Administratīvā rajona tiesa, pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam oktobrī, uzdevusi valstij sniegt patvērumu Latvijā kādam Uzbekistānas pilsonim, kurš aizbēdzis no dzimtenes vietējo varasiestāžu vajāšanas dēļ, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.
2021.gada sākumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vīrietim saistībā ar nodarbinātību piešķīra uzturēšanās tiesības Latvijā līdz 2026.gada februārim. 2021.gada nogalē pārvaldē saņemts pieprasījums no Slovēnijas atbildīgās iestādes ar lūgumu uzņemties atbildību par Slovēnijas iesniegto starptautiskās aizsardzības iesniegumu.
2022.gada sākumā vīrietis Valsts robežsardzē vērsās par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.
Vīrietis argumentēja, ka viņam Uzbekistānā draud politiski motivēta vajāšana, jo viņš ir aizstāvējis savas un arī citu Uzbekistānas pilsoņu pamattiesības.
Vīrietis ir palīdzējis LGBT+ kopienas pārstāvjiem, nelikumīgi notiesātiem un personām, kas saskārušās ar Uzbekistānas tiesībsargājošo iestāžu nelikumīgajām darbībām, piemēram, spīdzināšanu nopratināšanas laikā.
2008.gadā viņš aizbrauca studēt uz Kaļiņingradu, kur ieguva izglītību un izveidoja ģimeni. Viņš esot studējis starptautiskās tiesības Juridiskajā Akadēmijā un Kaļiņingradas tiesās esot brīvprātīgi pārstāvējis to Uzbekistānas pilsoņu intereses, kuriem Uzbekistānas valdība bija inkriminējusi piederību islāmistu grupām un pieprasījusi šo personu izdošanu.
2017.gada jūnijā, kad pieteicējs atgriezās Uzbekistānā, robežsardzes darbinieki viņam jautājuši, ar ko viņš visus šos gadus esot nodarbojies Krievijā. Vīrietis atbildējis, ka Kaļiņingradā esot ieguvis augstāko izglītību civilajās un starptautiskajās attiecībās, kā arī strādājis par juristu. Pēc šīs atbildes saņemšanas viņam esot atņemta pase un viņš bez jebkāda pamata esot aizturēts uz trīs nedēļām.
Aizturēšanās laikā Uzbekistānas drošības dienesta darbinieki spīdzinājuši vīrieti, izteikuši draudus viņa ģimenei un likuši viņam parakstīt dokumentus. Pēc atbrīvošanas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki neesot atdevuši pasi, kuru viņam esot izdevies atgūt tikai divus gadus vēlāk, samaksājot kukuli 5800 eiro apmērā.
2018.gadā vīrietis Uzbekistānā esot sācis nodarboties ar makaronu izstrādājumu ražošanu, kā arī paralēli sācis audzēt vistas. Valsts uz ilgtermiņa nomas līguma pamata uzņēmējdarbības vajadzībām, esot piešķīrusi pieteicējam zemi ar nosacījumu, ka viņa uzņēmumu attīstības temps saglabās straujo attīstības tempu vēl trīs gadu garumā.
Visu šo laiku esot turpinājies drošības dienesta darbinieku spiediens un vairākas reizes mēnesī viņš esot izsaukts uz nopratināšanu un nelikumīgi turēts pagrabā trīs četras dienas.
Uzbekistānas tiesībsargājoši iestāžu pārstāvji radīja spiedienu uz vīrieti ar mērķi panāk, lai viņš dalītos ar sava uzņēmuma akcijām un peļņu. Turklāt Uzbekistānas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji vēlējās panākt, lai vīrietis strādātu viņu labā, izriet no lietas materiāliem.
2018.gada oktobrī viņam paziņots, ka lietošanai piešķirtā zeme un viss, kas uz tās atrodas, turpmāk pieder prokurora ģimenei, tādējādi esot divi varianti - vai nu atdot pusi no uzņēmuma akcijām un ienākumiem, vai nu dibināt jaunu ražotni citviet.
Vīrietis attiecās no sadarbības, kā rezultātā ražotnē sākušās pastāvīgas pārbaudes - gan no nodokļu policijas, ugunsdrošības inspekcijas, gan arī prokuratūras puses. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki esot izvirzījuši vīrietim apsūdzības par krāpniecisku darbību veikšanu, kā arī centušies izspiest kukuli.
Ņemot vērā minēto, viņš nolēmis izceļot no Uzbekistānas uz kādu civilizētu valsti, kur varētu turpināt mierīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību. 2019.gadā pieteicējs pārcēlās uz Igauniju. 2020.gada janvārī pie viņa atnākuši Uzbekistānas vēstniecības pārstāvji, kuri lūguši ar atpakaļejošu datumu nobalsot 2019.gada rudenī Uzbekistānā notikušajās vēlēšanās, bet vīrietis esot atteicies to darīt, kā rezultātā, izmantojot sociālos tīklus, viņu esot sākuši vajāt Uzbekistānas Iekšlietu ministrijas izmeklētāji.
Izmeklētāji apsūdzējuši vīrieti Uzbekistānas pilsoņu pretvalstiski noskaņoto grupu organizēšanā Igaunijas teritorijā, kā arī draudējuši atgriezt pieteicēju Uzbekistānā ar Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas (Interpol) palīdzību.
2020.gadā vīrietis ar ģimeni pārcēlās uz Latviju un strādā par pavāru.
2021.gada septembrī vīrietis ar sievu aizbrauca atpūtas ceļojumā uz Horvātiju, tranzītā caur Slovēniju, un atpakaļceļā viņu aizturēja Slovēnijas robežsargi, jo tika konstatēts, ka pieteicējs ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā, pamatojoties uz Uzbekistānas tiesībsargājošo iestāžu iesniegumu, kas balstīts uz aizdomām par krāpšanos saistībā ar vīzu noformēšanu un personu iekārtošanu darbā.
Pēc 65 dienām viņš atbrīvots, jo Uzbekistānas pieprasījums izdot viņu neesot bijis pietiekami pamatots.
Atgriezies Latvijā, viņš iesniedza iesniegumu par patvēruma piešķiršanu. Tāpat viņam kļuvis zināms, ka 2022.gada jūlijā vīrieša vecākus bez jebkāda pamatojuma arestēja Uzbekistānas drošības dienesta amatpersonas. Viņiem esot pieprasīts pierunāt dēlu atgriezties Uzbekistānā, taču tēvs esot atteicies to darīt. Tāpat drošības dienesta darbinieki esot mēģinājuši izspiest no vecākiem kukuli, argumentējot, ka šī naudas summa ir nepieciešama, lai nosegtu izdevumus vīrieša vārda izsvītrošanai no "Interpol" meklēto personu datubāzes.
Vīrietis vērsies pie Uzbekistānas iestādēm ar iesniegumu par atteikšanos no Uzbekistānas pilsonības, kurš joprojām tiek apstrādāts. Tāpat viņš vērsies "Interpol" ar iesniegumu par viņa svītrošanu no starptautiskajā meklēšanā izsludināto personu datubāzes. "Interpol" atbildējis, ka viņa vārds vairs neatrodas meklēto personu sarakstos.
PMLP šovasar atteica vīrietim piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu, tāpēc viņš vērsās tiesā. Tiesa nolēma uzdot PMLP viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu.
