Psiholoģe: Sabiedrībai ir grūti runāt par seksuālām tēmām – tad ir grūti arī bērnam (1)

Psiholoģe atzina, ka seksuālā vardarbība pret bērniem ir visretāk un grūtāk atklājamais vardarbības veids.

"Bērns bieži vien neizprot, kas ar viņu ir noticis tai konkrētajā situācijā, jo viņam vienkārši arī nav zināšanu, kas ar viņu notiek. Kā mēs redzam - sabiedrībai ir grūti runāt par šīm seksuālajām tēmām un seksualitātes attīstību, un tad ir arī bērnam grūti saprast, ka ir kaut kādas vietas, kur citi cilvēki nedrīkst pieskarties, un arī vecākiem ir jāiegulda savs darbiņš un jāinformē bērns par tām pašām ķermeņa robežām," paskaidroja Dziedātāja.

Kādas tad robežas vecākiem ir jānosprauž? "Vecākiem ir jānosprauž robežas, ka jebkura uzvedība, kas bērnam liek justies slikti, – viņš ir tiesīgs teikt nē, arī ja viņam pieskaras svešs cilvēks. Bet, ja mēs atgriežamies vairāk tieši par seksualitātes tēmu, tad noteikti tās ir visas ķermeņa intīmās vietas, kas ir katram no mums, un

bērniem ir jāmāca ķermeņa robežas - ka tās ir vietas, kur nepieskaras ne sveši cilvēki, un arī tie tuvie cilvēki pieskaras kaut kādos īpašos apstākļos, piemēram, ja ir mazgāšanās epizode vai ārsta kabinetā, ja kaut kas ir atgadījies."

Psiholoģe apstiprināja, ka vairāk nekā 80% gadījumu seksuālā izmantošana ir no tuvinieku loka. "Nav vienmēr tā seksuālā izmantošana no varas un spēka pozīcijas, biežāk tas ir, ka ar bērnu tiek manipulēts, līdz tiek veikta seksuālā izmantošana. Un tas nozīmē, ka pāridarītājam jābūt tādam, kurš var tā veiksmīgi iemantot bērna uzticēšanos un attiecības, tādējādi arī pēc tam realizējot savus mērķus un veicot seksuālo izmantošanu."

Speciāliste raidījumā pastāstīja arī par sekām, ar ko pēc seksuālās vardarbības gadījumiem jāsadzīvo bērnam un ģimenei.

"Vienas no sekām ir fiziskās, nākamās sekas ir emocionālās, pēc kurām var pamanīt pirmās pazīmes. Viņam mainās emocionālais stāvoklis, tad var lēnām nofiksēt un pamanīt, ka kaut kas ir citādāk. Trešās no sekām ir uzvedības sekas, kur bērniem bieži vien parādās agresīvā uzvedība. [..] Ceturtās ir uztveres vai kognitīvās spējas, kad bērnam ir vienkārši grūtāk uztvert kaut kādas lietas, iespējams, arī mācību procesā viņam ir grūtāk mācīties, sekmes pasliktinās. Pēdējās ir sociālās sekas - bērns var tik ļoti daudz neveidot mijiedarbību ar vienaudžiem, iespējams ir kaut kāds personāžs, ka mēs redzam, ka bērns paliek tāds iebiedēts un īsti nevēlās ar šo konkrēto personāžu, vai pat vīriešiem vai sievietēm kopumā komunicēt," pastāstīja psiholoģe.