/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2023/11/13/15717501t1h0696.jpg)
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien izskatīja 14 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus un divas notiesātās personas nolēma apžēlot, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Viena notiesātā persona tika pilnībā atbrīvota no pamatsoda izciešanas, savukārt otra notiesātā persona pilnībā atbrīvota no pamatsoda un papildsoda izciešanas.
Prezidents līdz šim ir apžēlojis trīs personas un izskatījis 43 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits sava termiņa laikā izskatīja 409 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 21. Savukārt kāddreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 22. Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumu, no kuriem atbalstīja 219.