Dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija Igaunijā veikusi slepenu pētījumu par nežēlīgajiem apstākļiem vistām industriālajās olu fermās. Viena no organizācijas pārstāvēm strādāja trīs lielākajās rūpnīcās, atklājot šausminošus skatus, vēsta igauņu mediji.
Brīdinām, ka rakstā redzami nepatīkami skati!
Dzīvnieku aktīvisti no nevalstiskās organizācijas "Nähtamatud Loomad", kas pievērš sabiedrības uzmanību rūpnieciskās olu ražošanas nepilnībām, gada sākumā saprata, ka ar akcijām un mītiņiem vairs nepietiek. Tāpēc viņi nolēma parādīt patērētājiem, kā Igaunijā tiek ražotas olas, vēsta medijs ERR.
Organizācija izvēlējās trīs Igaunijas ražotājus, kas nodrošina 95% no vietējām sprostos turēto vistu olām, un nosūtīja tur strādāt slepenos darbiniekus.
"Man godīgi jāsaka, ka šie attēli mūs šokēja, un mums bija ļoti grūti tos skatīties," sacīja "Nähtamatud Loomad" kampaņas direktore Merita Valge.
Asiņaini līķi starp dzīviem putniem, kanibālisms, vietas trūkums, parazīti un traumas – tas viss bija redzams dzīvnieku aktīvistu nofilmētajos kadros.
Pirmā izmeklēšanu veica Mirjama Nēka, kura iepriekš strādāja Tallinas zoodārza ievainoto savvaļas dzīvnieku aizsardzības nodaļā un Vides aizsardzības aģentūrā. Viņa jau februārī iekļuva Igaunijas lielākā olu ražotāja "Dava Foods Estonia" fermās caur darba sludinājumu.
"Kļuva skaidrs, ka ciešanas un šausmas, kas tur notika, bija sistēmiskas. Tās nav tikai nejaušas lietas, kas dažkārt notiek, tā ir veidota sistēma," sacīja Nēka, kurai eksperimenta laikā izdevās apmeklēt vairākas putnu fermas.
Aktīvisti norāda, ka vienā ēkā ir gandrīz 50 000 putnu, un vienam darbiniekam ir jātiek galā ar divām ēkām jeb aptuveni 100 000 putnu dienā. Viss ir automatizēts – no barības un šķidrumiem līdz kūtsmēslu izvešanai un olu pārvietošanai.
Pēc Nēkas teiktā, viņas svarīgākais darba uzdevums fermās bija nodrošināt, lai uz konveijera nebūtu nekādu šķēršļu un olas vienmērīgi nokļūtu uz šķirošanas līnijas.
"Viens no galvenajiem šķēršļiem olu konveijerā varētu būt beigta vista. Tāpēc bija ļoti svarīgi tās no turienes izņemt. Taču pat daži līķi bieži tika palaisti garām, un tie tur bija sākuši sadalīties," sacīja Nēka.
/nginx/o/2023/09/20/15605337t1h18ae.png)
"Patiesībā darba rokasgrāmatā ir rakstīts, ka šim darbiniekam ir jāpalīdz putniem, jāpārbauda putnu pašsajūta, jārūpējas par tiem. Realitātē darbinieka uzdevumos nav nekā tāda," sacīja Valge.
"Dava Foods Estonia" pieder Dānijas lauksaimniecības koncernam un izmanto zīmolu "Eggo". Uzņēmuma pārstāvji apgalvo, ka šis eksperiments pats par sevi radījis sanitārus apdraudējumus.
"Cilvēks, kurš šīs lietas filmēja, ļoti pārkāpa bioloģiskās drošības noteikumus, [..] pārtikas rūpniecībā un fermās ir aizliegts ieiet ar telefonu un nevajadzīgu aprīkojumu," sacīja pārstāvis.
Pārējās divas lielās saimniecības, kurās strādāja slepenais aģents, bija "Eesti Muna", kas izmanto zīmolu "Muna Liisa", un "Linnu Talu".
