VIDEO ⟩ Raidījums: TEC-2 ilgais remonts bijis Latvijas energosistēmai bīstams precedents (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Bilanol/Shutterstock

Atklātībā nākusi informācija, ka Krievijai pēc pilna mēroga kara sākšana Ukrainā, bijis plāns panākt, ka Vācijā notiek masveida elektroenerģijas atslēgumi, lai radītu iedzīvotājos bailes par lielu enerģētisko krīzi. Krievijas režīms aizvien var ietekmēt enerģētikas sviras arī mūsu valstī, jo Baltijas valstis kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl vismaz gadu darbosies vienā elektroapgādes lokā jeb "Brell", vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Janvāra sākumā bija iespēja šādām manipulācijām, jo negaidīti aukstā ziema mūsu reģionā radīja lielu elektrības deficītu. Arī Latvijas enerģijas milzis "Latvenergo" nespēja nodrošināt pilna apmēra enerģijas ražošanu, jo tai brīdī ilgstošā remontā atradās lielā spēkstacija TEC-2 .

Mīnus 44 grādi Somijā - zemākā gaisa temperatūra Skandināvijā pēdējos 25 gados. Ziema janvāra pirmajās nedēļās netipiski skarba bija atnākusi arī pārējās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Norvēģijā.

Latvija nav izolēts elektrības tirgus. Augsto cenu noteica būtisks deficīts Somijā (-905MW).(Igaunija -231MW, Lietuva -623 MW)

Parasti Somija ir tā, kas eksportē elektroenerģiju uz Baltijas valstīm, bet tai dienā tā pati bija lielākā importētāja, jo pārstāja darboties svarīgas iekārtas. Zviedrija mēdz kompensēt iztrūkumu Somijā, taču arī tai bija liels deficīts (-726 MW). Latvija bija vienīgā, kas saražoja elektroenerģiju vairāk nekā patērēja. 5.janvārī tā eksportēja 334 Megavatus.(+334MW). Tomēr tā viena nav spējīga nodrošināt reģiona jaudu iztrūkumu.

Todien visaugstākajā pieprasījuma brīdī “Latvenergo” nestrādāja ar pilnu iespējamo jaudu. Viens no lielākā enerģētikas objekta – TEC-2 blokiem nedarbojās, jo atradās ilgstošā remontā. Pirmais publisku uzmanību tam pievērsa Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

"Četrus ar pusi mēnešus remontēt tieši ziemas sezonā! Manuprāt, kamaniņas vajag remontēt vasarā, lai tās ir gatavas ziemai. Mēs redzam, mēs decembrī esam importējuši elektrību, kad ir auksts. Kad mēs būtu varējuši pārdot šo elektrību un siltumu Rīgai, mēs vienkārši neizmantojām. Otrs ir tas, ka ar šādu negatavību mēs riskējam. Riskējam ar drošības riskiem", sacīja Kulbergs.

"Latvenergo" skaidro, ka regulārās apkopes termoelektrostacijās tiekot ieplānotas pavasarī un rudenī. Jo vasarā, kad Daugavā ir zems ūdens līmenis, bieži vien TEC ir vienīgie, kas var nodrošināt enerģiju.

Energouzņēmuma vadība nepiekrīt pārmetumiem par paļaušanos uz veiksmi. Tā rāda savus datus, ka pēdējos gados ūdens daudzums Daugavā janvārī ir HES darbībai labvēlīgs, taču neviens arī neesot varējis paredzēt, ka defektu novēršana TEC-2 prasīs tik ilgu laiku.

Klimata un enerģētikas ministrs uzskata, ka cenas svārstības elektroenerģijas biržā "Nord Pool" bijušas īslaicīgas un nav radījušas būtisku ietekmi uz vidējo mēneša cenu Latvijā. 5. janvāra dārgās cenas skāra aptuveni 15% mājsaimniecību, kurām noslēgti biržas jeb mainīgās cenas līgumi.

"Latvenergo" apstiprinātā stratēģija paredz ambiciozus plānus attiecībā uz jaunu ģenerācijas jaudu attīstību. Nākamajos divos gados tiek plānots izbūvēt vismaz 6000 megavatu ģenerējošās jaudas. Taču projektu izpilde patlaban uz priekšu nevirzās, lai šīs ieceres īstenotos.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu