Ukraiņu vēsturnieks un rakstnieks ar emocionālu uzrunu vēršas pie pasaules no frontes (1)

"Lūdzu, izlasiet," raksta Ieva Ilvesa. "Visi Rietumos, Austrumos. Tas ir skaisti. Un atbalstiet Ukrainu ar visu, ko varat."

Please read. Everyone in the West, in the East. Beautiful. And support Ukraine with anything you can. 🇺🇦❤️💪@McFaul https://t.co/jAssidGS2P

— Ieva Ilves (@IevaIlves) December 10, 2023

"Es vēlētos, kaut šis teksts tiktu pārpublicēts, kopēts un tulkots dažādās valodās. Ziņojiet par to ārzemniekiem un viņu politiķiem.

Es neesmu militārpersona. Es nekad neesmu vēlējies būt par karavīru. Esmu vēstures doktors, pētnieks, muzeja darbinieks un nedaudz rakstnieks. Savu laiku veltu vēstures izpētei, zinātnisku un populārzinātnisku darbu rakstīšanai. Arī mākslas grāmatām. Bet pašlaik esmu armijā. Jo manā valstī ir karš.

Mēs katru dienu iesaistāmies artilērijas dueļos, kuros viens veiksmīgs ienaidnieka lādiņš mūs pārvērtīs par malto gaļu.

Mēs guļam maisos uz kastēm neticamā šaurībā un siltā ūdenī varam nomazgāties reizi mēnesī. Kad līst lietus, mēs esam slapji, kad esam purvā, esam ellīgi netīri. Mazgājamies reizi mēnesī un nav zināms, vai nākamajā mēnesī tāda iespēja būs. Kad bija auksts, mani brāļi apsaldēja pirkstus.

Ēdam tad, kad ir brīvs brīdis, nevis tad, kad ir ēšanas laiks vai kad ir apetīte. Mēs guļam tik neregulāri, ka nezinu, vai kādreiz spēšu atgriezties pie sava parastā gulēšanas laika no pulksten 23 līdz 7.

Mēs esam ienaidnieka prioritārais mērķis. Un viņi var mēģināt mūs iznīcināt dažādos veidos un jebkurā brīdī.

Tūkstošiem vēsturnieku, rakstnieku, grāmatvežu, banku darbinieku, IT speciālistu, skolotāju, dizaineru un citu mierlaiku profesiju pārstāvji šobrīd atrodas līdzīgos, ja ne sliktākos apstākļos.

Viņi tiek nogalināti ar vidējā artilērijas kalibra ieročiem, uz viņiem lido lodes un granātas, kasešu bumbas un šāviņi, uz viņiem tiek mestas fosfora bumbas. Daži no viņiem jau ir miruši. Daži nekad neatgriezīsies savā profesijā, jo ir izdeguši. Bet viņi visi turpina cīnīties.

Un tad Francijas, Itālijas, Vācijas un citu valstu politiķi mums piedāvā nolikt ieročus, samierināties ar teritoriju zaudēšanu, sniegt Krievijai kaut kādas drošības garantijas. Absurds!

Krievijai nav vajadzīgas nekādas drošības garantijas, tās ir viņu kaimiņvalstis, kurām ir vajadzīgas garantijas pret draudiem no Krievijas puses. Pat pilnīga Ukrainas kapitulācija neatrisinās pasaules drošības problēmu.

Mums nav vajadzīgi piedāvājumi padoties. Ja neesat gatavi kopā ar mums cīnīties pret vājprātīgu ienaidnieku, palīdziet mums ar ieročiem, naudu, sankcijām. Mums ir nepieciešams daudz lietu, lai sakautu Krieviju un tādējādi krasi samazinātu globālās krīzes līmeni.

Mums ir galvenais – motivācija. Mums ir vēsturnieki, kuri gatavi gulēt uz kastēm, saspiesties pa pieciem divās gultās, nedēļām ilgi dzīvot dubļos, nepaspējot nomazgāties.

Mums ir grāmatveži, kuri ir gatavi mēnešiem ēst tikai putras un sautējumu. Mums ir studenti, kuri savus labākos gadus pavada nāves draudos.

Ar cieņu

PhD vēsturnieks, rakstnieks, sešu grāmatu autors, šobrīd Ukrainas Bruņoto spēku jaunākais seržants

Nazars Rozluckis”