ES vienojusies par iespējamu iesaldēto Krievijas aktīvu ienākumu nodošanu Ukrainai (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels 1. februārī.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels 1. februārī. Foto: AFP/SCANPIX

ES dalībvalstis ir atbalstījušas plānu par finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. Tajā ietverts, ka viens no Kijivai paredzētās palīdzības paketes finansēšanas veidiem varētu būt ienākumi no iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem.

Lēmums ir daļa no 50 miljardu eiro liela atbalsta Kijivai, kas pieņemts ceturtdienas samitā.

260 miljardu eiro vērtas Krievijas ārējās rezerves tika imobilizētas 2022. gadā, reaģējot uz Maskavas iebrukumu. No tām 191 miljards eiro atrodas Beļģijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā "Euroclear" un ģenerē miljardus.

Saskaņā ar nedēļas sākumā noslēgto vienošanos par palīdzības plānu "Euroclear" gūtā peļņa tiks iegrāmatota atsevišķi un netiks izmaksāta kā dividendes akcionāriem, kamēr ES valstis vienbalsīgi nepieņems lēmumu par "finansiālu iemaksu [ES] budžetā, kas tiks piesaistīta no šīs tīrās peļņas, lai atbalstīt Ukrainu", liecina "Financial Times" aplūkotais teksta projekts.

Ceturtdien apstiprinātajā palīdzības paketē norādīts, ka periodā no 2024. līdz 2027. gadam Ukrainas atbalstam tiks novirzīti 50 miljardi eiro. No tiem 33 miljardi paredzēti kā aizdevums no ES budžeta. 

17 miljardi eiro tiks sniegti kā "neatmaksājams atbalsts" no jauna finanšu instrumenta.

"Potenciālie ienākumi šim mērķim var tikt gūti, pamatojoties uz attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas skar privāto organizāciju ārkārtas ienākumu izlietojumu, tieši no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem aktīviem," teikts dokumentā.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu