/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2024/01/26/15850753t1h046e.jpg)
Krievijas spēki arvien biežāk Ukrainā izmanto ķīmiskos ieročus, klaji pārkāpjot Krievijas pieņemto Ķīmisko ieroču konvenciju, lasāms ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.
"Ukrainas Ģenerālštāba Trofeju un progresīvo ieroču un militārās tehnikas izpētes centra pārstāvis kapteinis Andrijs Rudiks 25. janvārī paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki 2023. gada decembrī sāka izmantot granātas "RG-Vo", kas satur hloroacetofenonu - asaru gāzes veidu, ko izmanto pūļa kontrolei un ko dēvē arī par "masu nekārtību novēršanas līdzekli"," rakstīja ISW, piebilstot, ka decembrī Ukrainas puse fiksējusi 81 gadījumu, kad Krievijas spēki izmantoja "RG-Vo".
Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki 14. decembrī sāka izmantot jauna veida speciālo gāzes granātu, kas satur hlorbenzalmalondinitrilu (CS gāzi), un ka Krievijas spēki 2024. gada pirmajās divās nedēļās ķīmiskos ieročus izmantojuši vismaz 51 reizi, uzskaitīts ISW ziņojumā.
ASV domnīcas eksperti atgādināja, ka Krievija ir pieņēmusi Ķīmisko ieroču konvenciju, kas aizliedz hloracetofenona izmantošanu karā.
"Krievijas 810.jūras kājnieku brigāde iepriekš atzina, ka tā apzināti izmantoja ķīmiskos ieročus, no bezpilota lidaparātiem nometot granātas "K-51" ar CS gāzi uz ukraiņu pozīcijām netālu no Krinki ciema Hersonas apgabala austrumu (kreisā krasta) daļā," pauda ISW analītiķi.