Pusotru gadu pazudušu ukraiņu meiteni atrada Baltkrievijā. Morgā (3)

Meitenes vecāki tika nogalināti notikuma vietā, kad viņi mēģināja doties uz drošāku vietu. Krievi aizveda ievainoto Arīnu, domājams, ārstēšanai. Kopš tā laika par viņu nekas nebija zināms, vēsta portāls "Oboz.ua".

Vai Baltkrievija slēpa ukraiņu meitenes nāvi?

Šī gada oktobrī 15 gadus veco Arīnu Jačuku radinieki beidzot varēja apbedīt Čerkasu apgabala Umaņā blakus viņas mātei un tēvam, kurus nogalināja krievu karavīri.

Vairāk nekā pusotru gadu vēlāk viņas vecvecāki, tēvoči un tantes cerēja, ka Arīna ir dzīva. Viņi reaģēja uz katru mazāko informāciju par nezināmu bērnu, kas aizvests uz Baltkrieviju.

Taču viņu cerības bija veltīgas. Visu šo laiku Arīnas ķermenis gulēja morgā Moziras pilsētā, Baltkrievijā.

Tuvinieki Baltkrievijai rakstīja neskaitāmus lūgumus, jo bija saņēmuši informāciju, ka cietusī meitene nogādāta uz šo valsti. Taču katru reizi viņi saņēma atbildi, ka Arīna Baltkrievijas teritorijā nav – ne dzīva, ne mirusi.

Līdz apmaiņas laikā meitenes līķis tika nodots Ukrainai. Pēc tam viņu identificēja pēc DNS.

Māte kliedza, ka mašīnā ir bērni

Traģēdija notika 2022. gada 3. martā. Jačuku ģimene - mamma Anna, tētis Deniss, 9 gadus vecā Valērija un 15 gadus vecā Arīna - pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā devās no Kijivas uz vasarnīcu Severinivkas ciematā Kijivas apgabalā.

Krievu okupanti vēl nebija ieradušies, bet viņi dzirdēja šaušanu blakus esošajā ciemā un kaut ko lidojam pāri galvām. Ģimene gribēja palikt vasarnīcā, līdz situācija norimst. Tomēr 2. martā sakari ar viņiem pārtrūka.

Kā brīvprātīgajiem pastāstīja izdzīvojusī jaunākā meita Valērija Jačuka, 3. martā viņas vecāki nolēma aizbraukt no Severiņivkas uz Umaņu, lai apciemotu vecvecākus. Viņi iekāpa divās automašīnās. Valērija brauca kopā ar māti, bet Arīna - ar tēvu. Ar viņiem kopā bija krustvecāki, kā arī kaķi un suņi.

Kad automašīnas uzbrauca uz Žitomiras šosejas, uz tām sāka šaut Krievijas armija. Māte kliedza, lai nešauj, automašīnā ir bērni! Taču tas okupantus neapturēja.

Valērija pa mātes telefonu mēģināja izsaukt ātro palīdzību, kamēr smagi ievainotā Anna vēl spēja ievadīt savu kodu telefonā. Taču viņai neizdevās mediķus sazvanīt. Meitene stundām ilgi klīda pa mājām, klauvējot pie durvīm, bet neviens neatbildēja.

Krievu tanki brauca pa šoseju, Valērija tikmēr bija paslēpusies. Tad viņa atrada tēva automašīnu. Tēvs jau bija miris, un Arīna sēdēja viņam blakus, ievainota augšstilbā. Pēc Valērijas teiktā, māsas kājā bija liela, nejauka brūce.

Arīnu aizveda uz Baltkrieviju "ārstēšanai"

Drīz pēc tam pie automašīnas piebrauca Krievijas karavīri ar tankiem. Viņi iesēdināja māsas atsevišķās automašīnās. Okupanti Valēriju aizveda uz Kopilovas ciematu un nodeva nezināmiem vietējiem iedzīvotājiem.

Viņi pateica Arīnai, ka vedīs viņu uz Baltkrieviju ārstēties. Pēc tam Arīna pazuda.

2022. gada 6. aprīlī, pēc Kijivas apgabala atbrīvošanas, meiteņu vecāki tika apglabāti Umaņā. Turpinājās Arīnas meklēšana. Tuvinieki publicēja vēstis sociālajos tīklos.

Tēva brālis Volodimirs un viņa sieva Oksana iesniedza pieprasījumus Baltkrievijas Ārlietu ministrijai. Viņiem atbildēja, ka Baltkrievijā šādas meitenes nav.

Arīnas tēvocis sazinājās ar Ukrainas vēstniecību Baltkrievijā un Sarkano Krustu. Tomēr par Arīnu nekādas informācijas nebija.

Meitenes ķermenis visu šo laiku gulējis Moziras morgā

"Visu šo laiku manas mazmeitas ķermenis gulējis Mozirā. Bija ziņas par viņu. Bet neviens neko neteica, viņi visu slēpa. Arīna, iespējams, nomira 3. martā. Ja viņa būtu nekavējoties ārstēta, ja viņai būtu salāpīta kāja, viņa, iespējams, vēl būtu dzīva. Ķermenis tika nodots apmaiņas rezultātā, viņu identificēja pēc DNS. Tas ir viss. Viņa ir mirusi," stāsta viņas vectēvs Valentīns Ivanovičs.

Arīna tika apglabāta Umaņā blakus mammai un tētim. Vienīgā izdzīvojusi bija viņas jaunākā māsa Valērija, kura brīnumainā kārtā paglābās no krievu lodēm. Tagad viņa dzīvo Polijā pie sava tēvoča Volodimira un viņa sievas Oksanas. Tur viņa mācās skolā.