Jau kopš pērnā gada Latvijā vērojams Krievijā reģistrēto auto pieaugums. Šo problēmu apspriež gan sociālajos tīklos, gan tiešā veidā, par to ziņots Valsts Policijai, Satiksmes ministrijai un Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Šogad saņemto ziņojumu skaits ir samazinājies.
Iepriekšējā vasarā uz Latvijas ceļiem tika novēroti auto ar nenosakāmas izcelsmes numurzīmēm. Lai to risinātu, oktobrī Saeima nobalsoja par grozījumiem krimināllikumā, paredzot par to kriminālatbildību. Kopš norma stājusies spēkā, viltotu numurzīmju skaits uz ceļiem esot sarucis. Šogad sāktas vien astoņas pārbaudes par iespējamu viltus numurzīmju lietošanu.
Viltus numurzīmes ir tikai viens problēmas aspekts. Pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaudzis ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits ar trešajās valstīs reģistrētām automašīnām, atzīst CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Rekordiste ir kāda automašīna, uz kuras kopš 2021. gada reģistrēti vairāk nekā 130 pārkāpumi. Sodus nav no kā piedzīt, jo neesot mehānismu, kā sasniegt šo auto vadītājus. To par caurumu likumdošanā nosauc nu jau bijušais Satiksmes ministrs Jānis Vitinbergs.
Ko varētu iesākt ar Krievijā reģistrētajām mašīnām - plāna pagaidām nav. Svarīgi esot koordinēt rīcību starp visām valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju. Nedēļas sākumā Somija norādīja, ka neplāno ierobežot krievu auto kustību.
Tomēr piektdienas pēcpusdienā valsts paziņoja, ka to darīs. Somija arī noteikusi, ka tur esošajiem krievu auto līdz nākamā gada 16. martam valsts jāpamet.