"Aiz priekškara": Propagandisti mudina ārvalstīs nolaupīt Rietumu amatpersonas (2)

Nevienam nav nekāds jaunums, ka Krievija ir slepkavojusi savus emigrējošos pilsoņus, kurus tā uzskata par nodevējiem. Taču pagājušajā nedēļā parādījās šokējošs pētnieciskās žurnālistikas pētījums par tā saukto "Havanas sindromu". Proti, vairāku ASV amatpersonu mīklainās veselības problēmas varētu būt radušās no Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes 29155.vienības aģentu izmantotajiem virzītās enerģijas ieročiem, secināts kopīgā pētījumā, ko veica tiešsaistes laikraksts "The Insider", ASV televīzijas kanāla CBS raidījums "60 Minutes" un Vācijas žurnāls "Der Spiegel".

Pētnieciskās žurnālistikas analīzē atrasti pierādījumi, kas liecina, ka Kremļa bēdīgi slavenā militārās izlūkošanas sabotāžas vienība ir bijusi vietās, kur varētu būt notikuši uzbrukumi ASV valdības amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem. Viens no pēdējiem tādiem gadījumiem bijis NATO samitā Viļņā pagājušā gada vasarā.

Šā pētījuma kontekstā krievu izteiktie draudi, ka vajadzētu "aizturēt" Rietumvalstu amatpersonas trešajās valstīs un Krievijā tiesāt, diemžēl nav uztverami tikai kā tukša plātīšanās. Lieki piebilst, ka Kremlis izvēlējās publiski nekomentēt ziņas par "Havanas sindromu" un nekādā gadījumā par to netika runāts valsts televīziju kanālos.

Savukārt, runājot par Eiropas Savienības iecerēto palīdzību Ukrainai, kas piecos gados sasniegtu 100 miljardus eiro, tika paziņots, ka tas nozīmējot tikai vienu: eiropiešu slīgšanu aizvien dziļākā nabadzībā, kas neizbēgami novedīšot pie varas maiņas. Propagandisti līksmi kliedza, ka prokrieviskā Ungārija un Slovākija esot tikai pirmās bezdelīgas un drīzumā visu Eiropas valstu iedzīvotāji liks savām valdībām primāri rūpēties par "nacionālajām interesēm", nevis "ukranacistu" atbalstīšanu.

Terora aktā turpina vainot Ukrainu un pat Lielbritāniju un ASV

Aizvadītajā nedēļā visos propagandistu raidījumos tika demonstrēti sižeti ar aizturētajiem par teroristisko uzbrukumu koncertzālei "Crocus City Hall". Aizturētie klāstīja, ka pēc uzbrukuma viņu kurators licis doties uz Ukrainu, kur uz robežas būšot "logs" un Ukrainā viņus gaidīšot mašīna un dokumenti. Aizturēto teroristu telefonos arī esot atrastas fotogrāfijas ar vervētājiem Ukrainas armijas formastērpos un Ukrainas karogu fonā. Par visu šo apgalvojumu patiesumu nekādi pierādījumi sniegti netika. Tā sakot, jums ir jātic uz vārda, ko mēs jums stāstām. Nekautrējoties tika rādīts arī terorists ar spīdzināšanā norauto ausi.

Līdztekus dažādi "terorisma pētnieki" un "starptautisko attiecību speciālisti" gari un plaši klāstīja, kāpēc teroristiskā organizācija "Islāma valsts", kas uzņēmās atbildību par terora aktu, tomēr nevarot būt vainojama pastrādātajā noziegumā. Argumentu klāsts bija plašs - sākot no tā, ka tas neesot "Islāma valsts" rokraksts, un beidzot ar to, ka Krievija ir visu musulmaņu draugs, tāpēc islāma teroristiem neesot nekāda iemesla uzbrukt.

Toties visi pašpasludinātie "eksperti" pauda, ka terora akts bija tik labi plānots, ka aiz tā līdztekus Ukrainai noteikti stāv arī ASV un Lielbritānija. Tas, ka amerikāņu specdienesti bija Krieviju brīdinājuši par gaidāmo terora aktu un minējuši pat konkrēto koncertzāli, vai nu netika pieminēts, vai tika pausts, ka šādi amerikāņu izteikumi tikai apliecinot viņu vainu un līdzdalību terora akta organizēšanā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins steidza apgalvot, ka "Islāma valsts" nekad neuzbruktu Krievijai, jo tā vienmēr ir nodrošinājusi starpkonfesionālo un starpetnisko vienotību. Un terora akts esot bijis mēģinājums "šķelt šo vienotību", līdz ar to tas esot izdevīgs tikai Ukrainai un tās Rietumu sabiedrotajiem.

Savukārt Hāgas Starptautiskā pretterorisma centra vecākais līdzstrādnieks Adrians Štuni starptautiskajai radioorganizācijai "Amerikas Balss" norādīja, ka, maldīgi vainojot Ukrainu un Rietumus uzbrukumā, Putins mēģina savu vainu un atbildību par specdienestu negatavību terora aktiem, par kuriem bija saņemti brīdinājumi, pārvirzīt uz citiem. Štuni arī uzskata, ka "uzbrukums ir personisks trieciens Putina tēlam un uzticamībai dažas dienas pēc piektā prezidenta termiņa nodrošināšanas ar solījumu garantēt Krievijas drošību. Fakts, ka uzbrukums notika laikā, kad Krievija ir iesaistīta Putina neizprovocētajā un ilgstošajā izvēles karā pret kaimiņvalsti Ukrainu, drīzāk parāda, ka Putins ir atstājis novārtā Krievijas iekšējo drošību".

Bostonas Ziemeļaustrumu universitātes asociētais profesors Makss Abramss savukārt domā, ka pareizi pasniegti teroristu uzbrukumi var tikai stiprināt Putina tēlu, un atgādina, ka diktators reiz jau kļuva politiski spēcīgāks pēc čečenu ekstrēmistu uzbrukumiem.

"Līderi zina, ka var palielināties sabiedrības atbalsts valdībai, kad notiek ārvalstu operācija, īpaši teroristiska. Un Putins cenšas iegūt politisko atbalstu karam Ukrainā, jo viņam ir vajadzīga visa pieejamā vietējā palīdzība, lai gūtu atbalstu karam, kas ir ārkārtīgi dārgs ne tikai Ukrainai, bet arī Krievijai," Abramss izteicās "Amerikas Balsij".

Jāpiebilst, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikmēr kārtējo reizi žēlojās, ka Rietumos neviens nevēlas izmeklēt Ukrainas noziegumus. Kā piemēru viņš minēja notikušās zvērības Ukrainas pilsētā Bučā, kurās nepatiesi tiekot vainota Krievija un Rietumi nevēloties veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

Karš un NATO

Propagandisti plaši runāja par NATO 75. gadadienu, paziņojot, ka tā ir novecojusi, savu laiku pārdzīvojusi un vāja alianse. "Mūs baida, bet baiļu nav," bija "kremlinu" galvenais vēstījums. Svētdienas ziņu raidījumā "Vakars ar Dmitriju Kiseļovu" Kiseļovs klāstīja NATO vēsturi, melojot, ka tā izveidota 1949.gadā ar mērķi iznīcināt Krieviju. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova NATO 75. gadadienas kontekstā pavēstīja, ka Rietumu militārā alianse saistībā ar karu Ukrainā esot izgāzusies "visos punktos".

Savā sīkmanībā nožēlojami izklausījās propagandistes Olgas Skabejevas izteikumi, ka NATO dzimšanas dienas kūku klātesošie esot ēduši ar rokām, jo acīmredzot visas karotes un dakšiņas esot pārkausētas Ukrainas vajadzībām.

Visi propagandisti, runājot par Rietumu militāro aliansi, nepatiesi apgalvoja, ka tā jau sākotnēji ir bijusi veidota kā uzbrukuma struktūra, kas domāta karagājienam pret Krieviju. Vietā atgādināt, ka NATO statūtos ir rakstīts, ka tā ir aizsardzības alianse un NATO nekad neuzbruks pirmā. Visa alianses politika ir balstīta uz tā saukto atturēšanas, nevis uzbrukšanas koncepciju.

Taču propagandisti, protams, NATO iztēlo kā agresīvu uzbrucēju, kas apdraud Krieviju. Līdz ar to, kā klāstīja Kiseļovs, kad NATO veica "apvērsumu" Ukrainā, lai to "sagrābtu savos nagos", Krievijai nekas cits neatlika kā sākt "speciālo militāro operāciju", pretējā gadījumā NATO ar Ukrainas starpniecību būtu uzbrukusi Krievijai.

Krievi arī lepojās, ka visā Ukrainā notiekot "atmaksas" triecieni pa militāro infrastruktūru, noklusējot, ka patiesībā triecieni tiek doti pa civilo infrastruktūru.

"Krievi Ukrainā nesen ir sākuši izmantot "dubultā trieciena" uzbrukumu civilajai infrastruktūrai. Pēc vienreizēja sitiena viņi gaida, kad notikuma vietā ieradīsies glābšanas un medicīnas darbinieki, un pēc tam atkal sit pa to pašu mērķi. Šīs taktikas mērķis ir iznīcināt speciālistus, kurus ir grūti aizstāt viņu zināšanu un prasmju līmeņa dēļ. Krievi vēršas pret šiem cilvēkiem, lai destabilizētu situāciju, iebiedētu civiliedzīvotājus un, iespējams, ierobežotu palīdzību cietušajiem. To apliecina Krievijas triecieni Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienesta glābšanas stacijām. Glābēji un ārsti ir neapbruņoti cilvēki, kurus starptautiskās tiesības aizsargā arī karadarbības laikā. Tāpēc starptautiskajās tiesībās šādas darbības ietilpst kara noziegumu kategorijā. Ukrainas militārā vadība uzskata, ka šo triecienu cēlonis ir Krievijas pēdējā laika nozīmīgu panākumu trūkums kaujas laukā," sociālajā tīklā "X" raksta Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko.

Tajā pašā laikā krievi ne ar vārdu nepiemin to, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām varētu būt iztraucējuši vairāk nekā 15% no to kopējās ražošanas jaudas. Kijivai pēdējos mēnešos ir izdevies raidīt triecienus iespaidīgam skaitam Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu un enerģētikas objektu. Daži triecieni veikti pat aptuveni 1000 kilometru dziļā Krievijas teritorijā, norāda ziņu aģentūra "Reuters".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2023