Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina mežsaimniekus iesniegt projektu pieteikumus divos atbalsta pasākumos mežsaimniecības jomā. Šo aktivitāšu mērķis ir veikt meža ieaudzēšanu, atjaunošanu pēc dabas katastrofām un nomaiņu, kā arī paredzēt ieaudzēto platību kopšanu un jaunaudžu retināšanu, un pieteikšanās kārta notiek no 2. janvāra līdz 2. februārim.
Kā informē LAD, atbalsta pasākuma “Ieguldījumiem ilgtspējīgai mežsaimniecībai”- publiskā finansējuma apmērs ir 13,5 miljoni eiro. Līdzekļus paredzēts novirzīt četrām aktivitātēm - jaunaudžu retināšanai un mežaudžu nomaiņai - 8 miljoni eiro; meža ieaudzēšanas aktivitātei - 2 miljoni eiro; meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai - 3,5 miljoni eiro.
Savukārt “Atbalstam meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai” kopējais finansējums paredzēts 3,4 miljonu eiro apmērā. Meža ieaudzēšanai paredzētā maksimālā apmežojamā platība vienā kārtā ir 20 ha vienam pretendentam, un uz periodu ierobežojumu nav.
Savukārt minimālā apmežojamā platība ir 0.5 ha, ja tā nesaskaras ar mežu. Saskaroties ar mežu, apmežojamā platība var būt mazāka. Ja zemes auglība ir virs 30 ballēm, tad var apmežot ne vairāk kā 5 ha.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsver, ka atbalsta pasākumi jaunaudžu kopšanai, neproduktīvu audžu nomaiņai, kā arī jaunu mežu stādīšanai mazāk produktīvās un neizmantotās teritorijās, kur iepriekš tie nav auguši, dod divus efektus.
“Pirmkārt, šie pasākumi ir vērsti uz kvalitatīvāka un produktīvāka meža audzēšanu. Ja ir produktīvāks mežs, varam runāt par lielāku CO2 izmešu mazināšanu, jo kopts mežs vairāk piesaista CO2 un vairāk ražo skābekli. Ja nomaina neproduktīvu mežaudzi, piemēram baltalkšņus, iestādot vietā bērzus un egles, tas arī ir pienesums Co2 piesaistē. Otrs efekts ir šo mežu kapitālvērtības pieaugums. Skaidrs, ka ražīga audze ar labu, kvalitatīvāku materiālu būs vērtīgāka nekā tāda, kas ir nekopta, kur mazāka koku krāja un ir nekvalitatīvi koki,” norāda Muižnieks.
Ņemot vērā, ka atbalsta kopējā summa ir gana liela, meža īpašniekiem būtu ieteicams apsvērt savas iespējas piedalīties šajā programmā. Skaidrs, ka šī programma nesegs visas izmaksas par 100%, taču tā ir pietiekami liela, lai raisītu interesi mežu sakopt un uzlabot sava meža kvalitāti.
“Salīdzinot ar iepriekšējo atbalsta periodu, pieteikšanās atbalstam ir kļuvusi vienkāršāka. Līdz 2. februārim laika nav daudz, tādēļ ir jārīkojas ātri un jāsāk ar plānoto darbību saskaņošanu ar Valsts meža dienestu. Būtu vērts piebilst, ka atbalstam meža atjaunošanai var pieteikties tie mežu īpašnieki, kuru mežus pagājušajā gadā papostīja vētras, vai arī tie gāja bojā mizgraužu izplatības dēļ. Tā ir iespēja, kā tikt pie atbalsta, lai sakoptu vētrās bojātās teritorijas,” uzsver Muižnieks.
Muižnieka ieskatā, atbalsta programma ir kā stimuls, lai veidotu ražīgākus un kvalitatīvākus mežus Latvijā.
Iesniegto projektu īstenošanas termiņš, ja tiek veikta jaunaudžu retināšana un/vai meža ieaudzēšana vai nomaiņa (bez turpmākās kopšanas), ir 2025. gada 1. aprīlis. Savukārt papildu agrotehniskās kopšanas gadījumos – 2027. gada 1. aprīlis.
Aktivitāšu mērķis ir veikt meža ieaudzēšanu, bojāto audžu atjaunošanu un nomaiņu, kā arī paredzēt ieaudzēto platību kopšanu un jaunaudžu retināšanu.
Projektu pieteikumi ir jāsniedz LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmā. Detalizētāka informācija par šīs kārtas nosacījumiem ir pieejama dienesta tīmekļvietnē. Tālrunis uzziņām +371 67095000.
Atbalstu iespējams saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros.
LAD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas administrē valsts un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC
