Gadi iet, bet žogs paliek. Vai rīdziniekiem lemts kāpt "Ušakova kepkā"? (2)

Konkrētus plānus kalna izmantošanai nevar minēt

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas pārstāvis Mārtiņš Vilemsons "Apollo.lv" norāda, ka izgāztuves rekultivēšanas projekta galvenais mērķis bija to sakopt un nodrošināt vides piesārņojuma samazināšanos. Tas arī esot izdarīts.

Tagad kalnā notiek vides monitorings gruntsūdeņiem un norit teritorijas uzturēšanas darbi – zāles pļaušana, atkritumu savākšana, sniega tīrīšana un žoga uzturēšana.

Konkrētu plānu kalna izmantošanai nākotnē gan nav, jo neesot saņemta atļauja tā plašākai izmantošanai.

Kalna pirmsākumi meklējami laikā, kad Rīgas mērs vēl bija Nils Ušakovs ("Saskaņa"). 36 metrus augstā kalna apbēršanu pabeidza 2015. gadā. To apmeklētājiem sākotnēji atvēra 2016. gada decembrī un rīdzinieki kalnam pieguļošajā teritorijā drīkstēja baudīt ziemas priekus.

Valsts vides dienests gan ieteica to darīt tajās dienās, kad gaisa temperatūra stabili turēsies zem nulles. Savukārt temperatūrai paaugstinoties, kalns tiks slēgts.

Šāds rīcības plāns bija paredzēts turpmākās četras ziemas. Ušakovs 2015. gadā norādīja, ka jau togad kalnam pieguļošajā teritorijā plānots iekārtot distanču slēpošanas trasi, bet pavasarī tās vietā ierīkot piknika zonu ar vairākiem galdiem. Plāni pēc pieciem gadiem, līdz 2020. gadam bija sevišķi ambiciozi – bija paredzēts ierīkot pilnvērtīgu slēpošanas trasi ar pacēlājiem.

Vilemsons atzīmē, ka līdz šim kalna līdzenajā daļā ir veikta labiekārtošana un izvietota piknika zona. Izveidota arī minētā distanču slēpošanas trase.

Pievēršoties kalna lēzenajai daļai, kas sastumta no atkritumiem, domes pārstāvis norāda, ka tajā "teorētiski" ir iespējams veikt kādus projektus, taču lielus būvdarbus – piemēram, Ušakova solīto slēpošanas trases pacēlāju uzstādīšanu – veikt nebūs iespējams.

Tas skaidrojams ar to, ka esot ļoti svarīgi nesabojāt kalna uzklāto segumu, lai izdotos arī turpmāk samazināt vides piesārņojumu. Vilemsons gan norāda, ka, ja kalns kļūs publiski pieejams, tikšot apkopotas un kopā ar vides speciālistiem izvērtētas dažādas idejas.

Idejas kalna labiekārtošanai savulaik sniedza arī rīdzinieki. 2023. gadā zemesgabalā starp Dreiliņkalnu, A. Saharova ielas un A. Deglava ielas krustojumu bija ieplānots izveidot suņu parku, kurā suņu saimnieki varētu pastaigāties ar mājdzīvniekiem un mācīt tiem dresūru.

Taču projektu nevarēja īstenot, jo izvēlētajā projekta teritorijā atrodas piesārņojuma monitoringa urbumi, kurus nedrīkst bojāt.

Žogu varētu drīz noņemt

Pievēršoties kalna žogam, kas Purvciema iedzīvotājiem savulaik sagādājis galvassāpes, Vilemsons norāda, ka Rīgas pašvaldība Valsts Vides dienesta Lielrīgas Reģionālajai vides pārvaldei (LRVP), kas nosaka rekultivētās izgāztuves uzturēšanas un monitoringa veikšanas ilgumu, nosūtījusi vēstuli ar lūgumu saskaņot žoga demontāžu.

"Ja LRVP kā uzraugošā institūcija sniegs oficiālu rakstisku saskaņojumu, tad žogu 2024. gadā varētu demontēt," norāda Vilemsons.

Domes pārstāvis gan uzsver, ka žoga demontāža nav jāuztver kā signāls, ka teritorija atvērta masveida publiskiem pasākumiem. Demontāžas patiesais iemesls esot pastāvīgais vandālisms un lielās remonta izmaksas.

2015. gadā tika plānots, ka iedzīvotājiem uz kalna tiks aizliegts atrasties piecus gadus jeb līdz 2020. gadam. Taču aizliegums paliek spēkā arī šodien. 

Kā šī gada maijā ziņoja TV3 raidījums "Bez Tabu", Purvciema iedzīvotāji un skolēni ignorējuši aizliegumus, pastāvīgi šķērsojot žogu caur tajā izplēstiem caurumiem. Vairākus gadus kopš kalna atvēršanas 2015. gadā tajā notika arī solītās ziemas aktivitātes, lai gan tādus pasākumus vispār nedrīkstēja rīkot.

Video: "Bez Tabu" sižets

Kā raidījumam norādīja Rīgas domes pārstāve Edīte Matuševiča, cilvēki uz kalna nedrīkst uzturēties, jo staigāšana pa kalnu palielina iespēju, ka zem kalna esošais piesārņojums izlauztos gaisā vai nokļūtu gruntsūdeņos.

Piesārņojuma kontroles pasākumus veiks vēl ilgi

Dreiliņkalns ir iekļauts piesārņoto vietu reģistrā un to uzrauga Valsts vides dienests. Lai kontrolētu piesārņojuma daudzumu un to samazinātu, tiek veikts gruntsūdeņu vides monitorings. Tā urbumus veido sertificēti speciālisti un katru gadu tiek pārbaudīti urbumos izņemtie paraugi.

Vilemsons norāda, ka piesārņojuma tendences ir konstatējamas daudzu gadu garumā, tāpēc monitoringu jāveic aptuveni 20 gadus.

Izvērtējot monitoringa rezultātus, varēs spriest par iespējamiem papildu pasākumiem, ja situācija būs pasliktinājusies.