Celta minimālā alga būvniecībā (1)

LETA
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Edijs Pālens/LETA

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu Komiteja atbalstījusi algas celšanu nozarē, informēja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA).

Tādējādi no 2024.gada 1.janvāra minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem būs 930 eiro mēnesī vai 5,57 eiro stundā.

Vienlaikus ģenerālvienošanās grozījumi paredz vienu gadu noteikt kā pārejas periodu.

Līdz 2024.gada 31.decembrim darba devēji varēs saglabāt līdzšinējo minimālo algu devītajā profesiju pamatgrupā strādājošajiem, kas ir 780 eiro mēnesī vai 4,67 eiro stundā. Savukārt, sākot no 2025.gada 1.janvāra, arī vienkāršāko darbu veicēju minimālā alga būs ne mazāka kā 930 eiro mēnesī.

LBNA priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis piebilst, ka minimālās algas kāpums nav pietiekošs pret nozares realitāti, inflāciju vai latiņu, kuru nozare sev uzstādīja slēdzot ģenerālvienošanos. "Tajā pašā laikā, tas ir kompromiss ar darba devējiem, par kuru varam vienoties šodien, lai ar 1.janvāri celtu minimālo algu ap 27 000 būvniecībā nodarbināto un ar viena gada nobīdi vēl 10 000," norāda Dunskis.

Vienlaikus Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) aģentūru LETA informē, ka no būvnieku puses balsojums par minimālās algas paaugstināšanu ir kā "kompromiss avansā", lai ģenerālvienošanās ar 2024.gadu nezaudētu spēku.

LBA pārstāvji norāda, ka minimālās algas paaugstināšana neatrisinās akūtās nozares problēmas un lielākais ieguvums būs tikai skaitliski lielāki nodokļu ieņēmumi un nedaudz lielākas sociālās garantijas tiem darbiniekiem būvniecībā, kas oficiāli saņem minimālo algu.

Būvuzņēmēji uzskata, ka izmaiņas ietekmēs tikai tos, kas strādā pelēkajā ekonomikā, jeb, kas daļēji strādā oficiāli, daļēji - ēnu ekonomikā. Tos, kas strādā neoficiāli un algu saņem "uz rokas", izmaiņas neietekmēs, bet tiem, kas strādā pilnībā oficiāli, nozare jau ilgāku laiku maksā vairāk nekā 930 eiro mēnesī.

Tādēļ LBA biedri aicina radīt apstākļus un nosacījumus, kas liktu pasūtītājiem izvēlēties nolīgt legālos būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, kas savukārt motivētu privātā sektora būvniekus iznākt no melnās ekonomikas.

Tāpat, lai samazinātu darbaspēka trūkumu, būvuzņēmēji tuvākajā laikā sagaida būtiskus atvieglojumus un birokrātisku šķēršļu noņemšanu darbaspēka ievešanai, cita starpā nosakot ievestajam darbaspēkam noteikt tādu pašu darba samaksu kā vietējam darbaspēkam.

Asociācijā arī uzsver, ka būvkomersantiem ir nepieciešama pārdomāta, valstiska plānošana, skaidri zināmi nosacījumi un plāni vismaz pieciem gadiem, tādējādi rodot skaidrību par plānotajām investīcijām un pieejamiem fondiem. "Prognozējamība, nevis kampaņveida risinājumi," norāda LBA pārstāvji.

LBA rosina jau nākamajā ģenerālvienošanās pušu Komitejas sēdē lemt par risinājumiem minētajām problēmām, lai sakārtotu nozari, kā arī ļautu būvniekiem saskatīt ģenerālvienošanās nozīmi, jēgu un spēku, lai saglabātu to.

Vienlaikus Latvijas Būvuzņēmumu apvienība aģentūru LETA informē, ka ģenerālvienošanās puses vienojās 2024.gadā izstrādāt jaunu ģenerālvienošanās minimālās algas aprēķina modeli, pārejot no sasaistes ar valstī noteikto minimālo algu uz būvniecības nozares vidējo atalgojumu.

Apvienības ieskatā arī būtu jāizstrādā citas programmas, kas ģenerālvienošanās ietvaros ietvertu, piemēram, darba drošības apmācības, apdrošināšanas polises, un citus jautājumus.

LETA jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no ēnu ekonomikas būvniecībā mazināšanas risinājumiem redz nozares ģenerālvienošanās noteiktās minimālās algas celšanu.

Jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane sacīja, ka patlaban starpība starp būvniecības nozares ģenerālvienošanās noteikto 780 eiro minimālo algu un valstī noteikto minimālo algu ir ievērojami samazinājusies, tāpēc ģenerālvienošanās noteiktā nozares minimālā alga vairs tik labi nepilda savu ēnu ekonomiku samazināšanas funkciju, kā tās noteikšanas brīdī, kad minimālā alga valstī bija 300 eiro.

Tāpat Feldmane atzina, ka darbaspēka faktiskās izmaksas pēdējos gados būtiski augušas, tāpēc ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga vairs neatbilst reālajai un ir arī viens no iemesliem pēdējos divos gados vērojamajam ēnu ekonomikas kāpumam nozarē.

LETA arī vēstīja, ka martā otro reizi tika noraidīta iniciatīva minimālās algas celšanai nozarē no 2023.gada.

Iniciatīvu neatbalstīja būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus, paredzēja no 2023.gada 1.augusta minimālās mēneša algas būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro un minimālās stundas likmi - līdz 5,57 eiro.

LBNA pārstāvji uzsver, ka lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē veicina ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Jau ziņots, ka 2022.gada decembrī komiteja jau balsoja par algu celšanu nozarē. Arī pērn priekšlikumu neatbalstīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu