Pētījums: Nedzirdīgajiem ir ierobežota piekļuve informācijai par politiskajiem notikumiem un iespējām piedalīties sabiedriskajā dzīvē

Šodien notika LNS rīkotā preses konference par projekta "Demokrātijas kultūras laboratorija" norisi. Tas uzsākts 2022.gada martā ar mērķi veicināt mazaizsargāto iedzīvotāju - nedzirdīgo cilvēku iesaisti pilsoniskās aktivitātēs un viņu prasmju attīstību. Projekta gaitā jau notikušas daudzveidīgas aktivitātes, piemēram, paneļdiskusijas, LNS domes izbraukuma sēdes, izglītojošo videomateriālu zīmju valodā sagatavošana un pētījuma veikšana.

LNS viceprezidente Brigita Lazda informēja, ka šī gada laikā notikušas astoņas reģionālās diskusijas par pilsoniskās līdzdalības iespējām un izaicinājumiem nedzirdīgiem cilvēkiem. Diskusiju pamatplatformai tika izmantoti trīs izglītojoši un skaidrojoši videomateriāli par ANO Konvenciju Par personu ar invaliditāti tiesībām, par Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām pilsoņu tiesībām un praktiskiem aspektiem un par pilsonisko iesaisti un demokrātijas kultūras jēdzienu, kas šī paša projekta ietvaros sagatavoti zīmju valodā.

Diskusiju rezultātā nedzirdīgie guva skaidrāku izpratni par savām tiesībām, kuras ir tās organizācijas, pie kurām vērsties, lai saņemtu nepieciešamo palīdzību.

Tāpat jāatzīmē, ka nedzirdīgam cilvēkam reizēm nav izpratnes, ko nozīmē līdzdarboties un būt līdzdalīgam. Kad viņam to ar piemēriem paskaidro zīmju valodā, tad tie jēdzieni kļūst jēgpilni.

Projekta laikā notikušas vairākas LNS Domes sēdes ar mērķi paaugstināt nedzirdīgo biedru iesaisti un līdzdalību biedrības demokrātiskā pārvaldībā - LNS domes darbā un iedrošināt viņus ticēt savai spējai ietekmēt lēmumus. Kā atzīmēja LNS prezidents Edgars Vorslovs, vispirms jāmācās iesaistīties savas organizācijas procesos, tad tālāk sabiedrības procesos.

Paredzēts, ka LNS kopā ar Saeimas deputātu frakciju pārstāvjiem šo piektdien, 22.septembrī, diskutēs par to, kā veicināt šo cilvēku pilsonisko līdzdalību. Kā atzīmēja LNS viceprezidents Ivars Kalniņš, šajā paneļdiskusijā "Mēs līdzās. Iesaiste un līdzdalība - fakti - risinājumi" plānots iepazīstināt ar pētījuma par pilsoniskās līdzdalības prasmju ieguves barjerām un risinājumiem nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem rezultātiem, kurā piedalījās 241 nedzirdīgs cilvēks. Tas parādīja satraucošu ainu - 40% nedzirdīgie cilvēki nejūtas piederīgi dzirdīgo sabiedrībai.

Pētījums arī atklāja to, ka nedzirdīgie ir mazāk pilsoniski aktīvi vairāku iemeslu dēļ, piemēram, grūtības izteikt savu viedokli, argumentēt un analizēt, neuztver šo līdzdalību kā svarīgu vai efektīvu veidu, kā ietekmēt sabiedrību.

Tāpat nedzirdīgajiem ir būt ierobežota piekļuve informācijai par politiskajiem notikumiem un iespējām piedalīties sabiedriskajā dzīvē, jo daudzi politiskie resursi nav nodrošināti tādā veidā, kas būtu pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Tas arī rada neizpratni par politiskajiem procesiem, tāpēc vajadzīga papildu izglītība un informācija par politikas jautājumiem un procesiem, lai nedzirdīgie justos kompetenti un gribētu piedalīties. Vēl viens būtisks šķērslis attiecībā uz nedzirdīgajiem ir diskriminācija un stereotipi, kas liek viņiem justies nevēlamu vai nepietiekami novērtētu sabiedrībā.

Projekts atklāja vēl vienu sāpīgu jautājumu par nedzirdīgo iesaisti darba tirgū. Uz jautājumu "Ko mēs sagaidām no dzirdīgo sabiedrības," nedzirdīgie atzīmējuši - "iejūtību un izpratni, jo nedzirdīgais cilvēks ir tieši tāds pats kā dzirdīgais, vienīgā atšķirība, ka viņš nevar dzirdēt."

"Mēs komunicējam citādā veidā, bet izpildām darbus tāpat kā dzirdīgais. Nebaidieties komunicēt ar nedzirdīgu cilvēku. Ir pildspalva, ir papīrs, ir mobilie telefoni, ir jaunās tehnoloģijas, kuras var izmantot saziņā ar nedzirdīgo, ja nav blakus tulks.

Darba devējiem iesakām atmest stereotipus un nebaidīties pieņemt darbā nedzirdīgus cilvēkus," aicināja Vorslovs,

Savukārt uz jautājumu, kāds ieguvums no šāda projekta, kāpēc ārvalstis finansē un viņiem ir svarīgi, lai mūsu sabiedrība būtu iekļaujošāka, Vorslovs atbildēja, ka jābūt demokrātiskai iesaistei. Jo izglītotāks nedzirdīgais cilvēks, jo vairāk viņam pieejamas un saprotamas informācijas, jo mazāka iespēja, ka ar viņu manipulēs.

Preses konferences noslēgumā tās vadītāja Diāna Josta akcentēja, ka dzirdīgo sabiedrībai jākļūst iekļaujošākai attiecībā uz nedzirdīgiem. To var izdarīt jebkura iestāde, apzināti strādājot pie pieejamas informācijas nodrošināšanas katram sabiedrības pilsonim.

Preses konference aizsāk Starptautisko Nedzirdīgo nedēļu, kas noslēdzas ar Pasaules Nedzirdīgo dienu 24.septembrī.

Projekta "Demokrātijas kultūras laboratorija" īstenošanas periods ir no 2022.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.martam. To finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds".