VIDEO ⟩ Latvija vērtīgākos valsts uzņēmumus biržā nekotēs

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Bro Crock/Shutterstock

Vairākas pēdējās valdības apspriedušas ideju kotēt valsts uzņēmumu akcijas biržā, kā to dara Lietuva un Igaunija, taču tālāk par runām neviens nav ticis. Evikas Siliņas valdība ir pirmā, kura akciju kotēšanu biržā konkrēti ierakstījusi deklarācijā. Finanšu ministrija min kaudzi ieguvumu Latvijas kapitāla tirgum un ekonomikai kopumā, savukārt opozīcijas politiķi saskata valsts vērtīgāko resursu izpārdošanu un peļņas atdošanu citiem, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Video: "de facto" sižets

Visticamāk gan kotējamo uzņēmumu saraksts būs īss, jo iespēju stratēģiski svarīgo uzņēmumu akcijas tirgot koalīcijas pārstāvji noliedz, un arī kopumā ministriju attieksme ir piesardzīga.

Opozīcija brīdina par valsts uzņēmumu pārdošanu

"Tagad, kad Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts ar saviem iebildumiem būs pagājuši malā, izmesti no valdības, tad valdība jau drīzumā varēs privātās rokās dot gan "Latvijas valsts mežus", gan "Latvenergo", debatēs 15. septembrī pirms balsojuma par Evikas Siliņas Ministru kabineta apstiprināšanu teica deputāts Artūrs Butāns (NA). Līdzīgus pārmetumus par slēptu mērķi privatizēt valsts uzņēmumus teica virkne opozīcijas deputātu.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava LTV pauda, ka "Jaunā Vienotība" uzņēmumu akciju kotēšanu biržā aizstāvējusi partiju sarunās vasarā, uzsverot, ka kotējamo sarakstā varētu būt arī stratēģiski nozīmīgākie uzņēmumi: "Saņēmām atbildi, ka neviens uzņēmums nav izslēgts [no kotējamo loka]. Tur vēl, protams, jādiskutē, kādā secībā, kas un kā, bet netika slēpts, ka tas varētu skart arī, piemēram, pat "Latvenergo".

Noliedz interesi pārdot "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežu" akcijas

Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka "mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā". Tomēr jaunās koalīcijas partiju pārstāvji noliedz, ka tas varētu skart vērtīgākos un stratēģiski nozīmīgākos uzņēmumus: "Protams, mēs esam politiski definējuši, par kuriem valsts uzņēmumiem mēs nerunājam – par "Latvijas valsts mežiem", par "Latvenergo"," uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis no ZZS.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" noliedza, ka biržā plānots kotēt "Latvijas valsts mežus" vai "Latvenergo", kuriem pērn bija augstākie peļņas rādītāji starp visiem Latvijas uzņēmumiem. No viņa teiktā izriet, ka ārpus biržas paliks daudzi: "Stratēģiskās infrastruktūras uzņēmumus nevirzīs biržā. Tas būtu "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Tā ka mēs pat neesam vērtējuši šādu iespēju."

Finanšu ministrs Ašeradens norādīja, ka kopumā ieguvumi no valsts uzņēmumu kotēšanas biržā būtu vairāki. Latvijā kapitāla tirgus nīkuļo, un līdz ar to uzņēmumiem tas nekalpo kā potenciāls naudas avots attīstībai.

Vēl maijā Finanšu ministrija izvirzīja ambiciozus mērķus kapitāla tirgus attīstībā, tajā skaitā kopējo Latvijas uzņēmumu akciju vērtību biržā palielināt no 3% no IKP līdz 9% no IKP 2027. gadā. Kamēr Lietuvas un Igaunijas akciju tirgos apgrozījums mērāms simtos miljonu eiro, Latvijā akciju tirgus apgrozījums pērn bija tikai 11,4 miljoni.

To, ka šobrīd piedāvājums ir neliels, atzīst arī "Nasdaq Rīga" valdes locekle Liene Dubava: "Bieži esam dzirdējuši tādus pārmetumus, ka mūsu pašu pensiju fondiem nav kur ieguldīt. Viņi ļoti labprāt ieguldītu Latvijas ekonomikā, Latvijas uzņēmumos, bet diemžēl šo aktīvu pietrūkst."

"Jautājums – taktika, kā šādu kapitāla tirgu attīsta. Pārējās Baltijas valstis to ir attīstījušas caur lielo valsts kapitālsabiedrību virzīšanu uz biržu un daļēju kotāciju biržā. Tas, kas mums būtu jāsasniedz – vismaz viena miljarda kapitalizācija, un tad jau tas tirgus sāktu strādāt. Vismaz tā tas ir izdarīts Tallinas biržā, arī Viļņas biržā. Tā kā mēs drusciņ iekavējam, vajadzētu diezgan aktīvi iet uz priekšu ar šo," teica finanšu ministrs Ašeradens.

Biržā kotējamo uzņēmumu sarakstā tikai "Airbaltic"

Atsakoties no stratēģiski svarīgākajām kapitālsabiedrībām, biržā kotējamo uzņēmumu skaits varētu izrādīties īss. Skaidrība ir tikai par "Airbaltic", kam akciju pārdošana vajadzīga, lai valstij atdotu pandēmijas laikā izsniegtos 250 miljonus eiro. Uzņēmums plāno sākotnējo publisko piedāvājumu izteikt līdz nākamā gada rudenim.

Mērķis ar akciju tirgošanu piesaistīt papildu naudu bijis arī Inčukalna dabasgāzes krātuves operatoram "Conexus Baltic Grid". Tas ierakstīts gan paša uzņēmuma, gan lielākā īpašnieka valsts uzņēmuma "Augstsprieguma tīkls" stratēģijā. Procesu sākt bija plānots ar obligāciju izdošanu, taču tagad "Augstsprieguma tīkls" atbild, ka plāni atlikti.

"Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc krātuves pakalpojumiem 2023. gadā, "Conexus" nepieciešamība pēc papildus finansējuma piesaistes 2024. gadā ir ievērojami mazinājusies, tāpēc "Conexus" ir lēmis par obligāciju izlaišanas atlikšanu līdz brīdim, kad nestabilitāte finanšu tirgos mazināsies un būs nepieciešamība pēc būtiska papildu investīciju finansējuma," rakstiskā atbildē skaidroja "Augstsprieguma tīkls", kam pieder 68% "Conexus Baltic Grid" akciju.

Lai saprastu, ko tad īsti biržā varētu kotēt, maijā vēl Krišjāņa Kariņa vadībā valdība uzdeva visām ministrijām un Rīgas domei sniegt vērtējumu par savām kapitālsabiedrībām. Atbildes bija jāatsūta līdz 15. augustam.

Ministrijas piesardzīgas

Finanšu ministrija ziņojumu par rezultātiem sola pēc mēneša, tomēr Ašeradens atzīst, ka attieksme ir piesardzīga. Arī aptaujājot lielāko uzņēmumu kapitāldaļu turētājus, redzams, ka tikai dažiem ir interese akcijas izlikt biržā. Visvairāk valsts uzņēmumu pārvalda Satiksmes ministrija, tajā skaitā "Latvijas dzelzceļu", "Latvijas pastu", "Latvijas autoceļu uzturētāju" un lidostu "Rīga". Iespējas piesaistīt finansējumu ar akciju tirgošanu plānojot vērtēt tikai lidosta "Rīga". Jaunais satiksmes ministrs Kaspars Briškens gan uzskata, ka to varētu darīt arī citi, kā piemērus minot "Ldz Cargo" un "Latvijas pastu", kas, viņaprāt, konkurencē iepaliek no Igaunijas un Somijas pasta uzņēmumiem.

"Viennozīmīgi arī "Latvijas pasta" kontekstā ir iespējams vērtēt iespējas piesaistīt šādu ārēju finansējumu vai nu no akciju tirgiem, vai parādu obligāciju tirgus, lai, un tas būs mana kā ministra uzstādījums – visiem mūsu nozares eksportspējīgajiem uzņēmumiem būs aktīvi jāmeklē jaunas eksporta iespējas ārējos tirgos," teica Briškens.

Rīgas dome tikmēr Finanšu ministrijai atbildējusi, ka obligācijas plāno emitēt "Rīgas ūdens", taču akciju pārdošanas virzienā konkrētu plānu nav: "Mēs esam noteikuši, ka mūsu uzņēmumiem, lielajām kapitālsabiedrībām, būtu jābūt tik labi pārvaldītām, lai perspektīvā varētu lemt par kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Bet tas noteikti nav ne šī, ne nākamā gada jautājums," teica pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Politiķi kā potenciālu biržā kotējamu uzņēmumu min tikko kā dibināto SIA "Latvijas vēja parki", kas pieder "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežiem". Finanšu ministrija norāda, ka tas varētu notikt tikai 2028. gadā, jo priekšā vēl liels darbs regulējuma sakārtošanas ziņā. Situācija esot sarežģīta arī ar "Tet" un tam piederošo "Latvijas mobilo telefonu", jo jāņem vērā otra īpašnieka "Telia" viedoklis. Tā kā valstij pieder tikai nedaudz vairāk nekā puse "Tet" akciju, Ekonomikas ministrija to savā vērtējumā nemaz nav iekļāvusi.

"Nasdaq Rīga" valdes locekle Liene Dubava uzskata, ka bez lielajiem valsts uzņēmumiem ieguvumus, ko dod kapitāla tirgus, nesasniegt. Viņa uzskata, ka lēmumos par akciju kotēšanu biržā būtu "jārīkojas drosmīgāk". Savukārt Latvijas akciju tirgus apskatnieks, portāla "Investoru klubs" izpilddirektors Kaspars Peisenieks par uzņēmumu kotēšanu biržā ir piesardzīgāks. Viņš norāda, ka ieguvumi uzņēmumu pārvaldībā un tirgus attīstībā noteikti būtu, taču galvenajam mērķim tik un tā jābūt naudas piesaistei. Peisenieks uzskata - uz biržu nevajag iet, ja nav konkrēta mērķa, ko par piesaistīto naudu darīt.

"No īpašnieka skatu punkta pēc iespējas izdevīgāk ir uzņēmumam piesaistīt tādus līdzekļus, kas maksā pēc iespējas mazāk. Aizņemtie līdzekļi bankā vai obligācijas – tas pārsvarā tomēr ir lētāk.

Ja var izlīdzēties tikai ar tiem, kā līdz šim ir darījis "Latvenergo" un citi valsts lielie uzņēmumi, tad es nedomāju, ka tiem lielajiem uzņēmumiem obligāti būtu jāiet biržā," teica Peisenieks.

Tikmēr finanšu ministrs uz jautājumu, vai būs iespējams kapitāla tirgu attīstīt kā cerēts un sasniegt maijā izvirzītos mērķus par tirgus kapitalizāciju bez lielo uzņēmumu kotēšanas biržā, solīja atbildēt tad, kad ministrija pabeigs nākamo ziņojumu par to.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu