Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Rīgas dome noraida visus 66 opozīcijas priekšlikumus pašvaldības budžetam

Rīgas domes ēka
Rīgas domes ēka Foto: Līga Gredzena/LETA

31. janvārī Rīgas dome noraidīja visus opozīcijas frakciju iesniegtos 66 priekšlikumus Rīgas pašvaldības budžetam.

"Saskaņas" deputāts Vadims Faļkovs bija iesniedzis deviņus priekšlikumus par sabiedriska transporta pieturu izveidi, kas visi tika noraidīti.

"Progresīvie" 2024. gada budžetam bija sagatavojuši vairāk nekā 20 priekšlikumus, tajā skaitā par bumbu patvertņu izveidi, bezmaksas higiēnas preču nodrošināšanu Rīgas skolās, satiksmes drošības programmas ieviešanu gājējiem un velobraucējiem, kā arī citas iniciatīvas.

Bijušais mērs Mārtiņš Staķis (P) rosināja 250 000 eiro piešķirt atbalstam telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos. Trīs miljonus eiro tika piedāvāts piešķirt pašvaldībai piederošā mājokļu fonda atjaunošanai un jaunu mājokļu attīstībai sadarbībā ar privāto sektoru, taču koalīcijas atbalsts netika gūts.

Tāpat tika rosināts palielināt SIA "Rīgas satiksme" dotāciju par 603 405 eiro, lai nodrošinātu Rīgas satiksmes mēnešbiļetes studējošajiem atvieglojuma palielināšanu no 60% uz 75%, tādējādi studējošajiem nodrošinot mēnešbiļetes cenu 7,50 eiro apmērā.

No opozīcijas puses 400 000 eiro tika rosināts piešķirt pašvaldības ēku pagrabstāvu pielāgošanai par bumbu patvertnēm.

"Saskaņas" deputāte Anna Vladova aicināja piešķirt līdzekļus brīvpusdienu nodrošināšanai pamatskolu audzēkņiem. Šim mērķim būtu nepieciešami 6 miljoni eiro, kas budžetā netiks paredzēti. Viņa arī mudināja vairāk finansiāli atbalstīt skolotājus, sakot, ka drīz Rīgas skolās vairs nebūs pedagogu.

Visasāk pašvaldības budžetu kritizēja kādreizējie "Jaunās vienotības" sadarbības partneri "Progresīvie". Viņu frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs nodēvēja budžetu par [Viļņa] "Ķirša sāļviras jeb soļankas budžetu, kurā daudz kas ir samests iekšā, bet trūkst konkrētas garšas, bet pati zupa atgādinot ūdeni un esot bezgaršīga". Arī Rūta Mežavilka (P) pārmeta, ka budžetam neesot izteiktas politiskās un saimnieciskās prioritātes.

Savukārt "Saskaņas" deputāts Sandris Bergmanis, atsaucoties uz Kossoviča pausto, teica, ka zupu ievārīja paši "Progresīvie". Viņš kritizēja iepriekšējo koalīciju un Staķa lēmumu atkāpties no amata, jo tā bijusi bēgšana no atbildības uzņemšanās. Savukārt jauno koalīciju viņš nodēvēja par "slīkoņu glābšanas koalīciju".

Bergmanis pauda, ka nākamajās vēlēšanās Rīgas domes koalīcijas deputātiem būs jāatbild par sastrādāto un viņi varu domē neiegūs.

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina ("Par") atzīmēja, ka metafora par sāļviru neesot veiksmīga, jo soļanka esot garšīga un sātīga. Viņasprāt, arī budžets sanācis ļoti labs. Sāļviru debatēs pieminēja arī citi koalīcijas deputāti, uzsverot tās labās garšas īpašības.

Kādreizējie koalīcijas partneri "Progresīvie", kas aktīvi kritizēja budžetu, saņēma atbildes pārmetumus gan no citām opozīcijas partijām, gan no kādreizējiem koalīcijas partneriem.

Piemēram, vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA), norādot uz "Progresīvo" pārmetumiem par nepietiekamu līdzekļu atvēlēšanu civilajai aizsardzībai un viņu priekšlikumu piešķirt papildus līdzekļus patvertnēm, atgādināja par viņu nostāju 2020. gadā, kad partija aicināja Valsts prezidentu neizsludināt likumu, kas paredzēja ieviest skolās aizsardzības mācību.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, partija "Progresīvie" aicināja Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt Saeimā pieņemto likumu "Par valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi", kas paredz skolās kā obligātu ieviest aizsardzības mācību, jo uzskatīja, ka izmaiņas novedīs pie "nevēlamas izglītības militarizācijas". Prezidents šo aicinājumu neņēma vērā un likumu izsludināja.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu