FOTO ⟩ Žurnālists un mūziķs Rolands Virks izdevis īsstāstu krājumu "Cilvēki man nepatīk"

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Žurnālista un mūziķa Rolanda Virka īsstāstu krājuma "Cilvēki man nepatīk" atklāšanas svētki
Žurnālista un mūziķa Rolanda Virka īsstāstu krājuma "Cilvēki man nepatīk" atklāšanas svētki Foto: Jānis Škapars/TVNET GRUPA

TVNET GRUPAS tiešsaistes žurnāla "Klik" autors un mūziķis Rolands Virks piesaka savu debiju prozā ar īsstāstu krājumu "Cilvēki man nepatīk". 1. novembrī konceptveikalā "RIIJA" notika grāmatas atvēršanas svētki. 


Krājumā apvienoti 34 humora pilni stāsti, kuros Virks sev raksturīgajā, viegli ironiskajā stilā apcer gan sadzīviskas tēmas, piemēram, "Smēķēšana", "Bezmiegs" vai "Biezpiens", gan izaicinošākus tematus, kā "Fetišs" vai "Sieviete".

Rolands Virks dzimis 1989. gadā, absolvējis Jēkabpils Valsts ģimnāziju, izglītojies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, kurā par pētījumu "Žanru poētika Ovidija "Metamorfozēs"" iegūts maģistra grāds klasiskajā filoloģijā.

Autora pētījumi populārzinātnes lauciņā iepazīstami portāla TVNET tiešsaistes žurnālā "KLIK", bet viņa muzikālie meklējumi novērtējami, klausoties rokgrupas "Four Minute Man" ierakstus.

Foto: Publicitātes foto

Lai sniegtu ieskatu grāmatā "Cilvēki man nepatīk", fragments no stāstu krājuma titulstāsta.

"Vakarā sēžu dīvānā piedzēries un spriežu par mākslu, filozofiju, augstām lietām. Prātoju, kur lai paslēpjas no cilvēkiem? Nekas cits neatliek, kā braukt uz kapiem. Izguļu dzērumu, pamostos, drausmīgas paģiras.

Paveru mazu spraudziņu aizkaros, uzreiz uzklūp saule un bērnu klaigas. Eju dušā. Spiediena nav, bet tad atkal ir. Uzgriežu remdenu ūdeni, kaut kā mazgājos, pēkšņi uz galvas uzgāžas verdoša šalts. Triecos ar muguru pret kabīnes sienu, bet ar roku rauju krāna kloķi. Verdošo šalti nekavējoties nomaina ledus auksta strūkla ar brīnišķīgu spiedienu. Kaimiņi laikam mazgā traukus.

Kapos nonāku izmisis, saraudātām acīm. Pilns ar cilvēkiem. Visi gan jau domā: "Vei, jauneklis atnācis vectētiņu apraudzīt, apraudājies." Taisni vai smieklīgi. Klīstu pa kapiem, meklēju mieru, nodomāju, ka pie astronoma Friča Blumbaha kapa taču neviena nebūs. Aizeju, bet tur – pikniks.

Pie enciklopēdista Jēkaba Dravenieka kapa savukārt – mītiņš. Sāku izmisumā bēgt. Bēgu, bēgu, līdz ieskrienu krematorijā un sadegu. Uzlaižos debesīs – pilns ar cilvēkiem. Nokāpju ellē – vietu praktiski nav. Nolaižos atpakaļ uz zemes un dzīvoju tālāk ar cilvēkiem. Nekur likties. Risinājums šai problēmai principā nepastāv."

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izdevums būs atrodams arī veikalos "Jānis Roze", "Galerijā Istaba", "Bolderājā", kā arī "Izdevniecībā Valters Dakša".

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu