VIDEO ⟩ Eksperti komentē, kā Somijas-Krievijas robežas slēgšana varētu ietekmēt situāciju Latvijas pierobežā

2020. gada vasarā Baltkrievijā neleģitīmās vēlēšanās triumfēja Aleksandrs Lukašenko. Tas izsauca asu starptautiskās sabiedrības nosodījumu, un aizsāka plašus protestus Baltkrievijā. Baltkrievus cīņā par demokrātiju atbalstīja arī Baltija. Politiķi atklāti kritizēja Lukašenko. Atbildot uz to un piespriestajām sankcijām, Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija vairs neaizturēs ne kontrabandu, ne migrantus, kas vēlas nokļūt Eiropā.

Tā sākās krīze, kas uz Baltkrievijas robežas ar Lietuvu, Latviju un Poliju turpinās nupat jau divarpus gadus. Pirmā spiedienu izjuta Lietuva. Pavisam drīz nelegālie migranti mēģināja šķērsot arī Latvijas un Polijas robežu. Viens no augstākajiem saspringuma brīžiem bija 2021.gada novembrī, kad Baltkrievijas un Polijas pierobežā pulcējās vairāki tūkstoši migrantu, kuri mēģināja ar spēku tikt pāri robežai.

Gan Polija, gan Lietuva steidza izbūvēt nocietinājumus uz valstu robežām. Pērn vasarā Polija noslēdza aptuveni 186 kilometru garā žoga izbūvi. Augustā arī Lietuva paziņoja, ka ir pabeigusi žogu uz robežas ar Baltkrieviju aptuveni 500 kilometru garumā un plāno vēl 120 kilometru, tostarp cauri purviem.

Latvijai ar žoga būvi sokas krietni gausāk. Mūsu žogs ir visīsākais – vien aptuveni 112 kilometru, bet top vislēnāk. Šobrīd izbūvēti vien nedaudz vairāk par 90 kilometriem. Pilnībā žoga būvniecību paredzēts pabeigt vien 2024. gadā.

Nelegālie migranti sasnieguši arī Somiju. Tur no nelegālas robežas šķērsošanas novembrī vien atturēti aptuveni 900 cilvēki. Šonedēļ valsts paziņoja, ka uz laiku pilnībā slēdz robežu ar Krieviju, atļaujot tikai vilcienu kustību. Tikmēr Latvijas pierobežā pēdējās dienās migrantu aktivitāte ir manāmi pierimusi. Pagājušā gadā ap šo laiku spiediens pierobežā pieauga, tāpēc ministrija ir pārliecināta, ka jāgatavojas līdzīgam scenārijam.

Kopš šā gada augusta migrantu mērķis ir arī Somija. Tai ir vairāk nekā 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju. Somijas–Krievijas pierobežas josla ir krietni savādāka nekā mūsējā, milzīgu pierobežas teritoriju aizņem dabiskie šķēršļi, kā meži, purvi un ezeri, kurus no tuvākajām apdzīvotajām vietām šķir vairāki desmiti kilometru. Migranti dodas nevis cauri mežiem, bet gan uz oficiālajiem robežas šķērsošanas punktiem.

"Tikai caur oficiālajiem robežas šķērsošanas punktiem, kas ir pozitīvi. Turklāt viņiem ir divriteņi. Tas rāda, ka Krievijas robežsardze ievēro divpusējās vienošanās noteikumus, jo robežas šķērsošanas punkti ir atvērti nevis gājējiem, bet gan transportlīdzekļu vadītājiem. Minimālās prasības transportlīdzeklim acīmredzot ir divritenis," norāda Eiropas Izcilības centra hibrīdo draudu apkarošanas eksperts Juka Savolainens. 

Novembra sākumā Somija pieņēma lēmumu slēgt vairākus robežpunktus. Lai robežu slēgtu pilnībā, bija tiesiski ierobežojumi, tādēļ tika pieņemts lēmums atstāt atvērtu vistālāk ziemeļos esošo robežpunktu "Raja-Josepi, kas atrodas vairāk nekā 1000 kilometru attālumā no Helsinkiem.

Taču šonedēļ Somijas premjerministrs Peteri Orpo paziņoja, ka uz laiku – līdz 13. decembrim – slēgs arī šo robežšķērsošanas punktu. Tas saistīts ar pērn pieņemtiem likuma grozījumiem, kas paredz, ja apdraudēta Somijas nacionālā drošība, valdībai ir tiesības pilnībā slēgt robežu ar kādu valsti. Novembrī vien robežu mēģinājuši šķērsot vairāk nekā 900 cilvēki, un valdība lēma, ka tas ir nacionālās drošības jautājums.

"Tas, ko mēs varam redzēt Somijas gadījumā, tā ir jauna tendence, jo pirms tam Krievija pati nebija iesaistījusies šādā operācijā līdzīgi kā Baltkrievija. Protams, Krievijai ir tendence pārņemt šādas sliktās prakses arī citās jomās, viņi savstarpēji mācās. Protams, arī Krievija ir bijusi iesaistīta šajā Baltkrievijas hibrīdoperācijā no paša sākuma, šie dienesti savstarpēji koordinējās. [..] Mūsu gadījumā migrantus virza caur zaļo robežu, tādā veidā testējot mūsu robežas aizsardzību, Somijas gadījumā vairāk tiek testēta politiskā reakcija, tas, kā Somija reaģēs uz šo bēgļu, migrantu tiesisko aspektu," norāda  Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Armands Astukevičs. 

Eksperti ir pārliecināti, ka tā ir Krievijas atbilde uz Somijas neseno pievienošanos NATO aliansei. Arī lēmums pilnībā slēgt robežu vērtējams kā pareizs. Savolainens uzsver, ka Somija šādā veidā parādījusi Kremlim, ka ir gatava spert stingrus soļus nepieciešamības gadījumā.

Ņemot vērā, ka Putins un Lukašenko migrantus izmanto kā ieročus pret vairākām valstīm vienlaikus, visu piecu apdraudēto valstu iekšlietu ministri regulāri pārrunā aktuālo situāciju. Somija pagaidām ir vienīgā valsts, kas pieņēmusi lēmumu pilnībā slēgt robežu ar Krieviju. Runas par to izskanējušas arī Igaunijā. Latvijā gan šāds scenārijs netiek izskatīts.

"Katrā ziņā mēs arī ministru starpā reģionā uzturam ciešu kontaktu un koordinējamies. Ja tas tiktu eskalēts tik tālu, ka būtu pilnībā jāslēdz visas robežas, es neteiktu, ka tas būtu ļoti izdevīgi arī pašiem, kas to dara. Tad pilnībā apstātos jebkāda kravas transporta plūsma, jo pašlaik Somijā tas notiek. Viņi ir slēguši līdz 12.decembrim [*13.decembrim], tas nav tā ka pastāvīgi. Mēs noslēdzām “Vientuļus” bez konkrēta datuma. Bet viņi līdz 12.decembrim, acīmredzot arī vērtēs, kāda ir tā situācija un, ja pēc 12. iespējams, atkal atsāks darbu. Arī mēs esam gatavi dažādiem taktiskiem risinājumiem, ja būs nepieciešams, un, protams, ja tiks apdraudēta mūsu drošība, mums būs jārīkojas," norāda Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. 

Pagaidām nav zināms, kāds ir Somijas plāns pēc 13. decembra, kad robežas atkal būs vaļā. Savolainens stāsta, ka tas būs atkarīgs, vai ar šo soli būs izdevies ierobežot migrantu plūsmu. Viņš ir skeptisks par migrantu iespējām mēģināt šķērsot robežu ārpus robežpunktiem, bet apliecina, ka tā tiek stingri apsargāta jau kopš migrantu krīzes sākuma Baltijas un Polijas pierobežā 2021. gadā.

Latvijas pierobežā migrantu aktivitāte pēdējās dienās ir samazinājusies. Novembra nogalē konstatēts mazs mēģinājumu skaits šķērsot robežu. Vairākas dienas pēc kārtas šādu mēģinājumu nav bijis vispār.

"Pašlaik spiediens ir manāmi samazinājies. Arī pa iepriekšējo diennakti mēs neesam konstatējuši nevienu mēģinājumu nelegāli šķērsot robežu. Arī apskatoties kaimiņu statistiku – Lietuvu un Poliju – tie skaitļi samazinās. Jautājums ir par to, vai nevarētu šī situācija mainīties, tāpēc ka pagājušā gada decembrī tieši otrādi, rādīja, ka ir zināms pieaugums tieši spiediena ziņā," atzīmē Kozlovskis.

Pagājušajā nedēļā Somijas medijos parādījās ziņa, ka Krievijas vēstniecība sākusi izsniegt vīzas vairāku Āfrikas valstu pilsoņiem. Kremlis, protams, to noliedz. Tas rada bažas, ka Krievija varētu migrantus sūtīt Baltijas valstu un Polijas virzienā.

"Mēs to nevaram izslēgt. Šobrīd šī situācija un tendence ir jauna, mēs nezinām, kā tā tālāk var attīstīties. Latvijas gadījumā tas mums nebūs pārsteigums. Mēs ar līdzīgu situāciju esam strādājuši. Mēs zinām, kā reaģēt," atzīmē Astukevičs.

Šogad no nelikumīgas Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku. Otrdien Ministru kabinets pieņēma Iekšlietu ministrijas virzītos grozījumus, papildinot sarakstu ar vietām, kurās robežas apsargāšana notiek pastiprinātā režīmā.

Video: "Nekā personīga" sižets