Kāda sieviete no Latgales atbrauca uz Rīgas Sociālo dienestu. Mēs nezinām, kāpēc tik tālu bija jābrauc un vai viņa nokārtoja to, kas bija jānokārto. Bet mēs zinām, cik viņai gadu, no kuras pilsētas viņa atbrauca, kāda diagnoze viņai ierakstīta dokumentos, un vēl mēs zinām, ka viņa "komiski" izmanto lūpu krāsu. Kā "cirkā bērnībā klauniem."

"Ja vien jūs zinātu, kā darbs ar cilvēkiem, īpaši medicīnā, policijā un sociālajos dienestos notrulina empātiju? Protams, būtu jau jauki, ja cilvēki, kuru atalgojumu jūs paši varat sagūglēt, apietos pret citiem ar mīlestību un rūpēm, bet, davai, nolaižamies no saviem mirdzošajiem iedomu mākoņiem!"

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp