VIDEO ⟩ Raidījums: Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu ministra padomniekam (3)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods. Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai gan Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) šobrīd no paša vēl nesen aizstāvētā un slavētā Rīgas domes (RD) Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja Jāņa Vaivoda norobežojas, norādot, ka pārkāpumi neesot saistīti ar pašvaldības darbu, Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka patiesībā tie ir cieši saistīti ar kādu citu nesenu RD tiesiskuma skandālu – nespēju nobalsot tā sauktajā "lidostas zemes" jautājumā. Iespējamais kukuļa piedāvājums, par ko KNAB tur aizdomās Vaivodu, tika izteikts Ķirša biroja bijušajam darbiniekam Jānim Meirānam, kurš tagad strādā Satiksmes ministrijā (SM).

"Joprojām uzturu, ka tā bija tiešām vēršanās personiski pret mani un manām kaut kādām iepriekš veiktajām darbībām, tieši cenšoties sakārtot saimniecību un varbūt kaut kādā veidā traucējot noteiktiem varbūt darboņiem gūt kaut kādus savus labumus pilsētā. Nu šāda informācija šobrīd pēdējā laikā aizvien vairāk izpeld," šādi toreizējais RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods pagājušajā vasarā komentēja savu atstādināšanu no amata.

Vaivods ar Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes rīkojumu aizdomās par pārkāpumiem tika atstādināts no amata ielu uzturēšanas skandāla laikā jūnijā, bet atgriezās tajā pēc mēneša – pa to laiku atkāpties no amata bija paguvis iepriekšējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"). Tolaik Vaivods uzsvēra, ka viņa darbā neviena iestāde nekādus pārkāpumus nav konstatējusi.

Kā noskaidroja "de facto", jau pāris mēnešus pēc šīs intervijas Vaivods iesaistījās darbībās, kas kļuva par iemeslu KNAB apciemojumam. Aizdomas patiešām nav saistītas ar nu jau Ārtelpas un mobilitātes departamenta ikdienas darbību, kā to savā preses relīzē bija norādījis KNAB.

Tomēr RD paziņojums, ka "pārkāpumi nav saistīti ar darbu pašvaldībā", gan nav līdz galam precīzs.

"de facto" zināms, ka Vaivodam inkriminētais kukuļa piedāvājums saistīts ar zemesgabaliem pie lidostas, ko pirms diviem gadiem izsolīja Rīgas pašvaldība. Pirms nedēļas RD skatīja ģenerālprokurora prasījumu pašvaldībai atjaunot valdījumu un īpašuma tiesības uz šiem 22 zemesgabaliem nepilnu 39 hektāru platībā.

2022. gadā šo zemi izsolē nopirka SIA "Cella investment 3", kura patiesais labuma guvējs caur lietuviešu holdingu "ME Holding NT" ir viens no bagātākajiem Lietuvas uzņēmējiem Mindaugs Raila. Taču zemesgabali ar Ministru kabineta noteikumiem jau sen ir atzīti par Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamu teritoriju, un Satiksmes ministrija nekad nav piekritusi šīs zemes privatizācijai, uzsvēra prokuratūra.

"Gadījumā, ja šodien RD šim lēmumprojektam kvoruma trūkuma dēļ vai citu iemeslu dēļ nebūs iespējas pildīt ģenerālprokurora lūgumu, tam būs sekas. Mēs speram soli nezināmajā," šādi 22. februāra RD sēdē Ķirsis brīdināja domniekus, taču par spīti tam, kvoruma sēdē nebija un ģenerālprokurora prasība netika izpildīta.

Par šo jautājumu balsojumi notika divas dienas pēc kārtas, un abas reizes koalīcijai nebija kvoruma – to nenodrošināja arī klātesošie deputāti no partijām "Gods kalpot Rīgai" un "Latvijas attīstībai".

Publiski Ķirsis par to vairāk gan kritizēja bijušos sabiedrotos, bet tagad opozīcijā esošos "Progresīvos".

"de facto" kļuva zināms, ka frakcijas nepiedalīšanās balsojumā ir cieši saistīta ar Vaivoda lietu. "de facto" rīcībā esošā informācija ļauj izvirzīt šādu versiju par aizvadītās nedēļas notikumu priekšvēsturi.

Rudenī Vaivods vērsies pie bijušā kolēģa Jāņa Meirāna, tagadējā satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomnieka. Abi ir pazīstami kopš šī RD sasaukuma sākuma, kad Meirāns gadu bija Ķirša kā vicemēra padomnieks satiksmes jautājumos. Tagad viņam atkal sanāca regulāri tikties ar Vaivodu, runājot par lielajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā. Noprotams, ka kādā no šīm sarunām Vaivods ieminējies, ka būtu labi, ja SM atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa notika dažu mēnešu garumā.

Kādā brīdī izskanēja arī iespējamā kukuļa summa – 50 tūkstoši eiro par vajadzīgo vēstuli no SM.

Meirāns "de facto" apstiprināja, ka šajā lietā no paša sākuma ir sadarbojies ar KNAB, bet neko sīkāk atklāt viņš nedrīkstot. Arī KNAB nekomentē, kurai personai varētu būt bijis piedāvāts kukulis. Lietā figurē vēl trešais cilvēks.

Oficiāli ir paziņots, ka bez Vaivoda tiesības uz aizstāvību ir arī vienai privātpersonai – tai KNAB piektdien piemēroja drošības līdzekļus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

Vai un kā šī persona ir saistīta ar lietuviešu investoriem, šobrīd nav zināms.

Tikmēr Ķirsis, vaicāts, vai domē norautais balsojums par lidostas zemi varētu būt saistīts ar Vaivoda aizturēšanu, apgalvo, ka par to neko nezinot: "Nu man nav informācijas, ka kaut kas būtu saistīts vai kā tamlīdzīgi. Pagaidām tie ir dažādi gadījumi, kurus tā arī es skatos." 

Vaivods departamenta direktora pienākumus vairs nepilda un ir devies atvaļinājumā, un Ķirsim pēdējā saziņa ar viņu notika trešdienas rītā: "Man viņš uzzvanīja tātad... No rīta es saņēmu zvanu no nepazīstama numura, kuru es pacēlu, kur Vaivoda kungs teica, ka viņš ir ieradies darbā un mani vienkārši informē. (..) Nu, es teicu... Es neatceros, ko es teicu, bet apmēram ideja – jā, nu ļoti labi, ka ieradāties. Un tas arī pa lielam viss." 

Ķirsis pieļauj, ka pēc atvaļinājuma Vaivodu varētu rotēt uz kādu citu domes struktūru, taču neuzskata, ka viņam pašam būtu jāuzņemas politiskā atbildība par Vaivoda rīcību, jo domē strādājot 27 tūkstoši darbinieku, un mērs par katru nevarot atbildēt.

Arī norāde, ka domes departamentu direktoru gan ir krietni mazāk, Ķirsi nesamulsina: "Piedodiet, ja cilvēks... Es tiešām nevaru ielīst katram galvā, ko viņš domā, ko viņš dara ārpus sava darba laika. Kāds aiziet, nezinu, uz zaļumballi un izkaujas – man par to uzņemties politisko atbildību? Tas būtu kaut kāds jauns līmenis. Tad jau neviens nevarētu strādāt domes vadībā, jo droši vien visu laiku kāds kaut ko varētu arī pastrādāt." 

Atkāpties nedomā arī Ķirša partijas biedrs, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV). Viņš līdz šim publiski vienmēr ir aizstāvējis pārraugāmā departamenta faktisko vadītāju Vaivodu, taču neuzskata, ka tas būtu kas nosodāms, jo nav bijis pamata viņam neuzticēties: "Mums ir departaments, kurā cilvēki dara savu darbu. Kur cilvēki dara, un es ticu, ka dara pēc labākās sirdsapziņas. Un tieši tāpēc katru reizi, kad mēs metam virsū šos dubļus un samazgas viens otram, šeit mums jāsaprot, ka ir cilvēki, kas tur strādā, kuriem arī ir ģimenes locekļi un kuri arī droši vien aiziet mājās un viņiem prasa, kas tur īsti notiek. (..) Tikai tādēļ es aizstāvu tos darbiniekus, jo, ja viņi nav vainīgi, man jāpanāk, lai viņiem darba apstākļi būtu ļoti labi un viņi varētu strādāt. Tiklīdz ir kaut kādas aizdomas, ka ir bijuši kaut kādi pārkāpumi, protams, ka tiesībsargājošajām institūcijām jāstrādā. Protams, ka tādi darbinieki tur nebūs un nestrādās!"

Pagaidām nav skaidrs, vai, ņemot vērā krītošo ēnu pār Vaivoda godaprātu, tagad tiks auditēti visi Ārtelpas un mobilitātes departamenta iepirkumi un projekti. Taču vienu tiesiskuma problēmu dome tagad var atrisināt visai ātri – "Progresīvie" sola ģenerālprokurora prasību par lidostas zemēm nu atbalstīt.

"Mēs publiski tā arī teicām – ļaujiet mums laiku vēl iepazīties ar šo situāciju, lai mēs saprastu, par ko tad mēs īsti balsojam. Un tad uzreiz pēc šīs domes sēdes mēs sazinājāmies ar tiesībsargājošajām institūcijām, uzzinājām visu informāciju, izanalizējām šo stāstu un burtiski šīs nedēļas sākumā aizsūtījām Vilnim Ķirsim vēstuli, ka mēs esam iepazinušies un gatavi virzīt šo jautājumu izskatīšanai domes sēdē, aicinot sasaukt domes sēdi, lai mēs varētu nobalsot par," klāsta "Progresīvo" RD frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs.

Ķirsis sasaukt domes ārkārtas sēdi šonedēļ gan nesteidza, "de facto" to skaidrodams šādi: "Nē, nu vispirms man prieks, ka kolēģi no "Progresīvajiem" pēc nedēļas ir iepazinušies ar trīs lapu garu vēstuli un beidzot sapratuši, ka pret ģenerālprokurora lūgumu ir jāizturas nopietni, nevis kā viņi to darīja. Tā kā tā ir laba zīme – es skatīšos, kurā brīdī šo sēdi sasaukt, lai visi uz to attiecīgi arī tiek un, iespējams, ka tā šis jautājums var atrisināties, jā." 

Ķirsis "de facto" arī norādīja, ka sēdi par viņa atcelšanu no Rīgas mēra amata oficiāli neviens nav pieprasījis sasaukt.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu