ASV, Dienvidkoreja un Japāna aicina pastiprināt centienus Ziemeļkorejas kodolprogrammas apturēšanai

Tikšanās Seulā notika laikā, kad spriedze Korejas pussalā ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo gadu laikā, Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam paātrinot savu kodolprogrammu un raķešu programmu paplašināšanu un ieviešot kodolieroču doktrīnu, kas atļauj preventīvi izmantot kodolieročus.

ASV un to Āzijas sabiedrotie uz to reaģējuši, palielinot savas trīspusējās partnerības redzamību reģionā un pastiprinot apvienotās militārās mācības, ko Kims nosoda kā iebrukuma mēģinājumus.

Vašingtona, Seula un Tokija ir arī paudušas bažas par Ziemeļkorejas un Krievijas militāro sadarbību. Tās uztraucas, ka Kims piegādā Maskavai ļoti nepieciešamo munīciju, lai palīdzētu Krievijai karot Ukrainā apmaiņā pret Krievijas tehnoloģisko palīdzību armijas modernizēšanai.

Dienvidkorejas izlūkdienesti un militārpersonas ir paziņojušas, ka Ziemeļkoreja, iespējams, ir nosūtījusi Krievijai vairāk nekā miljonu artilērijas lādiņu.

ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans paziņoja, ka Vašingtona sadarbojas ar Seulu un Tokiju, lai stiprinātu sadarbību aizsardzības jomā un uzlabotu reakciju uz Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumiem, tostarp veiks informācijas apmaiņu reāllaikā par Ziemeļkorejas raķešu palaišanu, ko valstis plāno uzsākt decembrī.

Viņš arī sacīja, ka valstis ir vienojušās par jaunām iniciatīvām, lai efektīvāk reaģētu uz Ziemeļkorejas centieniem apiet starptautiskās sankcijas, kuru mērķis ir apturēt finansējumu tās kodolieroču un raķešu programmai.

"Tie būs jauni centieni attiecībā uz kriptovalūtu un naudas atmazgāšanu un to, kā mēs izjaucam Ziemeļkorejas spēju gūt ienākumus no hakeru darbībām un kriptovalūtas zagšanas un pēc tam tās atmazgāšanas caur biržām," paziņoja Salivans.