VIDEO Raidījums šķetina, kas zināms par Saeimas spīkeri Mieriņu

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunpienācēja Saeimā, bet ne politikā. Nesen ievēlētajai Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze pašvaldības domes darbā. Plašākai sabiedrībai viņa ir maz pazīstama. Iepriekšējais kandidāts Gunārs Kūtris amatu neieguva, jo labvēlīgi izteicās par šonedēļ atkārtoti notiesāto Aivaru Lembergu. Lembergs joprojām ir ZZS Ministru amata kandidāts. Arī Mieriņa pirms tam izteikusi savu atbalstu Lembergam. Viņa atteicās komentēt savu pozīciju šobrīd, aizbildinoties ar norobežošanos, vēsta "Nekā personīga".

Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets

Dažas dienas pirms likumdevējam bija jālemj par nākamo Saeimas priekšsēdētāju, kandidāts Gunārs Kūtris intervijās izcēlās ar Aivaram Lembergam glaimojošiem izteikumiem.

Tas viņam maksāja vēl neiegūto amatu. Lai arī deputāti trīs kārtās balsoja par viņa kandidatūru, visiem Saeimā bija zināms, ka Kūtrim trūkst atbalsta un ZZS izvirzīs citu kandidātu. Izvēle krita uz deputāti Daigu Mieriņu. Viņu iebalsoja ar 55 balsīm uzreiz pēc Kūtra izgāšanas.

No ierēdnes Valsts ieņēmumu dienestā līdz otrajai augstākajai amatpersonai Latvijā. Daiga Mieriņa vairāk nekā 10 gadus vadījusi Carnikavas domi, bet, kā pati to sauc, lielajā politikā ir pirmo reizi.

14. Saeimas vēlēšanas ir pirmās, kurās kandidēja Daiga Mieriņa. Lēmums neesot saistīts ar to, ka pēc novadu apvienošanas bijušajai vadītājai bijis jāpāriet opozīcijā.

Mieriņa varbūt ir jaunpienācēja Saeimā, bet politika viņai nav sveša. Beigusi Ādažu astoņgadīgo skolu, turpinājusi izglītoties Bulduru tautsaimniecības tehnikumā. Pēc tam iestājusies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur ieguvusi bakalaura grādu dārzkopībā. Pavisam drīz pēc tam sākusi savu ceļu dažādos ierēdniecības sektoros.

Sākotnēji strādājusi Valsts ieņēmumu dienestā, taču pavisam drīz pārgāja uz Satiksmes ministriju.

Paralēli 2001. gadā sākusi arī politisko karjeru, kad tika ievēlēta par Carnikavas pagasta domes deputāti no vietējās partijas "Par savu pagastu". Partijā viņa neuzkavējās. Jau nākamajās 2005. gada vēlēšanās startēja no Andra Šķēles Tautas partijas un atkārtoti ievēlēta domē. Arī šajā partijā Mieriņa nepalika ilgi.

Viņa gan neatceras, kad konkrēti iestājusies Latvijas Zemnieku savienībā, kuras biedre ir joprojām. 2009.gada vēlēšanās sevi pieteica kā Zaļo un zemnieku savienības, "Jaunais laiks", Partija "Visu Latvijai!" apvienības kandidāti.

Darbu domē un Satiksmes ministrijā savienojusi ar krēsliem dažādās padomēs un komisijās. Nepilnu gadu pēc stāšanās nodaļas vadītājas amatā, kļuvusi arī par "Kurzemes ceļi" padomes locekli. 2004. gadā savu portfolio papildinājusi arī ar krēslu "Elektronisko sakaru direkcijas" padomē.

Tāpat Mieriņa tolaik kļuva par locekli divās pastāvīgajās komisijās - Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un SIA "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs". Šie uzņēmumi bijuši saistīti ar skaļo digitālās televīzijas afēru.

Abas komisijas veidotas ar mērķi uzraudzīt advokātu biroju, kas pārstāvējis uzņēmumus tiesas procesā pret britu kompāniju Kempmayer Media Limited. Mieriņa tur nokļuvusi, jo ministrijā strādājusi audita nodaļā. Darbs komisijā nav bijis slikti atalgots.

Jau pirmajā gadā viņa par to saņēma 3600 latu. Alga kāpa katru gadu – 2005.gadā tie bija jau 4150 un 2006. 4343 lati.

Ne sliktāku algu viņa saņēmusi par darbu "Elektronisko sakaru direkcijas" padomē. Pirmajā gadā viņa par to saņēma 1795 latus, bet pēdējā pilnajā darba gadā pirms padomes likvidēšanas alga bija gandrīz trīskāršojusies līdz 5400 latiem. Mieriņa darbojās elektronisko sakaru padomē, kad tās priekšsēdētājs bija Aināram Šleseram pietuvinātais Lauris Dripe, daļa no tā sauktā "Šlesera astoņkāja", kura vārds figurējis arī bēdīgi slavenajās Rīdzenes sarunās.

Sarunā ar "Nekā personīga" Mieriņa skaidro, ka strādājusi padomē, jau pirms tur tika iecelts Dripe, turklāt viņa tur bijusi kā ministrijas pārstāve un saskare ar Dripi praktiski neesot bijusi.

Mieriņa darbu ministrijā atstāja 2009. gadā. Tajā pašā gadā pēc pašvaldību vēlēšanām kļuvusi par Carnikavas novada domes priekšsēdētāju un amatā palikusi līdz pat Carnikavas apvienošanai ar blakus esošo Ādažu novadu.

Mieriņa pati atklāti kritizējusi novadu reformu. Carnikava bija viena no tām pašvaldībām, kas reformu apstrīdēja Satversmes tiesā. 2021. gadā tiesa nosprieda, ka novadu apvienošana atbilst Satversmei.

Pirms novadu apvienošanas aktīvi sadarbojusies ar blakusesošās Ādažu domes ilglaicīgo vadītāju un tagadējo Saeimas deputātu Māri Sprindžuku. "Nekā personīga" izdevās noskaidrot, ka abi pazīstami jau sen, jo auguši vienā ciemā.

2015. gada nogalē Carnikavas domes deputāti nobalsoja par Mieriņas atcelšanu no priekšsēdētājas amata. Jau ilgstoši opozīcija vainoja Mieriņu par autoritatīvu darba stilu un budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Bet mēnesi vēlāk viņa amatu atguva.

Viens no pārmetumiem Mieriņai saistīts ar Mežgarciema uzņēmējdarbības un inovāciju parku. Bijušajā padomju militārajā pilsētiņā investēti septiņi miljoni komunikāciju un infrastruktūras izbūvei, no kuriem trīs miljoni piesaistīti no Eiropas Savienības. Saistību neizpildes gadījumā tos nāksies atmaksāt. Termiņš ir šī gada 31.decembris. Tagad projekta finanšu saistības pārņēmusi Ādažu dome. Domē neesot informācijas par iespējamu nesaimniecisku rīcību.

Ādažu dome neplāno pārbaudīt nedz Mežgarciema, nedz citu Carnikavas domes iesākto projektu lietderību. Mieriņa nepiekrīt opozīcijas deputātu apsūdzībām. Mežgarciema projekta realizēšana aizkavējusies Covid-19 pandēmijas dēļ. Šobrīd Ādažu novads cer uz projekta termiņa pagarinājumu - līdz 2026. gada beigām.

Līdzīgi kā Kūtris, arī Mieriņa labvēlīgi izteikusies par Aivaru Lembergu. Šonedēļ stājies spēkā apelācijas instances spriedums.

Lembergs atzīts par vainīgu daudzu noziegumu veikšanā. Mieriņa nevēlējās atklāt, vai arī turpmāk partija plāno atbalstīt Lembergu kā Ministru prezidenta amata kandidātu. ZZS varētu kopīgi pieņemt lēmumu par šo jautājumu nākamnedēļ, sava viedokļa viņai nav.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs neredz problēmu, ka Mieriņa plašākai Latvijas sabiedrībai līdz šim nebija pazīstama.

Saeimas un domes vadīšana atšķiras, atzīst pati Mieriņa. Šobrīd viņa vēl nevar nosaukt precīzus mērķus un ambīcijas kā parlamenta priekšsēdētājai, taču pati uzskata, ka ar uzdevumu tiks galā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu