/nginx/o/2023/12/21/15792898t1ha3b5.jpg)
Viens no galvenajiem laulības šķiršanas iemesliem ir seksuālā neapmierinātība – šis un citi dati liecina par seksuālās apmierinātības lielo nozīmi cilvēka labbūtībā un veselībā. Kas ietekmē seksuālo apmierinātību, vai tā ir atšķirīga sievietēm un vīriešiem, vai to var izmērīt un izpētīt, kādi mīti un normas ir šajā jomā, ko varam darīt, lai zināšanas un izpratne par seksuālo un reproduktīvo veselību pieaugtu?
Par šiem un citiem jautājumiem jaunākajā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) raidieraksta jeb podkāsta "RSU Veselības ekspresis" epizodē sarunājas augstskolas Sabiedrības veselības institūta direktore un vadošā pētniece asoc. prof. Anda Ķīvīte-Urtāne un Medicīnas fakultātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja, pētniece un ginekoloģe Ieva Briedīte.
“Seksuālā bauda un seksuālā apmierinātība nav viens un tas pats. Seksuālā apmierinātība ir daudz plašāks jēdziens, tā saistīta gan ar fizisko, gan ar emocionālo aspektu, kā arī ar cilvēka vispārējo apmierinātību ar dzīvi,” stāsta ārste Ieva Briedīte. “Seksuāli apmierināts var būt arī cilvēks, kuram šajā dzīves brīdī nemaz nav seksuālo attiecību. Turklāt ir arī daļa cilvēku, kuri dēvē sevi par aseksuāliem, un viņu skaitam ir tendence palielināties.”
Sabiedrības veselības speciāliste A. Ķīvīte-Urtāne uzsver, ka arī sabiedrības veselības kontekstā seksuālajai apmierinātībai ir liela nozīme, jo tā ietekmē daudzus aspektus – fizisko un psihoemocionālo veselību, seksuāli transmisīvo slimību izplatību, arī laulības šķiršanas rādītājus. “Diemžēl joprojām jautājumi par seksuālo un reproduktīvo veselību sabiedrībā ir stigmatizēti, sākot jau ar izglītības sistēmu. Neesam par to gatavi runāt skolā, ģimenē, politikā,” – tā A. Ķīvīte-Urtāne.
Ekspertes atzīst – seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībai ir milzu nozīme. “Tās trūkuma sekas redzam ikdienā. Bieži vien cilvēkiem nav zināšanu pat par elementāru fizioloģiju un anatomiju,” stāsta I. Briedīte.
“Tas ir mīts, ka agra izglītošana par seksuālo veselību veicina agras dzimumdzīves uzsākšanu. Patiesībā tas veicina drošākas un gudrākas izvēles.”
Pašlaik RSU veic apjomīgu seksuālās un reproduktīvās veselības pētījumu. Tā ietvaros norit iedzīvotāju aptauja, kur tiek vākti dati par 15–64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju veselību, kontracepciju, zināšanām, veselības aprūpes pieejamību un citiem jautājumiem, kā arī par seksuālo apmierinātību. Pēdējais šāds pētījums bija 2011. gadā – tad tikai 66 % sieviešu un 69 % vīriešu atbildēja, ka ir apmierināti ar savu seksuālo dzīvi. Salīdzinot ar 2003. gadu, šis rādītājs bija pieaudzis.
“Nākamgad varēsim analizēt jaunos datus un saprast, kādā situācijā esam un kā varam uzlabot veselības aprūpi, veselības pratību un citus būtiskus seksuālās un reproduktīvās veselības jomas aspektus,” uzsver A. Ķīvīte-Urtāne.
Raidieraksts ir pieejams YouTube kanālā.
