Bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) kritizē Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pasažieru pārvadājumu nozares darbu nākamajām desmitgadēm, kas paredz arī nostiprināt AS "Pasažieru vilciens" (PV) monopolstāvokli līdz 2035. gadam, liecina Linkaita publicētais ieraksts sociālajā medijā "Facebook".
Linkaits norāda, ka SM sagatavotais informatīvais ziņojums par sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas modeli iekšzemes reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos, kuru otrdien paredzēts izskatīt valdības sēdē, ir stratēģiski aplams un nozares attīstībai kaitīgs dažādu apsvērumu dēļ.
Attiecīgi SM informatīvajā ziņojumā rosina pieņemt lēmumu par tiešā pasūtījuma līguma par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos piešķiršanu PV laika periodā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim, līgumā paredzot iespēju pagarināt līguma izpildi līdz 2034.gada 31.decembrim.
Linkaits atzīmē, ka valsts samaksu par pakalpojumu tiešā piešķīruma līgumā diktē pakalpojuma sniedzējs. "Bez konkursa procedūras, bez esošā pakalpojumu sniedzēja "izaicināšanas", nav iespējams noteikt patiesās izmaksas, nav iespējams "tirgoties" par pakalpojuma cenu un kvalitāti," viņš min.
"Pieaugot dzelzceļa pārvadājumu īpatsvaram sabiedrisko pakalpojumu dotāciju kopsummā, izmaksu kontrolei tuvākajos gados būs liela nozīme sarunās ar Finanšu ministriju, piemēram, nesen Latvijā pārgājām no tiešā piešķīruma līguma valsts autoceļu uzturēšanas nozarē uz piecu gadu līgumiem konkursa kārtībā. Esošais pakalpojumu sniedzējs "bailēs no konkurences" piedāvāja stipri zemāku cenu," norāda Linkaits.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka, pieņemot stratēģisku lēmumu pārvadātāju noteikt konkursa procedūrā, trīs līdz četru gadu laikā ir iespējams izveidot uz konkurenci balstītu pārvadātāju atlases mehānismu, norādot, ka tam noteikti nav vajadzīgi astoņi līdz desmit gadi un ka ar esošo pārvadātāju var slēgt pagaidu līgumu līdz pieciem gadiem.
"SM vēlas izvairīties no pārkāpuma procedūras pret Latviju par pārvadājumu tirgus neatvēršanu, jo no 2024.gada tā būs obligāta - tāda ir Eiropas Savienības (ES) Ceturtās dzelzceļa pakotnes prasība," papildina Linkaits.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka savulaik, atļaujot izmantot ES fondu līdzekļus vilcienu iegādei, EK nosacījums bija tirgus atvēršana atbilstoši Ceturtās pakotnes prasībām. "Tieši tādēļ jauno akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iepirkumu organizē Autotransporta direkcija (ATD), nevis esošais pārvadātājs - lai vilcieni piederētu valstij un tos varētu nodot jebkuram izvēlētam pārvadātājam," piebilst Linkaits.
Tāpat viņš uzsver, ka ATD ir veikusi tirgus izpēti, kas apliecināja, ka pastāv potenciāla citu pārvadātāju interese ienākt tirgū, papildinot, ka izpēte nav saistoša nevienai no pusēm, bet intereses esamība liecina, ka nav pamata atrunai par tirgus ierobežoto raksturu.
Viņš atzīmē, ka arī PV ir iespējas attīstīties biznesa pieejas un klientu servisa virzienā, piebilstot, ka konkursā iegūts līgums arī noņem tiešā piešķīruma līguma ierobežojumu izplesties un darboties citu valstu tirgos.
Jau ziņots, ka SM informatīvajā ziņojumā par sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas modeli iekšzemes reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos norādīts, ka iekšzemes dzelzceļa tirgus atvēršanas konkurencei priekšdarbu īstenošanai būs nepieciešami aptuveni astoņi līdz desmit gadi.
SM informatīvajā ziņojumā skaidro, ka nākamā gada 31.decembrī beigsies starp ATD un PV noslēgtais pakalpojuma pasūtījuma līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu.
Taču, pēc SM pārstāvju paustā, šāds termiņš nav pietiekams, lai īstenotu identificētos pasākumus, kas veicami pirms pilnīgas iekšzemes pārvadājumu tirgus atvēršanas konkurencei un būtu saglabājama esošā pakalpojuma organizēšanas pieeja.
Tāpat SM ziņojumā norāda, ka pirms pilnīgas iekšzemes dzelzceļa tirgus atvēršanas konkurencei ir jāveic vairāki pasākumi, piemēram, ir jāizstrādā un jāapstiprina dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modelis un secīgi jāizstrādā dzelzceļa ritošā sastāva uzturēšanas modelis, kā arī jāizstrādā un jāapstiprina sabiedriskā transporta plāns Rīgas metropoles areālam.
Pēc tam attiecīgi ir jāveic atkārtota tirgus izpēte un jāizstrādā atklāta konkursa dokumentācija. Atbilstoši atklātā konkursa rezultātiem, vērtējot dzelzceļa ritošā sastāva piegāžu termiņus, jāīsteno sagatavošanās fāze sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanas uzsākšanai, pausts informatīvajā ziņojumā.
Tāpat vēstīts, ka PV apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 44,256 miljoni eiro, kas ir par 19,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21% - līdz 458 074 eiro.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV bija 100% "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.
