Treškārt, vēlēšanu norise plānveidā ir daļa no režīma centieniem radīt normalitātes sajūtu sabiedrībā. Režīma interesēs ir nepieļaut viļņošanos sabiedrībā, ko varētu radīt vēlēšanu pārcelšana vai atcelšana, kas skaidri liecinātu par kādu ārkārtas faktoru klātbūtni. Šī paša iemesla dēļ paredzams, ka 2024. gadā plānotās Krievijas prezidenta vēlēšanas norisināsies un netiks pārceltas.
Ņemot vērā būtiskos kara laika cenzūras ierobežojumus un to, ka liela daļa Krievijā bāzēto ziņu aģentūru ir pārcēlušas savu darbību ārpus Krievijas un nav saglabājušas savas reģionālās redakcijas, reģionālās vēlēšanas 2023. gadā bija ar neraksturīgi zemu priekšvēlēšanu aktivitāti. Tostarp mēra vēlēšanas Maskavā, kas tradicionāli izcēlušās ar augstāku redzamību Krievijas valsts līmenī, vēlēšanu aģitācija praktiski nenotika.
Tas kalpoja par labu jau pie varas esošajiem pārstāvjiem reģionos, vēl mazāk sniedzot iespējas alternatīvajiem kandidātiem tikt ievēlētiem.
Gubernatoru vēlēšanu ietvaros bija novērojama tendence kandidātiem lielā mērā izvairīties no tematikas par karu Ukrainā. Tā vietā kandidāti orientējās uz vietēji nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, ekonomisko attīstību. Reģionālo vēlēšanu laikā notika vairākas prezidenta Putina publiskās uzstāšanās, kurās tika likts uzsvars uz reģionu un ekonomisko attīstību.
Kā pamanāms izņēmums vispārējai tendencei bija kandidāts uz Hakasijas apgabala gubernatora amatu no partijas Vienotā Krievija Sergejs Sokols, kurš ir piedalījies karā Ukrainā un nevairījās no kara apspriešanas.
Īsi pirms vēlēšanām viņš savu kandidatūru atsauca, pamatojoties uz veselības stāvokli, un gubernatora amatā tika pārvēlēts Krievijas Komunistiskās partijas pārstāvis. Informācijas liecina, ka Sokola kandidatūras atsaukšanu rosināja viņa zemais reitings, ko izraisīja viņa centieni aktualizēt karu Ukrainā.