Gaujienas iedzīvotāji satraukti par pils un skolu nākotni

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Gaujienas pils.
Gaujienas pils. Foto: Gaujiena/Facebook

Gaujienas iedzīvotājus satrauc pils un skolu nākotne, secināts pašvaldības vadības un iedzīvotāju tikšanās laikā, kas notika 2023. gada 28. septembrī Gaujienas pilī. 

Kā aģentūru LETA informēja Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas un mārketinga speciāliste Madara Mūrniece-Krūmiņa, vairāk nekā divu stundu ilgajā sarunā aktualizēti tādi temati kā Gaujienas pils iespējamā pārdošana, siltuma tarifi un infrastruktūra pagastā, izmaiņas skolu tīklā un citi.

Smiltenes novada pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA), izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe, pagasta pārvaldes vadītāja Inguna Avota un deputāti - Inga Ērgle (NA) un Otārs Putrālis (P). Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 30 gaujienieši.

Mūrniece-Krūmiņa informē, ka domes priekšsēdētājs iepazīstināja ar pašvaldības 2023.gada budžetu, īpaši akcentējot situāciju Gaujienā, kā arī pastāstīja par lielākajiem investīciju projektiem. Zurģe atbildēja uz iedzīvotāju iesūtītajiem jautājumiem, no kuriem viens bija par friziera pieejamību pagastā.

Kā skaidroja Zurģe, pašvaldībai nav tiešas ietekmes uz šāda pakalpojuma radīšanu, tomēr tā var sniegt atbalstu telpu jautājuma risināšanā. Tāpat topošajiem vai esošajiem skaistumkopšanas speciālistiem ir iespēja startēt pašvaldības konkursā "Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!" un saņemt līdzfinansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai līdz pat 3000 eiro.

Kāds iedzīvotājs pauda neizpratni, kāpēc Smiltenes novada kapsētās svētdienās un pirmdienās netiek veikta apglabāšana. Šādu kārtību paredz pašvaldības saistošie noteikumi "Smiltenes novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi". Noteikumos ir paredzēts, ka atsevišķos ārkārtas gadījumos, iepriekš saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju, apbedīšana var notikt arī svētdienās un pirmdienās. Taču pašvaldība, pārstrādājot saistošos noteikumus, ņems vērā šo jautājumu un pārvērtēs šo ierobežojumu nepieciešamību.

Viens no plaši iztirzātiem jautājumiem bija šīs sezonas siltuma tarifi. Gaujienā apkuri nodrošina divas katlumājas - "Gaismas" un "Robežnieki". Pirmajā saražotais siltums ir būtiski lētāks. Būtiska ietekme ir katlumājas operatoram - pakalpojums, ko nodrošina privātais komersants, ir dārgāks, jo šajā gadījumā būtiska ir peļņa.

Pašvaldība ar šādu pakalpojumu nepelna, tāpēc siltums katlumājā "Gaismas" ir kļuvis lētāks. Savukārt, katlumājā "Robežnieki" iepriekšējā apkures sezona bija pirmā, kad tika strādāts ar siltumenerģijas uzskaites mēraparātiem, līdz ar to arī tarifs rēķināts pēc reāliem rādītājiem, nevis aptuvenā aprēķina. Kāds iedzīvotājs, pamatojoties uz vairākiem novērojumiem, tomēr aicināja pievērst uzmanību un vēlreiz izvērtēt noteiktos tarifus, ko pašvaldība sola ņemt vērā.

Iedzīvotāji sanāksmē aktualizēja jautājumu par skolām. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktais minimālais skolēnu skaits 7.-9.klasē ir desmit skolēni. Gaujienas izglītības iestādes šo kritēriju pašlaik sasniedz. Neziņā ir jautājums par speciālās skolas likteni - iespējamu apvienošanos ar šādu izglītības iestādi Palsmanē. Iedzīvotāja aicināja pašvaldības vadību pasteidzināt šī lēmuma pieņemšanu, lai skolotāji, vecāki un citas iesaistītās puses varētu plānot savu nākotni. Tāpat tika jautāts par jaunu pedagogu piesaisti, risinot dzīvokļu pieejamību, norāda Mūrniece-Krūmiņa.

Nepietiekams dzīvojamais fonds ir visa novada problēma. Gaujienā situācija ir salīdzinoši laba, jo pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 50 dzīvokļu, kas gan tukši nestāv, bet, ja ir pamatota nepieciešamība, specialistam var tikt rezervēts dzīvoklis.

Iespējamo Gaujienas pils pārdošanu iedzīvotāji uzskata par aktuālāko un sāpīgāko jautājumu. Iedzīvotāji neslēpj savu sarūgtinājumu, tajā pat laikā saprotot, ka īpašums ir jāsakopj, jāattīsta, jāveicina tā ekonomiskā vilkme, kas potenciāli uzlabos situāciju un radīs jaunas darba vietas pagastā. Avotiņš solīja iedzīvotājiem organizēt kopīgas tikšanās ar vietējo kopienu, diskutēt par vislabāko risinājumu, jo pašmērķis nav ēkas pārdošana, bet gan attīstība.

Ne mazāk sāpīgs ir jautājums par Jāzepa Vītola memoriālā muzeja "Anniņas" stāvokli. Ēkai steidzami jāmaina jumts, iespējams, nepieciešami vērienīgāki pārbūves darbi. Pašlaik pašvaldībai nav līdzekļu, ko ieguldīt "Anniņās". Risinājums ir projektu finansējuma piesaiste, un drīzumā tāds vārētu būt pieejams no Kultūras ministrijas administrētajām Eiropas Savienības atbalsta programmām.

Gaujienieši sava pagasta centrā vēlētos izbūvētu gājēju celiņu, izbūvētas telpas skolas bēniņos, kā arī sakārtotu ceļa posmu Dārzciems-Igaunijas robeža, informēja pašvaldības pārstāve.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu