Spēcīgā un nāvējošā vētra "Kīrons" – vai tā plosīsies Latvijā? (1)

Liepājā spēcīgākās vēja brāzmas

LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa saka, ka "Kīrona" izpausmes Latvijā būtiski līdz šim nejutām. "Tuvojoties mūsu reģionam, šī vētra jau bija zaudējusi savu nozīmi. Ar to ir saistīts cits ciklons, kas aizvadītajā nedēļas nogalē uz Latviju atnesa stiprākas vēja brāzmas, sasniedzot 20–23 metrus sekundē.

Liepājas ostā bija spēcīgākas vēja brāzmas – līdz 27 metriem sekundē. Tas bija tikai vienā vietā Latvijā."

Viņa uzsver – nevar teikt, ka Latvijā sajutām šīs vētras ietekmi. "Vienīgi tas, ka bija lietainākas un mākoņainākas dienas, kas arī bija saistīts ar šo vētru. Latvijā postījumi nebija, salīdzinot ar to, kas bija nodarīts Rietumeiropā," piebilst eksperte.

Skaidrojot vētras dzīves ciklu, Krūmiņa saka, ka vētras parasti ilgst divas, trīs dienas un šķērso konkrētu reģionu, nevis plosās vienā noteiktā vietā.

"Var teikt, ka šobrīd no "Kīrona" vairs nekas nav palicis pāri. Šīs vētras dēļ Latvijā noteikti nav sagaidāmas sekas un postījumi," saka Krūmiņa.

Traģēdija Toskānas reģionā

Toskānas reģionā gājuši bojā vismaz seši cilvēki, vēstīja Itālijas varasiestādes, kas nepieredzēti lielo nokrišņu dēļ izsludinājušas ārkārtējo situāciju.

Toskānā daudzkārt nācies glābt autovadītājus, kuru spēkrati iestrēguši pārplūdušajos tuneļos vai iesprostoti starp vēja nogāztajiem kokiem.

Florences mērs Dario Nardella atzinis, ka situācija pilsētā ir kritiska, jo ūdens līmenis Arno turpina celties.

Vēl trīs cilvēki piektdien gājuši bojā Portugāles piekrastē, kad uz ziemeļiem no Lisabonas kāda jahta uzskrējusi sēklim.

Foto: Eiropā plosās vētra "Kīrons"

Vētrā Spānijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Vācijā gājuši bojā vēl vismaz septiņi cilvēki.

Vētra paralizēja kuģu un aviosatiksmi

Novembra sākumā Nīderlandē spēcīgās vētras dēļ tika atcelti simti avioreisu. Nekursēja arī vilcieni uz Parīzi un no tās. Traucēta arī kuģu satiksme.

Spēcīgais vējš un lietus plosīja arī Anglijas dienvidus un Normandijas salas, kur tika ziņots par vēja brāzmām, kas sasniedza 160 kilometrus stundā (44 metrus sekundē).

Foto: Eiropā plosās vētra "Kīrons"

Piekrastes pilsētās Kornvolā un Devonā slēdza simti skolu, jo tika nogāzti koki un plūdi apgrūtinājuši satiksmi. Reisi no Džērsijas, Gērnsijas un Oldernijas lidostām tika atcelti.

Francijas rietumos uz laiku atcēla vietējo vilcienu reisi, uz dažām stundām slēdza visus ceļus. Bretaņas Finistēras reģionā. 2. novembra rītā bez elektrības Francijā bija aptuveni 1,2 miljoni mājsaimniecību.

1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā un trīs spēcīgākās vētras

Rudens un ziemas sezonās Eiropā var un tiek novērotas vētras, kas saistītas ar cikloniem, kas veidojas virs Atlantijas okeāna un no rietumiem uz austrumiem. "Šīs vētras spēks bija jūtams vairākās valstīs. Un vētras notiek sezonāli. Bet šī bija ļoti spēcīga vētra, gāžot vēja brāzmu rekordus. Bija labvēlīgi apstākļi, lai izveidotos šāda vētra," saka Krūmiņa.

Vēsturiski Latvijā spēcīgākā vētra reģistrēta 1967. gadā 17. un 18. oktobrī. Tad vēja brāzmas sasniedza 48 metrus sekundē. Tas tika novērots Liepājā.

Vislielākos postījumus vētra radīja mežsaimniecībai Latvijas dienvidu rajonos no Liepājas līdz Jēkabpilij, kā arī infrastruktūrai un citām tautsaimniecības nozarēm Kurzemes pašos dienvidos, izmainot šī reģiona turpmāko attīstību un pat saimniecisko darbību.

Šīs vētras un 1969. gada vētras ietekmē tika palielināta piekrastes mežu aizsardzība, kā arī sākās piekrastes nostiprināšana pret turpmāko vētru postījumiem.

Otra spēcīgākā vētra novērota 1969. gada novembra sākumā - vēja brāzmas 44 metri sekundē sasniedza Daugavpili.

Krūmiņa stāsta par trešo spēcīgāko vētru: "Nesenākā stiprākā vētra bija 2005. gada 8. un 9. janvārī, kas Latvijā nodarīja daudz postījumu. Toreiz Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 40 metrus sekundē."