Jaunākā informācija par Ukrainā kritušo brīvprātīgo karavīru no Latvijas (10)

Kritušais karavīrs gan nav vēlējies, lai plašāka sabiedrība zinātu, ka viņš devies karot uz Ukrainu, – dažādu apsvērumu dēļ, ieskaitot drošības apsvērumus, tāpēc plašāka informācija netiek atklāta, norāda Ratkevičs. 

"Latviešu biedrības Ukrainā" vadītājs norāda, ka iepazinies ar kritušo karavīru vien pirms dažiem mēnešiem un nezina, cik ilgi viņš bijis Ukrainā.

Vaicāts, kādi ir nākamie soļi, lai nogādātu karavīra mirstīgās atliekas uz Latviju, Ratkevičs saka, ka visticamāk, to nokārtos Latvijas vēstniecība Ukrainā, un piebilst – "ja mums vajadzēs pieslēgties, mēs to darīsim".

Kopumā "Latviešu biedrības Ukrainā" vadītājam ir zināmi vēl 18 Latvijas valstspiederīgie, kas devušies karot uz Ukrainu. Daži no viņiem ir ilgstoši ārstējušies, viens no viņiem - pat ilgāk nekā gadu un atgriezies frontē septembrī. Vēl viens karavīrs - Uldis Volmārs - ir atgriezies Latvijā pēc tam, kad Ukrainā zaudējis kājas.

Viens karavīrs no Latvijas gāja bojā Ukrainā 2014. gadā, savukārt viens no 2014. gadā gūtajiem ievainojumiem mira 2017. gadā.

Ratkevičs piebilst, ka plašāku informāciju sniegs tikai tad, ja kritušā ģimene to vēlēsies.

LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka karavīrs gājis bojā drona triecienā netālu no Limanas Ukrainas austrumos.

Iespējams, viņš gājis bojā tajā pašā triecienā, kurā sestdienas naktī nonāvēts Igaunijas brīvprātīgais Tanels Kriguls ar segvārdu Stingers, kurš Ukrainā karoja starptautiskajā leģionā.

Otrdienas vakarā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš sacīja, ka sēru vēsti saņēmis balss ziņā no Latvijas karotājiem Ukrainā dažas stundas pirms raidījuma.

"Viņa cīņubiedri nodrošina to, lai viņš tiktu atvests uz Latviju un apglabāts atbilstoši militārajam reglamentam," sacīja Dalbiņš.

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte atzina, ka informācija par šo faktu no vēstniecības Ukrainā ir saņemta, taču tiek gaidīts oficiāls apstiprinājums no Ukrainas iestādēm.