 13.Saeimā no partiju apvienības "Jaunā vienotība". Arī 13.Saeimā politiķe saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu.

2020.gada nogalē Lībiņa-Egnere pretendēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, taču netika ievēlēta.

Pērnā gada rudenī ievēlēta 14.Saeimā no apvienības "Jaunā vienotība" un decembrī apstiprināta par tieslietu ministri Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā.

7. Labklājības ministrs Uldis Augulis

Augulis dzimis 1972.gada 16.martā Dobelē. 1990.gadā viņš absolvēja Jaunpils vidusskolu, bet 2003.gadā ieguvis finanšu vadītāja grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.

Augulis ir kandidējis Dobeles rajona Bērzes pagasta padomes vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, bijis Latvijas Pašvaldību savienības domes loceklis, Latvijas Pagastu apvienības valdes loceklis, Latvijas pārstāvis ES Reģionu komitejā, Bērzes pagasta padomes priekšsēdētājs, SIA "Dobeles autobusu parks" padomes priekšsēdētājs.

No 2007. līdz 2008.gadam viņš ir bijis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, savukārt jau pēc gada, 2009.gadā iecelts par labklājības ministru Valda Dombrovska (JV) valdībā.

2010.gadā Augulis kandidēja 10.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, tika izvirzīts satiksmes ministra amatam un to ieguva.

2014.gadā Augulis tika atkārtoti apstiprināts par labklājības ministru 12.Saeimā Laimdotas Straujumas (JV) vadībā, bet 2016.gadā atstājis amatu sakarā ar Ministru kabineta demisiju. Šajā pašā gadā viņš tika atkārtoti apstiprināts satiksmes ministra amatā, bet nu jau Māra Kučinska (toreiz - ZZS) valdībā.

2018.gadā un 2022.gadā Augulis kandidēja 13. un 14. Saeimas vēlēšanās ZZS sarakstā un attiecīgi tika ievēlēts.

Astoņi valdības "jauniņie"

8. Kultūras ministre Agnese Logina

Logina dzimusi 1990.gada 25.jūnijā. Viņa mācījusies Amsterdamas Universitātes koledžā, kur iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds. Savukārt pēc studijām Latvijas Kultūras akadēmijā politiķe ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu.

2018.gadā partija "Progresīvie" ar "Latgales partijas" Daugavpils nodaļu vienojās par sadarbību 13.Saeimas vēlēšanās. Logina bija Latgales saraksta līdere. Tā kā "Progresīvie" nepārvarēja 5% barjeru, politiskais spēks Saeimā neiekļuva.

2019.gadā partija "Progresīvie" Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izvirzīja arī Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja kuratori Loginu, kura gan nekļuva par EP deputāti, jo partija nepārvarēja 5% barjeru.

No 2019. līdz 2021.gadam Logina bija "Progresīvo" valdes locekle, savukārt 2021.gadā, noslēdzoties Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja vadītāja konkursam, Logina, kura līdz tam bija muzeja kuratore, kļuva par muzeja vadītāju. Viņa muzejā strādāja kopš 2015. gada.

2020.gadā Loginu ievēlēja par Rīgas domes deputāti no "Progresīvo" un "Attīstībai/Par!" kopīgā saraksta. Viņa strādāja Pilsētas attīstības un Izglītības, kultūras un sporta komitejā. 2022.gadā viņa kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās, taču parlamentā neiekļuva.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šī gada 24.augustā aicināja līdzšinējo labklājības ministri, "Jaunās vienotības" izvirzīto premjera amata kandidāti Eviku Siliņu veidot valdību.

Siliņa 13.septembrī paziņoja, ka no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci - Zaļo un zemnieku savienībai, bet trīs - "Progresīvajiem".

Jaunajā valdībā Logina, kura darbojas arī biedrībā "Short Riga", pildīs kultūras ministres amata pienākumus.

9. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens

Briškens dzimis 1982.gadā Rīgā. Absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. 2005.gadā ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmumu vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā. 2011.gadā ieguvis maģistra grādu ekonomikā Stokholmas Universitātē.

Briškens 2005.gadā sācis strādāt Ārlietu ministrijā kā vecākais referents. No 2007. līdz 2011.gadam strādājis Latvijas vēstniecībā Zviedrijā. 2011.gadā Briškens kļuvis par Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļas vadītāja vietnieku, amatu atstājot pēc diviem mēnešiem par labu darbam Satiksmes ministrijā ministra Aivja Roņa padomnieka amatā.

Četru gadu laikā no 2011. līdz 2015.gadam Satiksmes ministrijā ieņēmis gan ministra padomnieka, gan valsts sekretāra vietnieka Eiropas Savienības un nozaru jautājumos amatu. Bijis NATO Ziemeļu distribūcijas tīkla transporta un loģistikas sadarbības politiskais koordinators, pārstāvot Satiksmes ministriju. No 2013. līdz 2014.gadam bijis Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektors.

No 2012.gada līdz 2020.gadam Briškens ieņēmis nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Briškens 2014.gadā sācis strādāt "Rail Baltica" projekta koordinatorā "RB Rail", sākotnēji par padomes locekli, vēlāk ieņemot stratēģijas un attīstības vadītāja amatu. No 2021.gada līdz 2022.gada decembrim Briškens bija uzņēmuma "Pasažieru vilciens" padomes loceklis.

Briškens 14. Saeimas vēlēšanās bija partijas "Progresīvie" premjera amata kandidāts un tika ievēlēts 14. Saeimā.

Briškens 14. Saeimā bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājas biedrs. Strādāja arī Nacionālās drošības komisijā.

Tāpat Briškens strādāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā.

10. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa

Bērziņa dzimusi 1963.gada 1.augustā. Viņa absolvējusi Kuldīgas 3.vidusskolu, bet pēc tam ieguvusi ģeogrāfa, ģeogrāfijas pasniedzēja diplomu, kā arī ģeogrāfijas maģistra diplomu Latvijas Universitātē.

Darba pieredzi Bērziņa sākotnēji guvusi, strādājot par ģeogrāfijas skolotāju Rīgas Angļu ģimnāzijā un vēlāk - Viļa Plūdoņa Kuldīgas 1.vidusskolā, kur kļuvusi par direktora vietnieci.

Bērziņa bijusi arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas ekonomikas docētāja.

No 1998.gada Bērziņa iesaistījās pašvaldības darbā, vadot Kuldīgas rajona padomes reģionālās attīstības nodaļu, pēc tam viņa bija statistikas nodaļas vadītāja vietniece tautas skaitīšanas jautājumos, bet no 2000. līdz 2002.gadam Bērziņa vadīja Kuldīgas rajona padomes pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizāciju "Kurzemes attīstības aģentūra". Šo organizāciju viņa vadīja arī no 2003. līdz 2007.gadam.

Šajā laikā Bērziņa sadarbojās arī ar "Sorosa fondu Latvija", darbojoties Moldovas-Latvijas forumā, kā arī bija koordinatore SIA "Baltijas jūras piekrastes attīstības aģentūra".

Bērziņa 2001.gadā no Tautas partijas saraksta tika ievēlēta Kuldīgas domē, kur sākotnēji kļuva par Kuldīgas domes priekšsēdētāja vietnieci. Šo amatu viņa ieņēma arī pēc nākamajām vēlēšanām, bet 2007.gadā, kad viņas priekštecis Kuldīgas mērs Edgars Zalāns kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā, viņa tika ievēlēta par Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāju.

Kuldīgas domes priekšsēdētājas amatā Bērziņa tika ievēlēta arī 2009.gadā un arī vēlāk, kad pašvaldības vēlēšanās startēja no saraksta "Kuldīgas novadam". Šo amatu viņa ieņēma līdz 2022.gada 31.oktobrim, kopumā vadot pašvaldību 15 gadus. Ieņemot šo amatu, Bērziņa pildīja ar to saistītus pienākumus arī dažādās organizācijās, piemēram Latvijas Pašvaldību savienībā, Kurzemes plānošanas reģionā un citur.

Savukārt no 2019.gada 13.februāra līdz 2022.gada 14.decembrim Bērziņa bija Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ārštata padomniece reģionālās attīstības jautājumos.

2022.oktobrī viņa startēja 14.Saeimas vēlēšanās no "Jaunās vienotības" (JV) saraksta un tika ievēlēta Saeimā. Parlamentā politiķe bija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja.

Saskaņā ar viņas dzīvesgājuma aprakstu, Bērziņas dzimtā valoda ir latviešu. Angļu valodu viņa zina sarunvalodas līmenī, bet krievu valodu pārvalda brīvi.

Kā liecina Bērziņas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, viņai pieder astoņi dzīvokļi Kuldīgā un nekustamais īpašums Grobiņas pagastā.

Dzīvokļu skaits Bērziņai sāka pieaugt no 2005.gada, kad viņa vadīja Kuldīgas novada pašvaldības aģentūru "Kuldīgas attīstības aģentūra". Gadu vēlāk viņai jau bija trīs dzīvokļi, bet pagājušā gada amatpersonas deklarācijā ir norādīti astoņi dzīvokļi. Deklarācijā Bērziņa norādījusi, ka Kuldīgā viņai pieder trīs atsevišķi dzīvokļu īpašumi, bet pārējie veido māju, kur vēl nav veikta dzīvokļu apvienošana vienā īpašumā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sodījis Bērziņu par priekšvēlēšanu aģitācijas normu pārkāpumu pirms pēdējām parlamenta vēlēšanām, sniedzot interviju priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pašvaldības izdevumā.

KNAB konstatēja, ka 14.Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Kuldīgas novada pašvaldība izdeva un izplatīja informatīvo izdevumu, kurā bija publicēta intervija ar šīs pašvaldības domes priekšsēdētāju un tā brīža Saeimas deputāta amata kandidāti Bērziņu. Intervija saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju, jo saturēja netiešu aicinājumu balsot par Bērziņu un JV, uzsvēra KNAB un piemēroja Bērziņai brīdinājumu.

KNAB mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Bērziņa ziedojusi nelielas naudas summas gan partijai "Kuldīgas novadam", gan JV. Pārsvarā tie bijuši daži desmiti eiro. Lielākie ziedojumi bijuši JV - 2019.gadā 3000 eiro, 2020.gadā - 2000 eiro, 2022.gadā - 2500 eiro.

Šī gada sākumā sociālajos tīklos un atsevišķos ziņu portālos tika apspriesti Bērziņas izteikumi, vadot Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.

Uz komisijas sēdi bija ieradušies dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji un eksperti, lai piedalītos spriešanā par smēķēšanas kaitīgumu. "Es, godīgi, labprāt nedotu jums vārdu, jo es visnotaļ piekrītu Ārstu biedrības teiktajam. Bet, tā kā jūs esat ieradušies, mēs jūs uzklausīsim," komisijas sēdē paziņoja Bērziņa.

11. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis

Valainis ir dzimis 1986.gada 9.augustā. 2005.gadā viņš absolvējis Jelgavas Valsts ģimnāziju, pēc kā sāktas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, kur Valainis ieguvis profesionālo bakalaura grādu nekustamā īpašuma pārvaldībā un nekustamā īpašuma ekonomista kvalifikāciju, kā arī profesionālo maģistra grādu būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma vadībā.

Kā ēku ekspluatācijas daļas vadītāja vietnieks Valainis 2011.gadā strādājis SIA "Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvaldē", tāpat arī viņš bijis SIA "Voe aģentūra" un nodibinājuma "Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde" valdes loceklis.

Valainis kandidējis 11.Saeimas vēlēšanās Zatlera reformu partijas sarakstā un ticis ievēlēts. Vienlaikus dienu pirms pirmās 11.Saeimas sēdes paziņojis par izstāšanos no Zatlera reformu partijas. 12.Saeimas vēlēšanās kandidējis partijas "Vienotība" sarakstā. Bet 13. un 14. Saeimas vēlēšanās Valainis kandidējis no "Zaļo un Zemnieku savienības" (ZZS) saraksta. Vienlaikus 2019.gadā Valainis kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija, Valainis 14.Saeimas vēlēšanās kandidējis no Zemgales vēlēšanu apgabala, kur viņš bijis ZZS saraksta līderis. Vēlēšanās ZZS Zemgalē saņemot 19,55% balsu, Valainis Saeimā ievēlēts ar 31 487 balsīm, saņemot 7079 plusus un 799 svītrojumus.

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā Valainis iecelts 2013.gadā. Savukārt 2016.gadā viņš kļuvis par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.

Valainis 2016.gadā kļuvis par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītāju, savukārt 2023.gada martā viņš pilnvaras nolicis. Valainis pašreiz ir Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētā informācija liecina, ka laika posmā kopš 2018.gada Valainis ZZS ziedojis 10 000 eiro, savukārt mantas vai pakalpojumu veidā viņš ziedojis 882,65 eiro.

Vienlaikus Valainis ziedojis 5200 eiro Latvijas Zemnieku savienībai. Viņš ziedojis arī 100 eiro "Latvija Pirmajā vietā" 2022.gada septembrī. Savukārt no 2014. līdz 2017.gadam Valainis ziedojis 8000 eiro "Vienotībai", kā arī mantas vai pakalpojumu veidā ziedojis 5298,5 eiro.

Iepriekš Zatlera reformu partijai ziedojis 308,9 latus (439,53 eiro) un 1229,5 latus (1749,42 eiro) mantas vai pakalpojumu veidā, partijai "Demokrāti.lv" ziedojis 500 latus (711,44 eiro), bet Zemgales partijai - 2000 latus (2845,74 eiro).

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētā Valaiņa amatpersonas deklarācija liecina, ka viņam pieder dzīvoklis Rīgā, kā arī divi 1967.gada "Moskvich" auto un 2005.gada motocikls "Piaggio vespa".

12. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis

Melnis ir dzimis 1989.gada 28.martā. 2013.gadā viņš beidzis bakalaura studijas transportbūvē Rīgas Tehniskajā universitātē, un 2014.gadā viņš absolvējis Malnavas koledžu kā uzņēmējdarbības speciālists lauksaimniecībā. 2017.gadā Melnis ieguvis jurista palīga kvalifikāciju Juridiskajā koledžā, bet 2019.gadā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā studējis vadības zinības maģistra studiju programmā.

Melnis 2021.gadā tika ievēlēts par Rēzeknes novada domes deputātu no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta.

Melnis ir SIA "Sprūževa M" valdes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī valdes priekšsēdētājs SIA "Gas". Strādājis kā Zemkopības ministrijas uzraudzības komitejas loceklis, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors, kā arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis un Latvijas zemnieku savienības valdes loceklis.

Bijis arī valdes loceklis uzņēmumā "Baltic Street" un "Krasta līnija".

Pagājušajā gadā kandidējis 14.Saeimas vēlēšanās un ievēlēts Saeimā no ZZS.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija, Melnis 14.Saeimas vēlēšanās kandidējis no Latgales vēlēšanu apgabala, kur viņš bijis ZZS saraksta līderis. Vēlēšanās ZZS Latgalē saņemot 14,54% balsu, Melnis Saeimā ievēlēts ar 18 671 balsīm, saņemot 3308 plusus un 794 svītrojumus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētā informācija liecina, ka Melnis ZZS ziedojis 2152,05 eiro, savukārt mantas vai pakalpojumu veidā viņš ziedojis 64 eiro. Vienlaikus Melnis ziedojis 30 eiro Latvijas Zemnieku savienībai.

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētā Meļņa amatpersonas deklarācija liecina, ka viņam pieder divas būves Rēzeknē, zeme Rēzeknē un Rēzeknes novada Griškānu pagastā, kā arī nekustamais īpašums, kas apzīmēts kā "pārējie" Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

13. Zemkopības ministrs Armands Krauze

Krauze dzimis 1970.gadā. Studējis Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, kur 1996.gadā ieguvis agronoma-dārzkopja izglītību, bet 2000.gadā - maģistra grādu lauksaimniecībā.

Krauze strādājis Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) par sanitāro robežinspektoru, Zemkopības ministrijā viņš īslaicīgi ieņēma parlamentārā sekretāra amatu, bet vēlāk strādāja par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru.

2010.gadā Krauze tika ievēlēts 10.Saeimā no "Zaļo un Zemnieku savienības" saraksta, bet nolika mandātu, lai strādātu Eiropas Parlamenta Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.

2014.gadā Krauze tika ievēlēts par 12.Saeimas deputātu, kā arī tika atkārtoti ievēlēts 13.Saeimā un 14.Saeimā.

14.Saeimas sasaukumā, 2022.gada novembrī ievēlēts par Saeimas sekretāru, kā arī strādājis Ārlietu komisijā un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.

Līdz 2023.gada aprīlim Krauze bija Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs, bet patlaban ieņem ZZS valdes priekšsēdētāja amatu.

Krauzem ir pieredze vairākās lauksaimniecības organizācijās, tostarp viņš strādājis par Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju, savukārt patlaban ieņem Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāja amatu.

2023.gada septembrī iecelts zemkopības ministra amatā, stājoties iepriekšējā ministra Didža Šmita (AS) vietā.

14. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds

14.Saeimas deputāts Sprūds dzimis 1971.gada 13.jūlijā Liepājā.

Sprūds darbojies kā Latvijas Ārpolitikas institūta valdes loceklis un pētnieks. Strādājis kā Rīgas Stradiņa universitātes profesors, dekāns Eiropas studiju fakultātē, darbojies Politikas zinātnes katedrā.

Tāpat Sprūds darbojies Starptautiskās politikas un drošības nozarē, transatlantisko attiecību stiprināšanā, postpadomju valstu iekšpolitikas, ārpolitikas un enerģētiskās drošības jautājumu analīzē.

Sprūds ieguvis doktora grādu politikas zinātnē Jagaiļa universitātē Polijā, maģistra grādu Centrāleiropas vēsturē Centrāleiropas Universitātē Ungārijā un grādu starptautiskajās attiecībās Latvijas Universitātē.

Sprūds pērn novembrī ievēlēts par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju. Šī bija pirmā reize, kad Sprūds kandidēja parlamenta vēlēšanās.

15. Veselības ministrs Hosams Abu Meri

Abu Meri dzimis 1974.gada 20.augustā Libānā, taču kopš 1993.gada dzīvo Latvijā. 2007.gada novembrī ar likumu atzīts par Latvijas pilsoni.

1999.gadā viņš Latvijas Medicīnas akadēmijā ieguvis ārsta grādu, 2002.gadā Latvijas Universitātē (LU) ieguvis ārsta speciālista kvalifikācija internajā medicīnā, savukārt 2004.gadā LU ieguvis ārsta speciālista kvalifikāciju gastroenteroloģijā.

Kopš 2010.gada Abu Meri ir strādājis dažādās medicīnas iestādēs savā specialitātē - gastroenteroloģijā. Dati uz 2022.gadu liecina, ka viņš strādā par gastroenterologu - endoskopistu SIA "AMH", SIA "Jelgavas poliklīnika", SIA "Veselības centrs 4", SIA "RSU ambulance" un Stradiņa slimnīcā.

Tāpat politiķis ir bijis Saeimas un pašvaldības deputāts. Šobrīd Abu Meri ir Ropažu novada pašvaldības deputāts, bijis demisionējušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ārštata padomnieks, ir partijas "Vienotība" domes priekšsēdētājs, biedrības "Arābu kultūras centrs" valdes loceklis, Latvijas - Libānas kultūras biedrības valdes loceklis un Libānas goda konsuls.