/nginx/o/2023/04/25/15281147t1ha19a.jpg)
Krievu valodas zināšanu prasīšanas ierobežojumus nevajadzētu attiecināt uz vairākām ar tirdzniecību saistītām profesijām, rosināts Glorijas Grevcovas ("Apvienība jaunlatvieši") vēl pirms Saeimas deputātes mandāta zaudēšanas iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem Darba likumā.
Nacionālās apvienības (NA) pērn iesniegtie grozījumi Darba likumā paredz lielā mērā ierobežot iespējas prasīt krievu valodas zināšanas darba pienākumu veikšanai, kā izņēmumus nosakot ierobežotu profesiju loku.
Grevcova rosinājusi grozījumos šo izņēmuma iespēju prasīt krievu valodas zināšanas attiecināt arī uz ceļojumu pavadoņu, konduktoru un gidu, viesmīļu, bārmeņu, ielu, tirgus un veikalu pārdevēju, kasieru un biļešu pārdevēju, kā arī citu tirdzniecības darbinieku profesijām.
Pie nepieciešamības deputātiem būs iespējams prasīt juridisko vērtējumu, vai Grevcovas vēl iepriekš deputātes pilnvaru laikā iesniegtais priekšlikums ir skatāms.
Kā ziņots, ar NA virzītajiem un Saeimā izskatīšanā nonākušajiem grozījumiem Darba likumā iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Likumprojektā paredzēts, ka krievu valodu varēs prasīt tikai universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam, arhīvistiem un tiem radniecīgu profesiju vecākajiem speciālistiem, kā arī rakstniekiem, žurnālistiem un lingvistiem.
Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa februāra vidū atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā Grevcova bija apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Līdz ar to stājas spēka Rīgas pilsētas tiesas spriedums, ar kuru Grevcova atzīta par vainīgu un sodīta ar sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā, un tādējādi politiķe zaudēja arī vietu Saeimā.
