Lai gan Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien atcēla Eiropas Savienības (ES) Padomes lēmumu par miljardieriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam noteiktajām sankcijām, aizvien ir spēkā tiesību akti, ar kuriem sankcijas tika pagarinātas, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
"Par šobrīd spēkā esošo sankciju atcelšanu var lemt ES Padome, un līdz šāda lēmuma pieņemšanai sankcijas pret minētajām personām ir spēkā un personu īpašumā, valdījumā, turējumā un kontrolē esošie finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, kā arī tos ir aizliegts darīt pieejamus minētajām personām," uzsver ĀM.
Advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ir juridiskās palīdzības sniedzējs Avenam Latvijā un ES, aģentūrai LETA vēl pirms sprieduma pasludināšanas skaidroja, ka "būs jāturpina tiesāties par lēmumiem, ar kuriem sankcijas pagarinātas, pamatojot tiesai argumentus, kas kopš 2022.gada marta ir nākuši klāt".
Sankcijas katrus sešus mēnešus tiek pagarinātas, un pēc būtības personai ir tiesības pārsūdzēt katru šādu lēmumu, skaidroja advokāts. Līdz šim tas nav ticis darīts.
ĀM informē, ka Latvija aicinās ES Padomi iesniegt apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu. EST Vispārējās tiesas lēmumu var pārsūdzēt EST Augstākajā palātā.
ĀM akcentē, ka Latvija ir iestājusies abās tiesas lietās, atbalstot ES Padomes nostāju par konkrēto sankciju nepieciešamību. Latvija lietā sniegusi argumentētu nostāju par sankciju pamatotību, tāpēc aicinās ES Padomi iesniegt apelācijas sūdzību par spriedumu.
LETA jau rakstīja, ka EST trešdien apmierināja Fridmana un Avena prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022.gada 28.februāra līdz 2023.gada 15.martam.
Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.
Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".
Tiesa uzskata, ka, lai gan ar ES Padomes izvirzītajiem argumentiem var pierādīt Avena un Fridmana sava veida saistību ar Vladimiru Putinu vai viņam pietuvinātajām personām, tie neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju.
Avenam un Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, ES un citu valstu sankcijas, jo šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā. Arī Ukraina noteikusi Fridmanam un Avenam savas sankcijas.
Avenam ir arī Latvijas pilsonība un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada viņš ar ģimeni dzīvo Latvijā. Avens dažāda līmeņa ES tiesu instancēs cenšas panākt viņam piemēroto sankciju atcelšanu. Tikmēr Fridmans, kurš ir arī Izraēlas pilsonis, turpina dzīvot Krievijā.
EST mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Avens un Fridmans lūdza atcelt sankcijas, jo uzskata, ka ES Padome ir pieļāvusi būtiskus procedūras pārkāpumus, kā arī nav pierādījusi, ka viņi ir ietekmīgi un darbojas tādos ekonomikas sektoros, kas ir būtiski ienākumu avoti Krievijas valdībai.
Advokāts Kārkliņš aģentūrai LETA pauda gandarījumu par tiesas pieņemto lēmumu. Viņš jau iepriekš norādīja, ka lēmums iekļaut Avenu sankciju sarakstā nebija pamatots, jo netika pierādīts neviens no izteiktajiem apgalvojumiem, ka Avens būtu sniedzis jelkādu atbalstu, kas varētu graut vai apdraudēt Ukrainas suverenitāti un neatkarību. Tāpat neesot sniegti pierādījumi par to, ka Avens būtu sniedzis atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Ukrainas destabilizāciju.
Pēc Kārkliņa teiktā, jāņem vērā, ka kopš 2022.gada marta ir pagājuši jau divi gadi un sankcionētā persona ir ne tikai nosodījusi karu, bet arī atbrīvojusies no aktīviem Krievijā un sarāvusi saites ar Krieviju.
LETA jau ziņoja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā publiski sākās diskusijas par to, vai būtu jāļauj Avenam paturēt Latvijas pilsonību. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris šonedēļ intervijā TV3 sacīja, ka saistībā ar šo jautājumu SAB patlaban gaida informāciju no sadarbības partneriem Ukrainā.
SAB šodien aģentūrai LETA apliecināja, ka, lai rosinātu pilsonības atņemšanas procesu kādai personai, ir nepieciešami juridiski pārbaudāmi fakti par Pilsonības likumā minētajām darbībām attiecīgajā termiņā.
Apkopojot informāciju, SAB ņemšot vērā arī EST spriedumu, ciktāl tas attieksies uz augstāk minēto likuma normu, kas paredz, ka Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, vai arī ja persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā.
