Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) šodien aicināja atbildīgās ministrijas līdz janvārim pārvērtēt slimību lapu izsniegšanas regulējumu.
Šobrīd slimības lapu pirmās deviņas dienas apmaksā darba devējs, tostarp pirmā slimības diena netiek apmaksāta, par nākamajām divām apmaksā 75% algas, un pārējās dienas - 80% no bruto algas. Savukārt iedzīvotāju iesniegtā iniciatīva piedāvā pārskatīt slimības lapu apmaksas kārtību un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai slimības laikā, sevišķi jau pašreizējo slimības lapai A paredzēto deviņu dienu periodā cilvēkam to kompensētu 100% apmērā no neto algas un to izmaksātu no sociālā budžeta.
Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks atbildēja, ka Latvijā nav neviena īstermiņa pabalsta, kas tiktu apmaksāts 100% apmērā, turklāt
starp Eiropas Savienības valstīm Latvijā esot otrs augstākais slimības pabalstu atvietojums, kas sasniedz 80%. Igaunijā tie ir 70%, bet Lietuvā - 62%.
LM pārstāvis domā, ka slimības lapu apmaksa pilnā apmērā neveicinātu personas motivāciju atgriezties darba tirgū, un, ņemot vērā, ka priekšlikums ir apmaksāt slimības lapu no speciālā budžeta, tad būtu jāpalielina darbaspēja nodoklis, lai varētu segt izmaksas.
Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis piebilda, ka, virzoties uz slimības lapu apmaksu pilnā apmērā, motivācija varētu zust darba devējam, proti, šobrīd lielu daļu izdevumu sedz darba devējs, viņam ir interese nodrošināt labus apstākļus, taču, virzoties uz 100% apmaksu, varot rasties sliktāki darba apstākļi.
Pēc VM datiem, šobrīd visvairāk slimības lapu izsnieguši ģimenes ārsti un arodārsti - attiecīgi 50 000 līdz 80 000.
LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite komisijā klāstīja, ka darba devējiem ir interese samazināt izdevumus. Tie rosinot pagarināt slimošanas dienu skaitu, kas ir uz paša darbinieka atbildības. Šobrīd tā ir viena diena, bet darba devēji piedāvājot trīs, bet tam ministrija pagaidām nepiekrīt. Vēl esot runa par slimības naudas atvietojuma mazināšanu.
Viņas vērtējumā, kompromiss varētu būt tāds - lai cilvēks varētu pretendēt uz slimības pabalstu, varētu noteikt kvalifikācijas periodu, piemēram, darbiniekam nostrādājot trīs mēnešus, darba devējs varētu izmaksāt slimības lapu. Šajā gadījumā darba devējs varētu noteikt vai nenoteikt kvalifikācijas periodu.
Darba devēju piedāvājumam nepiekrita Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte Linda Romele, kura rosina, ka pirmā slimības diena netiek apmaksāta, otrā un trešā tiek apmaksāta 50% apmērā, bet no ceturtās - 80% un tālāk jau no valsts budžeta. Tas gan izpildītos ar nosacījumu, ka nākamajā gadā tiktu palielināts neapliekamai minimums līdz 700 eiro.
Tikmēr biedrības "PINS" valdes loceklis Norberts Snarskis vērsa uzmanību uz cilvēku ar invaliditāti situāciju. Šobrīd tie veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pat ja nav iekļauti darba tirgū. Viņš aicina padomāt arī par to iekļaušanu darba tirgū, nodrošinot darba devēju atbalstu, lai arī viņi varētu, piemēram, biežāk vērsties pie ārsta.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) uzskata, ka kopumā būtu jāveic slimības lapu izsniegšanas revīzija. Līdzīgās domās bija arī komisijas priekšsēdētājs Bērziņš, kurš aicināja visas atbildīgās ministrijas veikt izpēti par visiem gadījumiem, kad tiek izsniegtas slimības lapas. Viņš rosināja līdz janvāra beigām nākt tās ar konkrētu redzējumu par izmaiņām.