Zemessargus brīdina, lai nesniedz savus datus apmaiņā pret lētāku DUS kafiju. Uzņēmums komentē notikušo (11)

Apollo.lv
Papildināts 22:17, 19. maijs, 2024
Karavīrs. Ilustratīvs attēls.
Karavīrs. Ilustratīvs attēls. Foto: Edijs Pālens/LETA

Pirms vairākām nedēļām soctīklos izskanēja minējumi no ierindas zemessargiem, ka iespējams notiek mēģinājums vākt ziņas par Latvijas armijas un Zemessardzes personālsastāvu. Ar militāro sfēru saistītie publiski izteica bažas, ka šādas darbības notiekot konkrētā uzņēmumā - degvielas uzpildes stacijās "Viada". Nacionālie bruņotie spēki publiski neapstiprina, ka šādas ziņas militāristiem sniegtas. Bet vairāki Saeimas deputāti, kuri pilda arī Zemessarga pienākumus apliecina, ka šādus brīdinājumus saņēmuši, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

2015.gada nogalē Krievijas kompānija "Lukoil" paziņoja, ka pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs valdot pretkrievisks noskaņojums. Tas notika 2 gadus pēc Krievijas pretlikumīgās Krimas teritorijas okupācijas. Un "Lukoil" iziešanas no Ukrainas tirgus.

Darījums notika netipiski ātri. Kā tobrīd izteica bažas finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" eksperti - pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus.

Kā minēja "Prudentia" - ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt tiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus iespējām. Tas viss nenotika. Vienīgais, kas par pircēju bija zināms - firma dibināta 2013.gadā un publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar "Lukoil" saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijā.

Šobrīd agrākās "Lukoil" degvielas uzpildes stacijās saimnieko uzņēmums "Viada". Kā pirms 6 gadiem raksta izdevums "Dienas bizness", stacijas pārvalda ar "Lukoil" staciju pārpircējiem austriešiem saistīta kompānija "AMIC Latvia". Tā reģistrēta Rīgā Alīses ielā. Tajā pat ēkā, kurā atrodas kompānijas "Viada" birojs.

Iespējams šīs neskaidrās saites ar austriešiem, kuri savulaik piedalījušies "Lukoil" biznesa glābšanā Latvijā, licis būt piesardzīgiem militāristiem, kuri "Viadas" degvielas uzpildes stacijā Aizkrauklē sākuši saņemt interesantus piedāvājumus.

""Viada" uzpildes stacijās karavīriem, zemessargiem uzrādot dienesta apliecību ir 30 procentu atlaide kafijai. Nekādā gadījumā neuzrādīt apliecības, jo šādā veidā tiek vāktas ziņas par militārpersonām." Uzņēmums "Viada" gan skaidro, ka ir noticis milzīgs pārpratums.

Zemessarga apliecībā ir plašas ziņas par tā īpašnieku. Tā pārstāvētā vienība, Dienesta pakāpe, vārds, personas kods, augums, acu krāsa un asinsgrupa.

Saeimā sastaptie Zemessardzē dienošie deputāti apstiprina - šāds brīdinājums patiešām dzirdēts.

Alīses iela 3, Pārdaugava. Māja, kurā darbojas "Viada Latvija" un arī ar "Lukoil" staciju pārpircējiem austriešiem saistītā kompānija "AMIC Latvia".

Te sastaptais Naftas produktu mazumtirdzniecibas vadītājs, kurš kā liecina internetā pieejamā informācija, iepriekš strādāja kompānijā "Lukoil Baltija R" par operatīvās vadības un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāju, skaidro, ka

šāda īpaša akcija militāristiem esot pieejama tikai Aizkraukles degvielas stacijā. Ideja to rīkot nākusi no vietējā personāla.

"Viada" apgalvo, ka viņi ir pārtraukuši vākt un uzturēt klientu datu bāzes. Atlaižu kartes esot bez identifikācijas. Tāpēc savākt ziņas par to īpašniekiem uzņēmumam neesot iespējams. Ja nepieciešams reģistrēt virtuālo karti, "Nekā personīga" pārliecinājās, ka sistēma gan tomēr pieprasa ziņas par klientu – tā e-pastu, telefona numuru un dzimšanas datus. Tieši tā pat arī informāciju par klienta kredītkarti - kas ietver arī klienta vārdu. "Viada" pārstāvji apgalvo, ka maksājumu sistēmā viņi klientus neredzot - tur esot tikai pēdējie četri skaitļi no maksājumu karšu numura.

Nacionālie bruņotie spēki nekomentē konkrēto situāciju ar "Viada" piedāvāto akciju zemessargiem. Viņi norāda, ka uzņēmumi, kas vēlas palīdzēt militārpersonām, to dara par to informējot bruņotos spēkus. To ir izdarījušas 17 kompānijas.

Iespējams šis ir tikai pārpratums, kas izvērsies bažās par nepamatotu informācijas vākšanu. Bet jebkurai militārpersonai ir jāizvērtē, kur un kad atklāt ziņas par sevi.

Tikai 2016.gadā tika mainīts likums, kas ļauj karavīriem amatpersonu deklarācijās nenorādīt pilnu amata nosaukumu, lai izvairītos no iespējama ārvalstu izlūkdienestu vai teroristu apdraudējuma. Tiesa gan pašreizējos saspīlētajos apstākļos, NBS personālam joprojām deklarācijas ir jāiesniedz un tās visas ir redzamas publiski pieejamajā VID datu bāzē.

Video: "Nekā personīga" sižets

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu