Problēmu nomākts dzīvnieku aizstāvis

Kā raksta izdevums "The Washington Post", Timotijs Viljams Deksters piedzima 1957. gadā Longailendas salā, ASV Ņujorkas štatā. Jau agrā bērnībā Deksteram radās dedzīga interese par savvaļas dzīvniekiem un dzīvi brīvā dabā.

Līdz vidusskolai Deksters dzīvoja visai ierastu dzīvi un pamanījās arī izcelties. Vidusskolas laikā viņš aktīvi piedalījās peldēšanas sacensībās un rezultātā ieguva stipendiju Bredlijas Universitātē Ilinoisas štatā.

Taču 1977. gadā sākās problēmu sērija – peldot Deksters  savainoja muguru, kā rezultātā zaudēja iegūto stipendiju un attiecīgi izstājās no universitātes. Neilgi pēc atgriešanās mājās Deksters iekļuva avārijā un tika arestēts par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā.

Iespējams, tieši šā incidenta dēļ gadu vēlāk jaunais vīrietis pārcēlās uz Longbīčas pilsētu Kalifornijas štatā, kur nolēma sākt jaunu dzīvi. Taču likstas viņu nelika mierā arī jaunajā dzīvesvietā. 1981. gadā viņam tika piemērotas apsūdzības par uzbrukumu citai personai, bet 1984. gadā Deksters tika apsūdzēts neatļautā ieroča lietošanā.

1987. gadā vīrietis savu uzvārdu nomainīja no Dekstera uz Tredvelu, ko jau vairākus gadus bija izmantojis neformāli.

Savā grāmatā "Grizlilāču vidū: Dzīve kopā ar savvaļas lāčiem Aļaskā", ko sarakstīja 1999. gadā, Tredvels atminas, ka tieši viņa jaunības gadi bijuši visdrūmākie. Jaunībā viņš cīnījies ar alkoholismu un narkotiku atkarību, kā arī bieži iekūlies nepatikšanās, jo līdzi nēsājis ieroci.

Grāmatā viņš atzīmē, ka pēc narkotiku pārdozēšanas gandrīz zaudējis dzīvību. Traumatiskā notikuma iespaidā jaunais vīrietis nopietni izvērtēja savu dzīves gājumu un, atceroties savu dedzīgo interesi par savvaļas dzīvniekiem, nolēma doties pētīt grizlilāčus Aļaskas mežos. Šo ideju viņam jau iepriekš bija ieteicis kāds draugs.

Lāči – nevis mežonīgi plēsēji, bet draugi

Deviņdesmito gadu vidū Tredvels kopā ar draugu Džuelu Palovaku nodibināja grupu "Grizli cilvēki", kuras mērķis bija saglabāt grizlilāču populāciju savvaļā un tos aizsargāt no malumedniekiem.

Timothy Treadwell spent 13 summers living among grizzly bears in Alaska.

His delusion that he had been accepted by them ended in him and his girlfriend being eaten by a bear he had filmed just hours before.

Though deluded, he lived in a beautiful world inaccessible to us. pic.twitter.com/dW4447va9P

— Justin 🎞 (@justinpalaces) December 25, 2019

Kamēr viņš dzīvoja Kalifornijā, Tredvels aicināja dažādas slavenības atbalstīt viņa projektu ar ziedojumiem, kas viņam arī izdevās. Starp organizācijas donoriem atrodamas arī tādas personības kā Holivudas aktieri Leonardo di Kaprio un Pīrss Brosnans un pasaulslavenā modele Žizele Bundhena. Viņš pārliecināja ziedotājus ar apgalvojumiem, ka viņa mīlētie grizlilāči ir apdraudēti.

Tredvels ar savu organizāciju viesojās arī skolās, kur stāstīja par saviem piedzīvojumiem. Pateicoties slavenību atbalstam, organizācija “Grizli cilvēki” strauji sāka gūt atpazīstamību un Tredvels kļuva populārs, pa reizei piedaloties sarunu šovos, tostarp pie pazīstamā raidījumu vadītāja Deivida Letermena. Popularitāti viņš ieguva arī ar savu grāmatu, kas tika iekļauta Losandželosas bestselleru sarakstā.

Tredvels lāčus sāka pētīt jau pirms organizācijas dibināšanas. Astoņdesmito gadu vidū viņš ar motociklu pirmo reizi devās uz Aļasku, kur mīt ļoti daudz grizlilāču. Viņš izvēlējās Katmai dabas rezervātu, kur tolaik dzīvoja ap diviem tūkstošiem lielo plēsēju, kas pārtika no upju zivīm.

No 1990. gada Tredvels katru vasaru devās uz Katmai rezervātu, kur visas vasaras garumā dzīvoja vairākās grizli lāču kopienās. Viņš lielos dzīvniekus fotografēja, gulēja viņu tuvumā un, kad tie medīja zivis, pētīja viņu migas.

Tredvels bija pilnīgi pārliecināts, ka grizlilāči ir dzīvnieki, kurus cilvēce nav līdz galam sapratusi. Viņa ieskatā tie bija nevis mežonīgi plēsēji, bet gan parasti dzīvnieki, kas spēj sadzīvot ar cilvēkiem.

Vairākas tikšanās ar grizlilāčiem pētnieks arī iemūžināja video formātā. Tajos redzams, kā Tredvels ar lāčiem runā, rotaļājas un brīžiem lielos dzīvniekus pat glauda. 

Uzņemtajos klipos Tredvels atzīst, ka viņam pastāv nāves briesmas, taču tas viņu neaptur. Savā gādībā esošajiem lāčiem viņš arī devis vārdus un ar tiem runājis mīlīgā tonī. 

Pēdējā vizīte pie lāčiem – 2003. gada septembrī

Līdz ar 2003. gadu iezīmējās jau trīspadsmitais gads kopš dienas, kad Tredvels pirmo reizi sāka braukt pie iemīļotajiem grizlilāčiem. Septembra beigās viņš sēdās lidmašīnā, lai dotos ekspedīcijā uz Katmai rezervātu ar savu draudzeni Eimiju Hugenardu.

Kā norāda izdevums "Los Angeles Times", Hugenarda tikko bija pieņemta darbā kādā slimnīcā Losandželosā. Vienlaikus viņa arī aktīvi iesaistījās organizācijā "Grizli cilvēki". Viņa ar Tredvelu jau iepriekš divas vai trīs reizes bija devusies uz Aļasku.

Kā jau iepriekš ierasts, abi savvaļā apmetās teltī un dienas pavadīja kopā ar grizlilāčiem. Vēl svētdienas, 5. oktobra, pievakarē Tredvels telefonsarunā Palovakam sajūsmā stāstīja par savu mīļāko grizlilāci, mātīti Dauniju.

Nākamajā dienā, 6. oktobrī, abus ceļotājus bija paredzēts no meža atvest atpakaļ ar lidmašīnu. 

Pilots Villijs Fultons ieradās norunātajā laikā un vietā, taču uzreiz saprata, ka kaut kas nav kārtībā, – parasti ceļotāju pāris viņu sagaidīja Kaflijas līča krastā, taču šoreiz no abiem nekur nebija ne miņas un  valdīja spocīgs klusums. Tālumā bija manāms tikai milzīgs grizlilācis.

Uzreiz nojauzdams, ka kaut kas nav labi, Fultons nekavējoties sazinājās ar mežsargiem. Uzreiz pēc ierašanās mežsargi devās meklēt Tredvelu un Hugenardu.

Drīz vien ekspedīcijas komanda atrada sapostītu telti un netālu no tās – abu mirstīgās atliekas. No Tredvela pāri bija palikusi tikai roka, daži pirksti un daļa no galvas, kas vēl turējās pie maza mugurkaula gabaliņa.

Savukārt Hugenarda nebija saplosīta pilnībā – mežsargi viņu atrada tālāk, daļēji apraktu.

Brīdī, kad mežsargi nonāca pie abiem pētniekiem, iepriekš manītais milzīgais lācis viņiem metās virsū, taču uzreiz tika nošauts. Neilgi pēc tam sekoja mazāka grizlilāča uzbrukums, arī tas nekavējoties tika likvidēts.

Atrasto ķermeņa daļu autopsijas laikā tika apstiprināts, ka pāri nogalinājuši tieši grizlilāči. Tika pārbaudīts arī lielākā nošautā grizlilāča vēdera saturs, un tajā tika atrastas cilvēka ķermeņa daļas un apģērbs.

Taču, iespējams, šaušalīgākais atradums bija videokamera, kurā bija saglabāts audioieraksts no abu nāves brīža. Sešas minūtes ilgajā audioierakstā dzirdams, kā lācis saplosa abus ceļotājus.

Kā norāda medijs "CBS News", mežsargi nosprieda, ka kamera tika ieslēgta tieši pirms uzbrukuma Tredvelam. "Viņi abi kliedz. Viņa saka viņam, lai viņš tēlo, ka ir miris, taču vēlāk mudina aizstāvēties. Savukārt viņš agonijā saka, lai viņa iesit lācim," par audioierakstu medijam stāsta mežsargs Kristofers Hils.

Hils spriež, ka, iespējams, Tredvels pie telts ieraudzījis lāci un tad palūdzis Hugenardai ieslēgt videokameru. "Ierakstā var dzirdēt, ka viņa sākumā izklausās pārsteigta un jautā, vai lācis vēl tur stāv," žurnālistiem stāsta mežsargs.

"Traģisks, taču ne negaidīts notikums"

Tredvela stāsts iedvesmoja slaveno vācu kinorežisoru Verneru Hercogu, kurš to ietvēra dokumentālajā filmā "Grizli vīrs". Filmas sižets koncentrējās uz Tredvela dzīves gājumu, kā arī tajā tika iekļauti ekspedīcijās uzņemtie videomateriāli.

Filma saņēma pozitīvas atsauksmes gan kritiķu, gan skatītāju vidū. Tās iespaidā daudzi skatītāji saprata, kāpēc Tredvels bija izvēlējies tik savdabīgu dzīvesveidu, un viņa izvēli nenosodīja. 

Vienlaikus netrūka arī cilvēku, kas Tredvelam nepiekrita. Viņa kritiķu vidū populārs bija uzskats, ka šāda rīcība iedvesmos citus sekot viņa piemēram. 

"Lāči ir lāči. Ja mēs pret viņiem izturēsimies kā pret lāčiem, nevis kā pret cilvēkiem lāču kostīmos, tad briesmas būs mazākas," medijam "CBS News" norādīja biologs un Aļaskas Zinātnes centra darbinieks Toms Smits. 

Smits pats Katmai rezervātā vairākkārt bija vērojis Tredvelu darbībā.

"Viņš pārkāpa visus parka noteikumus - gāja lāčiem pārāk tuvu un traucēja to ikdienas gaitas. Viņa personīgā misija jau no paša sākuma bija pretrunā ar rezervāta noteikumiem. Viņš vairākas reizes tika brīdināts. Tas ir traģisks, taču ne negaidīts notikums."

Bažas par Tredvela drošību bija arī Katmai rezervāta mežsargiem. "Timotija Tredvela darbības mūs visus biedēja," atminas rezervāta galvenais mežsargs Džo Faulers. 

Savukārt starp akadēmiķiem bija arī daži, kas Tredvela darbā ieraudzīja ko vērtīgu. Viens no tiem ir lāču pētnieks un Aļaskas universitātes profesors Stīvens Stringems, kurš "CBS News" žurnālistiem norāda, ka Tredvela pierakstos, kas savākti ekspedīciju laikā, ir atrodama vērtīga informācija par lāču ģenealoģiju, pārošanās tendencēm un mazuļu audzināšanas metodēm, kas pētniekiem būs ļoti vērtīga.

"Neviens nav savācis tādu informāciju kā viņš. Zinātniekiem tā būs ļoti noderīga," stāsta Smits, kurš bija iecerējis sadarboties ar Tredvelu.

Cilvēkam grizlilāča uzbrukuma gadījumā jāizliekas par beigtu

"Grizlilāči ir mežonīgi plēsēji un nereti izvēlas lielus upurus, piemēram, aļņus vai reizēm bizonus. Kādreiz upuru vidū var gadīties arī melnais lācis," plēsēju uzvedību izdevumam "Live Science" skaidro ekologs un lāču eksperts Frenks T. van Meinens.

Foto: Grizlilācis

"National geographic" mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pieaudzis grizlilācis var izaugt garumā līdz 243 centimetriem un svērt 360 kilogramus. Par spīti to lielajiem apmēriem, šie plēsēji var skriet ar ātrumu līdz 30 kilometriem stundā. Viņi var būt bīstami cilvēkiem, it īpaši tad, ja tiek pārsteigti vai mana cilvēkus tuvumā saviem mazuļiem. 

ASV Nacionālo parku dienests cilvēkiem grizlilāča uzbrukuma gadījumā iesaka nevis cīnīties pretī, bet gan tēlot beigtu, jo pieaudzis grizlilācis ārkārtīgi bīstams.

Ja lācis skrien virsū, tad obligāti jāguļas zemē un nedrīkst ne kustēties, ne izdvest kādas skaņas, jo lācis jāpārliecina, ka to nekas neapdraud. Ja dzīvnieks tomēr uzbrūk, tad atliek vien cīnīties par savu dzīvību.