Bijušais Latvijas vēstnieks Budapeštā, tagad aizsardzības ministra padomnieks Imants Lieģis atzīmē, ka daudz kas no Ungārijas līderu teiktā ir domāts ungāru publikai, un šīs valsts joprojām draudzīgās attiecības ar Krieviju viņš skaidro pamatā ar ekonomiskajām interesēm: "Orbāns liek prioritātes savas valsts ekonomiskajās interesēs drīzāk, nekā ieņem tādu morālu stāju."
Lieģis atzīmē, ka pēc Krievijas pilna mēroja iebrukuma Ukrainā pērn februārī Ungārija izvēlējās nesaraut biznesa saites ar Maskavu.
Tas ir saistīts gan ar naftas un gāzes piegādēm, gan padomju gados celtās kodolspēkstacijas remontu, kura veikšana uzticēta Krievijai.
Vienlaikus Ungārijas ārpolitiku nosaka arī attiecības ar Briseli un Kijivu. Ungārija izrāda rūpes par saviem tautiešiem Ukrainā, kuri, kā teicis Orbāns, arī mirst karā. Turklāt Budapešta nav bijusi apmierināta ar Kijivas lēmumu iekļaut kara atbalstītāju sarakstā ungāru banku OTP, kas turpina strādāt Krievijā.
Septembrī ukraiņi banku izņēma no saraksta cerībā, ka ungāri nebloķēs 500 miljonu eiro vērtu militāro palīdzībai Ukrainai, taču Ungārija vēlas garantijas, ka banka melnajā listē neatgriezīsies.
Ziņu aģentūra "Reuters" oktobra sākumā vēstīja, ka apmaiņā pret palīdzību Ukrainai Briselē arī apsver izmaksāt Ungārijai rezervēto fondu naudu, kas agrāk tikusi iesaldēta dažādu pārkāpumu dēļ.
Lieģis skaidro, ka Briseles pieturētā nauda ungāriem "sit pa kabatu" un tas ir viens ierocis, ko vēl var izmantot, lai Ungāri mīkstinātu savu kritisko nostāju par Ukrainu.