Mežu zinātnei Latvijā ir mērķis – visas meža nozares konkurētspējas palielināšana.
Pēdējos gados strauji attīstās Silavas starptautiskā sadarbība, šobrīd institūts ir vadošais partneris 2 Eiropas Savienības finansētās LIFE programmās – par SEG emisijām no kūdras un piekrastes mežu apsaimniekošanu Salacas upes baseinā. Strauji attīstās klimata viedās (climate-smart) mežsaimniecības virziens, esam sadarbības partneri Eiropas Savienības H2020 pētījumā FORWARDS.
Klimata pārmaiņu novēršanai
Mežsaimnieki visā pasaulē saskaras ar nepieciešamību pielāgoties mainīgajiem klimata apstākļiem, novērst meža slimību un kaitēkļu ietekmi, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu mežsaimniecību.
Mežzinātne spēlē būtisku lomu, piedāvājot inovatīvus risinājumus un tehnoloģijas, kas var ievērojami uzlabot meža īpašumu pārvaldību.
“Mēs visi zinām, ka mežam ir būtiska loma klimata pārmaiņu mazināšanā, nodrošinot oglekļa uzkrājumu augošos kokos un koksnes produktos,” stāsta Jansons. “Taču, lai saprastu norises, lai spētu paskaidrot gan sabiedrībai, gan mežsaimniekiem, ir jāizpēta, kas ar mežu notiek, kā tieši tie piesaista vai, gluži pretēji, atmosfērā emitē siltumnīcefekta gāzes.”
Par to, ka šādi pētījumi ir ārkārtīgi svarīgi Latvijai, liecina tas, ka Meža nozares 2022. gada balvu “Zelta čiekurs” balvu nominācijā “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā” saņēma “Silavas” īstenotais pētījums “SEG emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs”.
“Šķiet, klimata pārmaiņu ierobežošanas vārdā, mežsaimniekiem vajadzētu pakļauties nelielas sabiedrības daļas spiedienam – necirst vecas audzes, sak, lai taču tās aug,” situāciju skaidro Jansons. “Un tomēr zinātne pierāda, ka novecojošas, pāraugušas mežaudzes lēnāk piesaista un uzkrāj siltumnīcas gāzes. Laika periodā starp pieaugušo un pāraugušo audžu stadiju, kas pētījumā skuju kokiem bija vidēji 93 gadi un lapu kokiem vidēji 58 gadi, oglekļa uzkrāšanās mežaudzēs turpinās, kamēr koki ir dzīvi. Tomēr ikgadējais oglekļa uzkrājums ir būtiski mazāks nekā jaunākās, īpaši – skuju koku audzēs. Ja mežsaimniekam ir jautājumi par to, kāds mežs ir labāks klimata pārmaiņu novēršanai – zinātniekiem ir padoms, ko sniegt – audžu saglabāšana, pēc pieaugušas audzes vecuma sasniegšanas, zemes resursu efektīvu izmantošanu oglekļa uzkrājuma maksimizēšanai: