Ķīna un Turcija turpina veidot savas sarunu platformas, lai panāktu vienošanos par Ukrainu, bet Kremlis tās izmanto, lai turpinātu savas informācijas operācijas ar mērķi atturēt no turpmāka starptautiskā atbalsta Ukrainai, secinājis Vašingtonā bāzētais Kara studiju institūts (ISW).
ISW eksperti uzsver, ka Krievijas amatpersonas turpina nepatiesi vainot Ukrainu un Rietumus miera sarunu trūkumā starp Krieviju un Ukrainu, neraugoties uz daudzajiem publiskajiem Krievijas paziņojumiem, kas liek domāt vai skaidri norāda, ka Krievija nav ieinteresēta godprātīgās miera sarunās ar Kijivu.
"ISW joprojām uzskata, ka jebkuri Krievijas paziņojumi, kas liecina, ka Krievija ir vai vienmēr ir bijusi ieinteresēta miera sarunās, visticamāk, ir centieni izlikties ieinteresētai, lai panāktu Rietumu preventīvu piekāpšanos attiecībā uz Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību un uzliktu atbildību par sarunām Ukrainai un Rietumiem," norādīts ziņojumā.
Analītiķi atgādina, ka Krievijas ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins un Ķīnas īpašais pārstāvis Eirāzijas jautājumos Li Hui 2. martā tikās Maskavā, lai apspriestu Ķīnas vēlmi veicināt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu.
Galuzins un Li norādīja, ka "nav iespējams" apspriest izlīgumu Ukrainā bez Krievijas līdzdalības un "neņemot vērā [Krievijas] intereses drošības jomā". Galuzins un Li piebilda, ka Rietumu un Ukrainas "ultimāti" un "dialoga formāti" tikai "kaitē izlīguma izredzēm un nevar kalpot par [izlīguma] pamatu".
Tajā pašā laikā Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans 3. martā Antālijas diplomātiskā foruma laikā paziņoja, ka Turcija cer, ka sarunas par pamieru Ukrainā "drīz sāksies", un ka Turcija uzskata, ka "abas puses ir sasniegušas robežu" tam, ko tās var panākt ar militāriem līdzekļiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis neuzskata, ka sarunas ar Putinu var nodrošināt mieru. Tomēr viņš paudis, ka ir iespējams piedāvāt Putinam platformu, kurā viņš varētu atzīt savu kļūdu un zaudējumu.
