Zviedrijai kandidējot uz tiesībām rīkot 2030. gada Ziemas olimpiskās spēles, Latvijas puse nodrošināja nepieciešamo atbalstu tās nacionālajai Olimpiskajai komitejai, cenšoties atturēties no priekšlaicīgas un nepamatotas eiforijas un risinot uzdevumus pakāpeniski, aģentūrai LETA atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.
Komentējot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu sākt sarunas ar Franciju par olimpisko spēļu rīkošanu 2030.gadā, viņš pauda nožēlu, ka Olimpiskie svētki arī šoreiz pagāja garām, nepieturot Latvijā.
Vienlaikus viņš norādīja, ka darba kārtībā joprojām ir Siguldas trases un renes sporta veidu nākotnes jautājumi.
LETA jau vēstīja, ka SOK trešdien paziņoja par sarunu sākšanu ar Franciju un ASV par attiecīgi 2030. un 2034.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanai, tādējādi Zviedrija ar partneri Latviju nepretendēs uz 2030.gada spēļu rīkošanu.
SOK Nākotnes olimpisko spēļu rīkošanas komisijas vadītājs Karls Štoss apstiprināja, ka SOK sāks "mērķtiecīgu dialogu" ar abiem kandidātiem.
2034.gada spēļu rīkošanai ir pieteikusies tikai ASV pilsēta Soltleiksitija, kurā spēles jau ir notikušas 2002.gadā.
Tikmēr Francijas piedāvājumam ir dota priekšroka uz divu citu kandidātu - Zviedrijas kopā ar Siguldu, kura rīkotu skeletona, bobsleja un kamaniņu sporta sacensības, un Šveices - rēķina.
Gan 2030., gan 2034.gada ziemas olimpisko spēļu saimnieki tiks paziņoti nākamvasar.
Francija, kas uzņem vasaras olimpiskās spēles 2024.gadā, ziemas spēles ir uzņēmusi trīs reizes - Šamonī 1924.gadā, Grenoblē 1968.gadā un Albērvilā 1992.gadā.
2030.gada spēļu piedāvājums Francijā ietver Meribelu, Kurševelu un Valdizēru kalnu slēpošanā un olimpisko ciematu un slidošanas sacensības Nicā, sacensības atlikušajos sporta veidos rīkojot Laklizā.
