VIDEO ⟩ Ventspils novads ciršanai atdod mežu ar ES nozīmes biotopu. Domes vadība rausta plecus (2)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: dugdax/Shutterstock

Ventspils novada dome neilgi pirms gadu mijas bija nolēmusi pārdot izciršanai mežu Ventspils novada Popes pagasta "Dumbrājos", neraugoties uz to, ka šeit atrodas īpaši aizsargājamo sugu atradnes, kā arī Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi, lielākoties – staignāji, par kuru nepietiekamu aizsardzību Eiropas Komisija sākusi pārkāpuma procedūru, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Pašvaldības vadība uzsver – tā šo faktu nav zinājusi.

Tas notiek paralēli tam, ka, piemēram, Eiroparlaments šonedēļ pieņēma regulu par to, ka tuvāko sešu gadu laikā jāatjauno vismaz piektdaļa ES sauszemes un jūras teritorijas - ekosistēmas, kas ir sliktā stāvoklī. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskajai apspriešanai nodevusi ziņojumu par dabas vērtību saglabāšanu un plānotajiem pasākumiem, tai skaitā, saimnieciskās darbības ierobežojumu uzlikšanu. Ziņojums saņēmis daudz komentāru. Daudz iebildumu ir no organizācijām, kas saistītas ar mežsaimniecības nozari.

Pārdošanai izliktā mežaudzes cirsma Popes pagasta "Dumbrājos" ir 40 hektāru platībā. Noliktā sākumcena – 192,5 tūkstoši eiro. Mežu izlemts cirst, lai izlīdzinātu spiedīgo pašvaldības budžetu.

Ciršanas atļaujas Valsts meža dienests bija izsniedzis jau 2023. gada martā – kailcirtei 12 hektāros un kopšanas un izlases cirtēm – 27 hektāros. Tomēr jau 2020. gadā, gadus trīs pirms atļauju izsniegšanas, dabas datu bāzē "Ozols" šai vietā bija reģistrētas gan īpaši aizsargājamo sugu atradnes, gan ES nozīmes biotopi, lielākoties staignāju meži, kuru nepietiekamas aizsardzības dēļ Eiropas Komisija pret Latvija sākusi pārkāpuma procedūru. Šai konkrētajai vietai liegumi nav uzlikti.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (LZS) saka: "Ja man attiecīgi speciālisti - vēl 19. janvārī Valsts meža dienests ir apgalvojis, ka Meža valsts reģistra datos nav reģistrētas vides aizsardzības pazīmes un reģistrēti aizsargājami biotopi, kas ierobežo saimniecisko darbību - nu kam man ticēt? Pēc būtības!"

Pēc izsoles izsludināšanas dome saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājumu ievērot Biotopu aizsardzības likumu un necirst tur mežu. Pārvalde vēlas, lai šai vietā apzinātu visas dabas vērtības. Tikām Valsts meža dienestā uzsver, ka ieraksts datu bāzē "Ozols" viņiem nedod likumīgu pamatu atteikt ciršanas atļauju.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols: "Dotajā gadījumā, izvērtējot situāciju, nekāda tāda normatīvā ierobežojuma īpašumam nav. Un līdz ar to Meža dienestam nav pamata apliecinājumu neizsniegt. Jo pamatojumam ir jābūt arī balstītam uz normatīvo aktu un tiesību aktiem, kas dotajā gadījumā būtu kaut vai administratīvais lēmums par mikrolieguma izveidošanu." 

"Mēs savukārt dabas sektorā uzstājam uz to, ka Sugu un biotopu aizsardzības likumā taču mums ir punkts, ka Īpaši aizsargājamās sugas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, un bez speciālas atļaujas šo vietu ir aizliegts iznīcināt. Un te ir tā mūžīgā pretruna starp abiem sektoriem, starp dabas aizsardzības sektoru un meža sektoru. Mēs neesam raduši kopīgu izpratni par to, vai tad tiešām mums ir jāsargā tikai tās sugu atradnes, kurām ir izveidots mikroliegums, vai tomēr likumā ierakstītais - ka sugu atradnes ir saglabājamas - ir saistoši visiem," saka Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Vides nevalstiskā organizācija "Zaļā brīvība" apstrīdējusi Valsts mežu dienestā ciršanas atļauju, bet Latvijas Dabas fonds pieteicis mikrolieguma izveidi. Līdz lēmuma pieņemšanai par mikrolieguma izveidi var paiet pat gads. Tikmēr jau izdotā ciršanas atļauja ir spēkā. Tā kā "Dumbrāju" cirsmai neviens nepieteicās, pašvaldība tagad domā pārdot pašu mežu. Tad izvēle cirst vai necirst pirms iespējamā lieguma reģistrēšanas būs jaunā īpašnieka rokās.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks: "Mēs plānojam tuvākajā laikā pēc būtības novērtēt un dot uz atsavināšanu. Protams, ka jebkurš īpašnieks, apskatoties kas notiek, ka tur tiek veidoti mikroliegumus - vai viņš gribēs iegādāties, man grūti spriest, un kāda būs tā cena - iespējams, cena nebūs vairs tā, ko mēs plānojam."

Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, tas pēdējo četru gadu laikā izveidojis 409 mikroliegumus ar kopējo platību 3912 hektāri. Tai skaitā 2020. gadā reģistrējis 181 mikroliegumu ar kopējo ģeotelpisko platību 1246 ha, 2021. gadā reģistrēti 142 mikroliegumi 1214 ha platībā, 2022. gadā - 51 mikroliegums ar platību 371 ha, bet 2023. gadā - 35 mikroliegumi ar kopējo ģeotelpisko platību 1081 ha. Pērn tostarp izveidoti mikroliegumi staignāju mežiem un citiem īpaši aizsargājamiem mežu biotopiem. Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvaldes dati liecina, ka pēdējos četros gados izcirsti vairāk nekā 9100 hektāru meža, kur pēdējā dabas skaitīšanas laikā reģistrētas dabas vērtības, bet lieguma zonu nav bijis.

Pirms nedēļas noslēdzās sabiedriskā apspriešana VARAM ziņojumam par dabas vērtību turpmāku sargāšanu. Tajā piedāvāts arī datu bāzei "Ozols" piešķirt lielāku nozīmi, un vismaz valsts un pašvaldību īpašumos esošo biotopu saglabāšanā vadīties pēc tās.

"Protams, mēs esam gatavi diskutēt par to, cik lieli ir aprobežojumi šajos biotopos. Nav domāts tā, ka tie ir tik stingri kā īpaši aizsargājamās teritorijās. Droši vien mūsu galvenais uzdevums bija šobrīd vērst uzmanību, ka ir šādi biotopi, kas nav īpaši aizsargājamās teritorijās, un uz kuriem šobrīd nav vispār nekādi aprobežojumi. (..) Būtu jāmeklē tāds kompromiss, zelta vidusceļš, ja viņu var atrast, starp abiem [mežu īpašniekiem un vides saglabāšanas interesēm]. Šobrīd nav nekādu ierobežojumu un tas, manuprāt, arī nav īsti pareizi,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Pret to kategoriski iebilst valsts mežu apsaimniekotājs, uzņēmums "Latvijas Valsts meži" (LVM), kas uzskata, ka šādi radīs jaunu, tiesiski neregulētu saimnieciskās darbības aprobežojuma veidu. Turklāt LVM uzsver, ka tie jau brīvprātīgi sargājot dabas vērtības vairāk nekā 170 tūkstošos hektāros meža. Tomēr oficiāla aizsardzības statusa šiem mežiem gan nav. Iespējams, tam traucē atšķirīgi viedokļi par tālākās saimniekošanas iespējām šādos mežos. "Tas, ko mēs piedāvātu šajās teritorijās - visus inventarizētos biotopus likt mierā, aizsargāt, savukārt ap šiem biotopiem mežu turpināt apsaimniekot, bet ar dabai draudzīgākām metodēm. Tas ir mūsu piedāvājums," saka LVM Mežsaimnieciskās plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.

Tieši kompensācijas par uzliktajiem un plānotajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir jautājums, kurā vides aizstāvji un mežsaimnieki ir savā ziņā vienisprātis: esošā sistēma nepalīdz ne īpašniekiem, ne dabai.

"Jo, protams, šīs atsevišķās kompensācijas nekompensē to meža vērtību, un šis kompensāciju mehānisms pagaidām ir ļoti stīvs, viņš ir ļoti neelastīgs, un ir viena veida izmaksas," norāda organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis Valters Kinna.

Paredzamā aizsargājamo teritoriju paplašināšana kopā ar neefektīvu kompensāciju mehānismu ir iemesls, kādēļ Meža īpašnieku biedrība kopā ar kokrūpniekiem nākamnedēļ, 5. martā pieteikušas protesta akciju pie valdības. "Protams, mēs saprotam, un droši vien vienā gadā valstij budžetā tādi līdzekļi nebūs, jo naudu vajag visiem, bet, ja varētu slēgt līgumu ar valsti, ka izmaksā, piemēram, piecu gadu laikā vai 10 gadu laikā šo kompensāciju, mūsuprāt, taisnīgi būtu pilna mežaudzes vērtība, kuru varētu izmaksāt varbūt arī kādā konkrētā, bet saprotamā termiņā," saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Lielāko daļu ierobežojumu plāno likt valsts mežos, lai pēc iespējas izvairītos no kompensāciju izdevumiem. Tomēr, jo ilgāk kavēsies ar tālākajiem lēmumiem, jo sarežģītāki tie būs jāpieņem. Dabas aizsardzības pārvaldē prognozē, ka nākamais ziņojums Eiropas komisijai par biotopu stāvokli Latvijā varētu būt ar negatīvu tendenci.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu