Līdz šī gada beigām gandrīz visai Latvijas austrumu robežai jābūt aizsargātai ar žogu, tātad šogad vēl jāapbūvē 180 kilometri uz Krievijas robežas un 34 kilometri un Baltkrievijas robežas. Karteļa lietu ietekmē no līgumiem izslēgti nozares lielākie uzņēmumi, taču uz būvniecību pretendē arī firmas, kuru saknes meklējamas Krievijā un kas iepriekš vainotas kontrabandā, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Žoga būvniecība uz Latvijas - Krievijas robežas sākās 2015. gadā. Valsts robežsardze to uzticēja ceļu būves kompānijai "Igate". 2018. gadā tas pats uzņēmums tika arī pie Baltkrievijas robežas celšanas, bet darbi palika pusratā, jo Iekšējās drošības birojs pret uzņēmuma un robežsardzes amatpersonām sāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos. Lieta par nepilnu 8 miljonu eiro zaudējumu nodarīšanu tagad nonākusi tiesā.
Kad Krievija un Baltkrievija bēgļu vešanu pār robežu sāka izmantot kā hibrīdkara instrumentu, Latvija 2021. gadā nopirka pagaidu dzeloņstiepļu žogu. Arī tas dažādu skandālu dēļ neizdevās ar pirmo reizi. Pērn beidzot atsākās īstā žoga būvniecība.
Ka aizturētie varētu būt saistīti ar Krievijas spēka struktūrām, liecina pie viņiem atrastās mantas un rētas no seniem ievainojumiem.
Šādi gadījumi ir reti, bet arī jau ierastās nelegālās imigrācijas spiediens līdz ar siltāku laiku, visticamāk, atkal atjaunosies.
Lai robežas žogu beidzot uzbūvētu, Valsts nekustamie īpašumi izvēlējušies četrus dažādus uzņēmumus, kas to būvēs vienlaikus. Šie būvnieki savukārt piesaista apakšuzņēmējus. Viens šāds apakšnieks pēc negatīva Valsts drošības dienesta atzinuma pie darbiem nav pielaists, vēl 11 firmas drošībnieki pēta.
Baltkrievijas sauszemes robeža pabeigta pagājušajā gadā. To būvēja valsts kapitālsabiedrībai "Tet" piederošais "Citrus Solutions". Vēl palikuši 34 kilometri gar upēm. Tos sola pabeigt līdz jūlija beigām.
No 280 kilometrus garās Krievijas robežas ap 100 izbūvēja "Igate", pārējo valdība uzdevusi pabeigt līdz šī gada beigām.
Tas ļāva pieteikties arī mazāka vēriena būvniekiem. Lielākā daļa no lielajiem uzņēmumiem sodīti vai nu būvnieku, vai ceļu būvnieku karteļa lietā, tāpēc žoga celšanā nevar piedalīties. Kriminālprocesa dēļ no iepirkuma izslēgta arī "Igate".
Uzņēmumus, kas pretendēja uz robežas žoga būvniecību, izvērtēja arī Valsts drošības dienests. Tas pārbauda arī apakšuzņēmējus, ko būvnieki grasās iesaistīt darbos.
Vēl neaizvērtajai Krievijas robežai šogad plānots tērēt ap 146 miljoniem eiro. 29 steidzamākos kilometrus martā sāks būvēt "Hagberg Construction" un "Citrus Solutions". Šie paši uzņēmumi izvēlēti arī nākamajiem 65 kilometriem, bet papildus tiem līgumu slēgs ar vēl divām firmām - "Latvijas autoceļu uzturētāju" un "Nordes būvi". Trešais - 67 kilometru posma - iepirkums vēl ir vērtēšanas procesā, un vēl 20 kilometrus būvēs paši "Valsts nekustamie īpašumi" kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuriem ir inženieri ar atbilstošu pieredzi.
Viens no izvēlētajiem būvniekiem - "Latvijas autoceļu uzturētājs" - ir valstij piederošs uzņēmums.
Tas plāno piesaistīt 11 apakšuzņēmējus, kurus pašlaik vērtē Valsts drošības dienests. Viens no tiem ir SIA "DSM", kas līdz pagājušajam mēnesim saucās "DSM meistari". Līdz šai nedēļai uzņēmuma valdes loceklis bija Sergejs Azubins.
Pirms gada pētniecisko žurnālistu komanda no vairākām valstīm izpētīja, ka Azubinam piederoša firma Polijā nodarbojas ar sankcionētas Baltkrievijas un Krievijas koksnes kontrabandu Eiropā.
Otrs jaunais būvnieks "Nordes būve" nozarē līdz 2021. gadam bija pazīstams ar nosaukumiem: "Kodols M" un vēl pirms tam "LNK Construction". Uzņēmums piederēja būvnieka Aleksandra Milova ģimenei. Nosaukuma un īpašnieku maiņa sakrīt ar būvnieku karteļa skandāla laiku. "Kodols M" bija viens no 18 uzņēmumiem, ko KNAB un Konkurences padome turēja aizdomās par dalību būvnieku kartelī.
Taču sodu par aizliegto vienošanos uzaugi piemēroja citam Milova uzņēmumam - "LNK Industries". Tieši šo firmu - "LNK Industries" - "Nordes būve" bija pieteikusi kā savu apakšuzņēmēju robežas būvniecībā. Karteļa soda dēļ "Valsts nekustamie īpašumi" tādu apakšuzņēmēju nolīgt nav atļāvuši.
"LNK Industries" aizvien ir Milovu ģimenes īpašumā. Viņu koncernā ir arī firma "Aviatest" un "LNK Aerospace", kas nodarbojusies ar Krievijas lidmašīnu "Sukhoi" un helikopteru, kas tiek izmantoti militārajā nozarē, testēšanu.
Tagad "Nordes būves" lielākais īpašnieks ar 90% daļu ir Konstantīnam Panovko piederošs Vācijas uzņēmums ("BIH - Baltische Industrieholding GmbH"). 10% tajā pieder Valdim Kokam, viņš līdz pagājušajai nedēļai bija arī firmas valdē. Pēdējos mēnešos Koks ar citu savu uzņēmumu - SIA "Velve" - ierauts Stradiņu slimnīcas korpusa būvniecības skandālā. Pagājušajā nedēļā viņu "Nordes būves" vadībā nomainīja Juris Frīdmanis, kurš bijis vadošos amatos citos būvniecības uzņēmumos.
"Nordes būvē" pagājušā gadā oficiāli bija trīs darbinieki. Frīdmanis atzīst, ka arī tagad cilvēku firmā nav stipri vairāk. Tās reģistrētajā juridiskajā adresē uzņēmuma nosaukums nav atrodams.
Vācijas pilsonis Panovko kļuvis par īpašnieku arī citos LNK grupas uzņēmumos, kas agrāk piederēja Aleksandram Milovam. Panovko Vācijas presē raksturots, kā Berlīnes sabiedrisko attiecību un lobija uzņēmuma līdzīpašnieks. Kopā ar partneri Igoru Podberežski viņš esot veidojis kampaņu, lai panāktu ukraiņu politiķes Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no cietuma.
Krievu presē viņi minēti arī saistībā ar vairākiem krievu oligarhiem. Podberežkis nonācis amerikāņu izmeklētāju uzmanības lokā, jo viņa Latvijas firma "Laudato" veikusi maksājumus bijušajam padomju izlūkam Rinātam Ahmetšinam.
Ahmetšins tikās ar Donalda Trampa dēlu un bija viens no cilvēkiem, kuru dēļ bija aizdomas par Krievijas iejaukšanos ASV 2016. gada vēlēšanās.
Valsts drošības dienests robežas būvniekus nekomentē. Taču tas informē, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā robežšķērsošanas punktos ir padziļināti pārbaudījis un intervējis 18 tūkstošus ārzemnieku. 1039 no viņiem liegta iebraukšana Latvijā.
Lielākā daļa no viņiem ir Krievijas, Baltkrievijas un arī Ukrainas pilsoņi no Donbasa. Iemesls bijušas aizdomas par spiegošanu, atbalsts Krievijas agresijai, kā arī dalību smagos noziegumos.
